Sacensības abās vecuma grupās ( U-18 un U-16) notika 10 disciplīnās. Čempionu titulus un medaļas izcīnija 36 disciplīnās. Iespaidīgi, ka šīs sezonas labākie rezultāti Latvijā attiecīgajās vecuma grupās sasniegti 20 disciplīnās.
Jaunieši (U-18)
60 m Iļja Petrušenko,99 (Liepāja) – 7,16;
augstlēkšanā Niks Samauskis,99 (MSĢ) – 1,95 m;
tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā Edmunds Ivanovs,00 (Valmiera) – 6,53 m un 13,42 m;
lodes grūšanā Reinis Nungurs,99 (Aizkraukle) – 16,39 m.

Zēni (U-16)
400 m Gints Drigulis,01 (Liepāja) – 53,10;
800 m un 1500m Niks Normunds Zauls,01 (Limbaži/Salacgrīva) – 2:14,07 un 4:38,87;
60 m/b Kristiāns Skuruls,01 (Kuldīga) – 8,79;
tāllēkšanā Oļegs Kozjakovs,01 (Aizkraukle) – 6,49 m.

Jaunietes (U-18)
400 m Anna Priekule,99 (Ventspils nov.)- 1:00,25;
800m Daira Dreičmane,99 (Lāča SS) -2:25,07;
60 m/b Kristiāna Zacmane,99 (VK”Olimps”) – 9,09;
tāllēkšanā Klinta Bļusina,00 (Tukums) – 5,84 m;
trīssoļlēkšanā Marina Andrejeva,99 (Daugavpils nov.) – 11,45 m

Meitenes (U-16)
60 m Kristīne Blaževiča,01 (Jūrmala) – 8,00;
400 m Grieta Griezīte,01 (Liepāja) – 1:03,63;
800 m un 1500 m Patrīcija Cīrule,01 (Arkādija) 2:26,49 un 5:12,99;
augstlēkšanā Elīza Marija Kraule,01 (Jūrmala) – 1,70 m.

Lai labāk ilustrētu „neoficiālo komandu cīņu” minēšu šādus faktus:
Liepājai – 6 uzvarētāju zelta medaļas;
„Arkādijai” – 4;
Jūrmalai, Valmierai un Aizkrauklei – pa trim;
Lāča SS, Kuldīgai, MSĢ un Limbažiem/Salacgrīvai – pa divām.
Savukārt VK”Olimps”, Ventspils novadam, Tukumam, Daugavpils novadam, Vecumniekiem, Ogrei ,Bauskai, Siguldai un Madonai – pa vienam Latvijas galvaspilsētas čempiona titulam.

Diemžēl ne viss šajās sacensībās atbilda „sporta karalienes svētku” noskaņai. Daudzo sagatavotībā šo sacensību rangam neatbilstošo dalībnieku dēļ ne vienmēr tika ievērots reglaments. Pirmajā vakarā sacensības norisinājās septiņas (sprintā vien vairāk nekā četras), bet sestdien – gandrīz piecas stundas. Jebkurā gadījumā – šīs bija Latvijas galvaspilsētas labāko jauno vieglatlētu meistarsacīkstes. Tāpēc vismaz trešdaļai dalībnieku vēl būtu krietni jāpatrenējas, jāpastartē mazākās sacensībās un tikai tad jāpiedalās Rīgas čempionātā. Cilvēciski žēl bija tos dalībniekus, trenerus un arī tiesnešus, kuri vēroja kā pat 400 m skrējienā (2 ½ apļi) skrējiena līderis par gandrīz apli (!) apsteidz atpalicēju. Priekšlikumu no treneru puses ir daudz – tikai tie turpmāk konsekventi jārealizē.

Andris Staģis