Latvijas vieglatlēti olimpiskajās spēlēs

No 1. līdz 11. augustam Parīzē, Francijā, norisināsies Olimpiskās spēles vieglatlētikā, kurās oficiāli apstiprināta 8 sportistu dalība 6 dažādās disciplīnās.

Statistiķa Andra Staģa apkopojums par Latvijas vieglatlētiem olimpiskajās spēlēs. Tabulās aplūkojami 3 rādītāji: Olimpisko spēļu norises gads un vieta, Latvijas vieglatlētu skaits, kā arī augstākie panākumi.

*Cariskās Krievijas komandas sastāvā*
Norises gads	Sportistu skaits	Augstākie panākumi
1912.g. Stokholmā	20 Rīgas vieglatlēti	12. vieta, Alfrēds Alslēbens desmitcīņā, 5294,615p.

*Neatkarīgās Latvijas olimpiskajās delegācijās*
Norises gads	Sportistu skaits	Augstākie panākumi
1924.g. Parīzē	10	14. vieta, Gvido Jekals desmitcīņā, 5981,67p.
1928.g. Amsterdamā	6	7. vieta, Staņislavs Petkēvičs 5000m, 15:18,0
1932.g. Losandželosā	2	SUDRABS, Jānis Daliņš 50km soļošanā, 4.57:20
1936.g. Berlīnē	7	BRONZA, Adalberts Bubenko 50km soļošanā, 4.32:43

*PSRS delegāciju sastāvos*
Norises gads	Sportistu skaits	Augstākie panākumi
1952.g. Helsinkos	2	3. vieta priekšskrējienos, Edmunds Pīlāgs, 400m un 4x400m
1956.g. Melburnā	1	ZELTS, Inese Jaunzeme šķēpa mešanā, 53.86m
1960.g. Romā	3	ZELTS, Elvīra Ozoliņa šķēpa mešanā, 55.98m
1964.g. Tokijā	3	BRONZA, Jānis Lūsis šķēpa mešanā, 80.57m
1968.g. Mehiko	4	ZELTS, Jānis Lūsis šķēpa mešanā, 90.10m
1972.g. Minhenē	2	SUDRABS, Jānis Lūsis šķēpa mešanā, 90.46m
		SUDRABS, Juris Silovs 4x100m, 38,50 sek.
1976.g. Monreālā	3	BRONZA, Juris Silovs 4x100m, 38,78 sek.
		BRONZA, Inta Kļimoviča 4x400m, 3:24,24
1980.g. Maskavā	1	ZELTS, Dainis Kūla šķēpa mešanā, 91.20m

*Atjaunotās neatkarīgās Latvijas olimpisko delegāciju sastāvos*
Norises gads	Sportistu skaits	Augstākie panākumi
1992.g. Barselonā	7	10. vieta, Māris Bružiks trīssoļlēkšanā, 16.80m
1996.g. Atlantā	17	6. vieta, Aigars Fadejevs 20km soļošanā, 1.20:47
2000.g. Sidnejā	17	SUDRABS, Aigars Fadejevs 50km soļošanā, 3.43:40
2004.g. Atēnās	15	SUDRABS, Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā, 84.95m
2008.g. Pekinā	17	SUDRABS, Ainārs Kovals šķēpa mešanā, 86.64m
2012.g. Londonā	22	4. vieta, Ineta Radeviča tāllēkšanā, 6.88m
2016.g. Riodežaneiro	14	4. vieta, Laura Ikauniece septiņcīņā, 6617p.
2021.g. Tokijā	8	11. vieta, Madara Palameika šķēpa mešanā, 58.70m

118 Latvijas vieglatlēti piedalījušies 20 olimpiskajās spēlēs (1912.g. – 2021.g.).
Četrkārt – 3; trīskārt - 8; divās – 25 un vienu reizi – 82 Latvijas vieglatlēti.

Četru olimpisko spēļu dalībnieki:

Jānis Lūsis šķēpa mešanā: 1964.g. bronza; 1968.g. zelts; 1972.g. sudrabs un 1976.g. (8.v.)
Valentīna Gotovska augstlēkšanā: 1992.g. (13.v.); tāllēkšanā: 1996.g. (28.v.); tāllēkšanā: 2000.g. (20.v.) un tāllēkšanā: 2004.g. (24.v.)
Jeļena Prokopčuka 5000m: 1996.g. (26.v.); 5000m: 2000.g. (9.v.) un 10 000m: (19.v.); 10 000m: 2004.g. (7.v.) un maratons: 2016.g. (12.v.)

Triju olimpisko spēļu dalībnieki:

Aigars Fadejevs 20km soļošanā: 1996.g. (6.v.); 50km soļošanā: 2000.g. sudrabs un 20km soļošanā (14.v.); 20km soļošanā: 2004.g. (9.v.) un 50km soļošanā (11.v.)
Anita Liepiņa 10 000m soļošanā: 1996.g. (22.v.); 20 km soļošanā 2000.g. (37.v.); 20 km soļošanā 2004.g. (45.v.)
Modris Liepiņš 50km soļošanā: 1996.g. (23.v.); 2000.g. (9.v.); 2004.g. (25.v.)
Sinta Ozoliņa-Kovala šķēpa mešanā: 2008.g. (11.v.); 2012.g. (20.v.); 2016.g. (14.v.)
Madara Palameika šķēpa mešanā: 2012.g. (8.v.); 2016.g. (10.v.) un 2021.g. (11.v.)
Ēriks Rags šķēpa mešanā: 2000.g. (20.v.); 2004.g. (7.v.) un 2008.g. (13.v.)
Arnis Rumbemieks 20km soļošanā: 2012.g. (45.v.); 50km soļošanā: 2016.g. (36.v.) un 50km soļošanā: 2021.g. (37.v.)
Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā: 2004.g. sudrabs; 2008.g. (9.v.) un 2012.g. (39.v.)

XXX Olimpiādes spēlēs Parīzē Latviju pārstāvēs astoņi vieglatlēti. Četri no viņiem (Patriks Gailums, Valters Kreišs, Agate Caune un Rūta Kate Lasmane) būs olimpiskie debitanti.

Jau trešās spēles būs šķēpa metējai Līnai Mūzei-Sirmajai: 2012.g. (13.v.) 59.91m un 2021.g. (26.v.) 57.33m.

Otro reizi olimpiskajās spēlēs piedalīsies šķēpa metēji: Gatis Čakšs 2021.g. (18.v.) 78.73m, Anete Sietiņa 2021.g. (21.v.) 58.84m un 400m skrējēja Gunta Vaičule 2016.g. (45.v.) 53,08 sek.

Latvijas olimpiskajā delegācijā iekļauto astoņu vieglatlētu personīgie rekordi, sezonas labākie rezultāti un vieta pasaules labāko sarakstā:

Vārds, uzvārds	Dusciplīna	Personīgais rekords	Sezonas labākais rezultāts	Vieta psaules rangā
Agate Caune	5 000m	15:00,48	15:18,54	142.v.
Rūta Kate Lasmane	trīssoļlēkšana	14.47m	14.47m	12.v.
Valters Kreišs	kārtslēkšana	5.72m	5.72m	36.v.
Gunta Vaičule	400m	50,83 sek.	50,83 sek.	48.v.
Gatis Čakšs	šķēpa mešana	87.67m	82.11m	34.v.
Patriks Gailums	šķēpa mešana	84.05m	82.39m	30.v.
Anete Sietiņa	šķēpa mešana	64.47m	63.21m	16.v.
Līna Mūze-Sirmā	šķēpa mešana	64.87m	60,33 m	41.v.

Latvijas vieglatlētu starti, ieņemtās vietas un rezultāti šajās disciplīnās līdzšinējās spēlēs:

5000m sievietēm

1996.g. Jeļena Čelnova-Prokopčuka 36.v. – 15:59,00
2000.g. Jeļena Prokopčuka 9.v. – 14:55,46

400m sievietēm

1968.g. Ingrīda Verbele-Barkāne 7.v. pusfinālā – 54,6 sek.
2016.g. Gunta Vaičule 45.v. – 53,08 sek.

Trīssoļlēkšana sievietēm

1996.g. Jeļena Blaževiča 8.v. – 14.12m un Gundega Sproģe 10.v. – 13.67m
2004.g. Ineta Radeviča 20.v. – 14.12m.

Kārtslēkšana vīriešiem

1992.g. Aleksandrs Obižajevs NM
1996.g. Aleksandrs Obižajevs 27.v. – 5.40m
2012.g. Mareks Ārents 22.v. – 5.35m.
2016.g. Mareks Ārents - 16.v. -5,45 m
2016.v. Pauls Pujāts 12.v. – 5.60m kvalifikācijā.

Šķēpa mešana sievietēm

1956.g. Inese Jaunzeme Zelts – 53.86m
2000.g. Inga Kožarenoka 30.v. – 53.83m
2004.g. Ilze Gribule 34.v. – 54.92m
2008.g. Sinta Ozoliņa-Kovala 11.v. – 53.38m (Q – 60.13m); 2012.g. 20.v. – 58.86m un 2016.g.14.v. – 60.92m.
2012.g. Madara Palameika 8.v. – 63.73m; 2016.g.13.v. – 60.14m (Q – 63.03m) un 2021.g.11.v. – 58.70m (Q – 60.94m).
2012.g. Līna Mūze-Sirmā 13.v. – 59.91m un 2021.g. 26.v. – 59.33m.
2021.g. Anete Sietiņa 21.v. – 58.84m.

Šķēpa mešana vīriešiem

1912.g. Nikolajs Švedrēvics 20.v. – 43.21m.
1924.g. Arvīds Ķibilds 16.v. – 50.15m
1936.g. Oto Jurģis 13.v. – 60.71m.
1964.g. Jānis Lūsis Bronza – 80.57m; 1968.g. Zelts – 90.10m; 1972.g. Sudrabs – 90.46m un 1972.g. 8.v. – 80.26m (Q – 82.08m).
1980.g. Dainis Kūla Zelts – 91.20m.
1992.g. Mārcis Štrobinders 19.v. – 76.32m.
2000.g. Voldemārs Lūsis 18.v. – 80.08m un 2004.g.17.v. – 79.27m.
2000.g. Ēriks Rags 26.v. – 75.75m; 2004.g. 7.v. – 83.14m un 2008.g. 13.v. – 79.33m.
2004.g. Vadims Vasiļevskis Sudrabs – 84.95m; 2008.g. 9.v. – 81.32m (Q – 83.57m) un 2012.g. 39.v. – 72.81m.
2008.g. Ainārs Kovals Sudrabs – 86.64m un 2012.g. 17.v. – 79.19m.
2012.g. Zigismunds Sirmais NM un 2016.g. 14.v. – 80.65m.
2016.g. Rolands Štrobinders 28.v. – 77.73m.
2021.g. Gatis Čakšs 18.v. – 78.73m.

Latvijas vieglatlēti olimpiskajās spēlēs

Olimpiskās spēles

Latvijas vieglatlēti atvadās no olimpiskās Parīzes

Latvijas vieglatlēti Parīzē, sestā sacensību diena

Guntas Vaičules un Valtera Kreiša olimpiskie starti

Valtera Kreiša izcilā olimpiskā debija

Jaunākās ziņas