Pirmdien Parīzes olimpiskajā stadionā jau piekto dienu turpinājās vieglatlētu sacensības. Pēc dienas pārtraukuma uz startu izgāja arī divi Latvijas vieglatlēti. Rīta sacensību sesijā 400m distancē priekšskrējienu veica Gunta Vaičule, bet vakarā atbildīgs starts finālsacensībās gaidīja Valteru Kreišu.

400m priekšskrējienos sievietēm startiem bija pieteiktas 47 dalībnieces. Guntai Vaičulei trešajā skrējienā bija ļoti spēcīgas un nopietnas sāncenses ar izcilo poļu skrējēju Natāliju Kačmareku kā favorīti. Distances pirmo pusi Gunta veica atzīstami, izejot finiša taisnē viņa bija aptuveni trešajā pozīcijā. Tomēr finiša taisnē Guntu apsteidza vēl divas skrējējas un mērķa līniju viņa šķērsoja kā piektā.

Pirmais piecinieks šajā skrējienā:
1. Natālija Kačmareka Polija – 49,98 sek,
2. Roksana Gomeza Kuba – 50,38 sek.
3. Sada Viljamsa Barbadosa – 50,45 sek.
Visas trīs uzreiz kvalificējās pusfinālam.
4. Viktorija Ohuruogu Lielbritānija – 50,93 sek.
5. Gunta Vaičule Latvija – 51,13 sek.

Guntas rezultāts ir otrs labākais viņas 400m skrējējas karjerā. Ātrāk, 50,83 sek., Gunta skrēja jūnija beigās Valmierā. Ar jaunu personīgo rekordu uzvarot Latvijas čempionātā.

No 45 finišējušajām skrējējām piecas distanci veica ātrāk par 50 sek., visātrāk Marileidija Paulino no Dominikānas – 49,42 sek. Vēl 15  arī ātrāk par 51 sek. Ātrākā Lietuvas skrējēja Modesta Juste Morauskaite ar rezultātu 52,00 sek. (37.vietā).

Tomēr olimpiskās sacensības Guntai vēl nav beigušās. Pusfinālā iekļuva tikai tās 18 skrējējas, kuras finišēja pirmajās trijās vietās savos skrējienos. Visām pārējām  27 dalībniecēm otrdien rīta pusē būs jāstartē četros papildskrējienos, no kuriem tikai skrējiena uzvarētāja un vēl divas ātrākās otro vai pat trešās vietas ieguvēja. Tātad sešas skrējējas kvalificēsies pusfinālam. Šajos papildskrējienos piedalīsies arī olimpiskā čempione Šauna Millere-Uibo (Bahāmas), kura savā skrējienā kaut kur no distances vidus pazuda no TV ekrāniem. Vēlāk varēja redzēt, kā viņa vieglā solī tomēr šķērso starta līniju (ar oficiālo rezultātu 2:22,29).

Gunta startēs trešajā papildskrējienā vēlreiz kopā ar britu skrējēju Viktoriju Ohuruogu.

Tāda ir jaunā tālākās kvalificēšanās sistēma. Var neveikties, pakrist, bet bez noteikumu pārkāpumiem jāšķērso finiša līnija. Tai var būt pozitīva, bet var būt arī negatīva ietekme. Tā kā šāda sistēma Parīzē būs visās distancēs līdz 1500m (izņemot 100m), tad visneapmierinātākie varētu būt 800m vai 1500m skrējēji, kuriem var gadīties trīs vai pat četri starti bez atpūtas dienām. Par negatīvo attieksmi liecina arī fakts, ka šodien uz startu 400m papildskrējienā neizgāja astoņi skrējēji un vienā no skrējieniem skrejceļā atradās tikai trīs skrējēji.

Savukārt neparasts skats bija arī dienu iepriekš otrajā 110m/b priekšskrējienā, kurā grūti nosakāmu iemeslu dēļ viens no favorītiem – Fredijs Kritendens (ASV) vienkārši “notipināja” distanci ar laiku 18,27 sek., bet ar tiesībām startēt vēlreiz, rīt papildskrējienā. Gaidīsim atsauksmes uz šo jaunievedumu.

Vakara sacensību galvenais notikums bija fenomenālā zviedru kārtslēcēja Armanda Duplantisa jaunais, pēc skaita jau devītais pasaules rekords. Ar trešo mēģinājumu viņš pārliecinoši veica 6.25m augstumā uzstādīto latiņu. Sudraba medaļa Semam Kendrikam (ASV) – 5.95m, bet bronzas Emanuilam Karalim (Grieķija). Visu vakaru, kā cītīgs audzēknis kārtslēkšanas sektorā sēdēja un lielo meistaru lēcienus vēroja mūsu olimpiskais debitants Valters Kreišs. Kā jau visaugstākā ranga sacensībās arī sākuma augstums bija lielmeistaru līmenī – 5.50m. Valters šo augstumu pieveica ar otro mēģinājumu. Savukārt kvalifikācijas sacensībās droši pārvarētais augstums  5.70m tā arī nepakļāvās. Līdz ar to viņam 12. vieta. Tas pagaidām ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums Parīzē. Tomēr vienā rādītājā Valters ir vislabākais. Aleksandrs Obižajevs (1992.g. un 1996.g.), kā arī Mareks Ārents (2012.g. un 2016.g.) arī startēja olimpiskajās spēlēs, bet  finālsacensībām nekvalificējās. Savukārt 2016. gadā Riodežaneiro finālistu ducī iekļuva Pauls Pujāts ar kvalifikācijas rezultātu 5.60m, bet finālsacensībās palika bez rezultāta. Toties Valters olimpiskajā finālistu ducī iekļuva ar Latvijas kārtslēcēju labāko rezultātu olimpiskajās spēlēs – 5.70m un arī finālā sasniedza rezultātu – 5.50m.

Andris Staģis