Svētdien tika aizvadīta otrā Eiropas jauniešu čempionāta pēdējā, ceturtā sacensību diena. Tika noskaidroti Eiropas čempioni un medaļu laureāti vēl pēdējās 15 disciplīnās. Tomēr jau no paša rīta patieso Latvijas vieglatlētikas draugi skati bija pievērsti datoru vai TV ekrāniem. Tiešraidē varēja vērot visu, kas notika Ģērā. Arī to, kā desmitcīņas otro dienu aizvadīja mūsu lielākā cerība uz vēl vienu panākumu – Oļegs Kozjakovs.

Ja atceramies, pēc pirmās dienas līderis bija Svens Jansens no Nīderlandes – 4173 p. Sekoja Oļegs Kozjakovs – 4119 p., bet aiz Oļega ar 4003 p. bija sezonas līderis Krievijas desmitcīņnieks Aleksandrs Komarovs no neitrālo atlētu komandas (ANA).

Otrās dienas pirmā disciplīna – 110 m barjerskrējiens. Ar nelielu pavēju (+1,6 m/sek.) Oļegs veic šo distanci ar rezultātu tuvu personīgajam rekordam – 14,68 sek. Par Oļega galveno sāncensi kļuva tieši A,Komarovs – īpaši pēc diska mešanas, jo jau barjeras viņš veica ātrāk -14,53 sek., bet disku aizmeta 48,62 m. Toties arī Oļegam padevās lielisks, 51,61 m tāls diska metiens un tagad viņš jau ar 5912 p.pārņēma vadību. A.Komarovs gan vēl atpalika par 160 punktiem.

Bet tad mums visiem „nervus pakutināja” pats Oļegs. Sākuma augstumu kārtslēkšanā – 3,70 m viņš veica tikai ar trešo mēģinājumu. Pēc tam gan „aizgāja” un sacensības Oļegs beidza ar atkārtotu personīgo rekordu – 4,20 m. Vēl dramatiskāk bija šķēpa mešanas sektorā – pirmie divi metieni – neieskaitīti un tikai trešajā kaut kā samocīti un nepārliecinoši 42,81 m. Toties Aleksandrs Komarovs ar kārti veica 4,30 m, bet šķēpu aizmeta 51,73 m. Šāds rezultāts, starp citu, būtu bijis pa spēkam arī Oļegam.

Pēc deviņām disciplīnām kaut kas neparasts – tagad jau divi pretendenti uz zelta medaļu: Eiropas sezonas līderis Aleksandrs Komarovs un Oļegs Kozjakovs. Abiem 7068 p. Tobrīd trešais bija Svens Jansens, bet viņam jau atlika noturēt bronzas poziciju. Prognozes uz 1500 m bija par labu A.Komarovam, kurš pēc personīgā rekorda apsteidza Oļegu. Tā arī notika. Krievu desmitcīņnieks šoreiz bija ātrāks – 4:47,27, bet Oļegs – 4:53,95. A.Komarovam 7703 p. un Eiropas čempionāta zelta medaļa, bet O.Kozjakovam – 7663 p. un sudraba medaļa. Jau otrā sudraba godalga viņa daudzcīņnieka karjerā – pērn Nairobi viņš kļuva par pasaules vicečempionu jauniešiem. Trešo vietu noturēja Svens Jansens no Nīderlandes – 7604 p. Arī ceturtais bija viņa tautietis S.Rozens – 7584 p. Piektais vēl viens krievs – A.Jelfimovs – 7462 p.

Otrs mūsu daudzcīņnieks Karims Ali ar rezultātu 6575 p. ierindojās Latvijas delegācijai tik populārajā 19.vietā. Vēl var piebilst, ka svētdien tāllēcēju finālsacensībās Artūrs Šarkovičs aizlēca 6,79 m (ar vēju) un ierindojās 10.vietā.

Vēlreiz par daudzcīņu un Oļegu Kozjakovu. Es apzināti nelietoju frāzi „jauns Latvijas rekords”, jo vienā no disciplīnām – tāllēkšanā vienīgajā ieskaitītajā lēcienā (7,10 m) ceļavēja ātrums bija pat 4,7 m/sek. Arī 100 m 11,35 sek. tika veikti ar 3,4 m/sek. ceļavēju. Ir vēl kāds noteikumu punkts, bet arī tas nav ievērots.

Toties ir kāds cits iepriecinošs fakts. Parasti sakām – igauņiem ir daudzcīņieku tradīcijas, skola un viņi ir labāki par mums. Šoreiz latviešiem tieši daudzcīņās divas sudraba medaļas, arī septītā un 19.vieta. Igaunijai visaugstāk – 16.vietā bija desmitcīņnieks D.Kedrovs.

Tagad laiks atbalstīt sešu Latvijas junioru startu pasaules čempionātā Tamperē, kur tas sākas otrdien ar P.K.Roshofas startu 400 m skrējienā.

Andris Staģis