.jpg)
No 13. līdz 21. septembrim Japānas galvaspilsētā Tokijā notiks XX Pasaules čempionāts vieglatlētikā. Čempionāts Tokijā notiks jau otro reizi. Pirmo reizi 1991. gadā. Bez tam Tokijā divkārt notikušas arī olimpiskās spēles – 1964.g. un 2021.g.
Latvijas vieglatlēti piedalījušies visos 19 (kopš 1983.g.) līdz šim notikušajos čempionātos. Šajos čempionātos piedalījušies 76 Latvijas vieglatlēti. Izcīnītas trīs medaļas. Sudraba medaļa Inetai Radevičai tāllēkšanā (2011.g. pēc Krievijas tāllēcējas O. Kučerenko diskvalifikācijas). Divas bronzas medaļas – Dainim Kūlam šķēpa mešanā (1983.g.) un Laurai Ikauniecei septiņcīņā (2015.g.) Vēl septiņi Latvijas vieglatlēti deviņkārt bijuši pirmajā astotniekā.
Visvairāk – astoņos – pasaules čempionātos piedalījies šķēpa metējs Ēriks Rags (1997.-2011.g.).
Septiņos – arī šķēpa metēja Madara Palameika (2009.-2022.g.).
Sešos čempionātos piedalījušies – Valentīna Gotovska augstlēkšanā un tāllēkšanā (1993.-2003.g.), Modris Liepiņš soļošanā (1993.-2003.g.) un Staņislavs Olijars 110 m barjerskrējienā (1997.-2003.g.).
Piecos pasaules čempionātos piedalījušies – Aigars Fadejevs soļošanā (7 distancēs 1997.-2005.g.), Jeļena Prokopčuka garajās distancēs (1997.-2005.g.), Rolands Štrobinders šķēpa mešanā (2015.-2023.g.), Gunta Vaičule 200 m un 400 m (2015.-2023.g.) un Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā (2005.-2013.g.).
|
Čempionāta kārtas skaitlis, gads un pilsēta |
Latvijas vieglatlētu skaits komandā (1983.-1991.g. – PSRS izlases sastāvā) |
Latvijas vieglatlēta izcīnītā augstākā vieta un rezultāts |
|---|---|---|
|
I 1983.g. Helsinkos |
2 |
Bronzas medaļa Dainis Kūla šķēpa mešana 85,58 m |
|
|
|
5.v. Jānis Bojārs lodes grūšana 20,32 m |
|
II 1987.g. Romā |
3 |
5.v. Igors Kazanovs 110 m/b 13,48 |
|
III 1991.g. Tokijā |
1 |
9.v. Igors Kazanovs 110 m/b 13,65 |
|
IV 1993.g. Štutgartē |
9 |
6.v. Igors Kazanovs 110 m/b 13,38 (pr.13,26 NR) |
|
|
|
8.v. Valentīna Gotovska augstlēkšana 1,91 m (Q-1,93 m) |
|
V 1995.g. Gēteborgā |
9 |
9.v. Jeļena Blaževiča trīssoļlēkšana 14,09 m (Q-14,29 m) |
|
VI 1997.g. Atēnās |
17 |
7.v. Jeļena Blaževiča trīssoļlēkšana 14,06 m (Q-14,35 m) |
|
|
|
8.v. Anita Liepiņa 10000 m soļošana 45:00,56 (pr.-44:07,88 NR) |
|
VII 1999.g. Seviļā |
8 |
10.v. Ēriks Rags šķēpa mešana 81,64 m |
|
VIII 2001.g. Edmontonā |
8 |
4.v. Aigars Fadejevs 50 km soļošana 3.46:20 |
|
|
|
5.v. Valentīna Gotovska tāllēkšana 6,84w m |
|
|
|
8.v. Ēriks Rags šķēpa mešana 82,82 m (Q-84,13 m) |
|
IX 2003.g. Parīzē |
9 |
10.v. Jeļena Prokopčuka 10000 m 31:06,14 |
|
X 2005.g. Helsinkos |
11 |
6.v. Ēriks Rags šķēpa mešana 78,77 m(Q-78,79 m) |
|
|
|
7.v. Ainārs Kovals šķēpa mešana 77,62 m (Q-80,80 m) |
|
XI 2007.g. Osakā |
11 |
4.v. Vadims Vasiļevskis šķēps 85,19 m(Q-87,37 m) |
|
XII 2009.g. Berlīnē |
15 |
4.v. Vadims Vasiļevskis šķēps 82,37 m(Q-86,69 m) |
|
|
|
7.v. Ainārs Kovals šķēpa mešana 81,54 m |
|
XIII 2011.g. Tegu |
13 |
Sudraba medaļa Ineta Radeviča tāllēkšana 6,76 m |
|
XIV 2013.g. Maskavā |
10 |
11.v. Laura Ikauniece septiņcīņa 6159 p. |
|
XV 2015.g. Pekinā |
9 |
Bronzas medaļa Laura Ikauniece septiņcīņa 6516 p. |
|
|
|
7.v. Sinta Ozoliņa šķēpa mešana 62,20 m (Q-62,81 m) |
|
XVI 2017.g. Londonā |
12 |
9.v. Lauma Grīva tāllēkšanā 6,54 m (Q-6,58 m) |
|
XVII 2019.g. Dohā |
12 |
17.v. Rolands Štrobinders šķēpa mešana 81,09 m |
|
XVIII 2022.g. Jūdžinā |
6 |
6.v. Līna Mūze-Sirmā šķēpa mešana 61,26 m |
|
XIX 2023.g. Budapeštā |
9 |
4.v. Anete Sietiņa šķēpa mešana 63,18 m |
|
1993.g. Štutgartē |
Igors Kazanovs 110 m/b (pusfinālā) – 13,26 sek. |
|
1995.g. Gēteborgā |
Sergejs Inšakovs 200 m pusfinālā – 20,73 sek. |
|
|
Jeļena Blaževiča trīssoļlēkšanā – 14,29 m |
|
1997.g. Atēnās |
Sergejs Inšakovs 100 m priekšskrējienā – 10,28 sek. |
|
|
Latvijas izlase 4x400 m stafetes skrējienā – 3:04,30 (S.Inšakovs, E.Tēbelis, E.Tupurītis,I .Svikliņš) |
|
|
Anita Liepiņa 10000 m priekšsoļojumā – 44:07,88 |
|
2003.g. Parīzē |
Jeļena Prokopčuka 10000 m skrējienā – 31:06,14 |
|
2015.g. Pekinā |
Laura Ikauniece septiņcīņā – 6516 p. |
Joprojām aktuāli Latvijas rekordi ir 4x400 m stafetē un 10000 m soļojumā.
Pēc sacensību organizatoru ziņām XX pasaules čempionātā Tokijā startam ir pieteikti 2202 vieglatlēti no 198 valstīm. Latviju šajā čempionātā pārstāves 4 vieglatlēti (2 vīrieši un 2 sievietes). Divi no viņiem – kārtslēcējs Valters Kreišs un soļotājs Raivo Saulgriezis – būs Pasaules čempionātu debitanti. Savukārt šķēpa metējas Anete Sietiņa un Līna Mūze-Sirmā piedalīsies jau attiecīgi ceturtajā un piektajā pasaules čempionātā.
Anetes Sietiņas trīs līdzšinējie starti:
2017.g. Londonā – 13.v. 62,26 m (Q)
2019.g. Dohā – 24.v. 56,70 m (Q)
2023.g. Budapeštā – 4.v. 63,18 m (Q – 61,29 m).
Līnas Mūzes-Sirmās četri līdzšinējie starti:
2013.g. Maskavā – 14.v. 60,29 m (Q)
2019.g. Dohā – 27.v. 55,66 m (Q)
2022.g. Jūdžinā – 6.v. 61,26 m (Q-59,16 m)
2023.g. Budapeštā – 9.v. 58,43 m (Q-63,56 m).
|
Dalībnieks |
Disciplīna un sezonā labākais rezultāts |
Vieta 2025.g. pasaules rangā |
Vieta pieteikto dalībnieku rangā (pēc SB) |
Sacensību laiki (pēc Latvijas laika) |
|---|---|---|---|---|
|
Raivo Saulgriezis |
35 km soļošana – 2.33:41 |
63.v. |
37.v. |
13.09. plkst. 2.00 |
|
Valters Kreišs |
Kārtslēkšana – 5,82 i m |
19.v. |
15.v. |
Q 13.09. plkst. 13.05 |
|
|
|
|
|
Fināls 15.09. plkst .14:10 |
|
Anete Sietiņa |
Šķēpa mešana – 61,60 m |
26.v. |
22.v. |
Q 19.09. plkst. 13:30/15:00 |
|
|
|
|
|
Fināls 20.09. plkst. 15:05 |
|
Līna Mūze-Sirmā |
Šķēpa mešana – 57,37 m |
79.v. |
36.v. |
Q 19.09. plkst. 13:30/15:00 |
|
|
|
|
|
Fināls 20.09. plkst. 15:05 |
|
Raivo Saulgriezis |
20 km soļošana – 1.22:50 |
168.v. |
44.v. |
20.09. plkst. 3:30 |
Andris Staģis