Par Latvijas čempioniem krosā kļūst Līga Velvere un Ņikita Bogdanovs

Andris Staģis, Statistiķis, 14/10/2023 17:21
Guntis Bērziņš

Sestdien, 14. oktobrī, Cēsīs, tradicionāli pie Āraišu dzirnavām notika Latvijas vieglatlētikas sacensību kalendārā iekļautais pēdējais Latvijas čempionāts – krosa skrējiens. Par Latvijas čempionu tituliem un godalgoto vietu medaļām sacentās pieaugušie, juniori (U20) un jaunieši (U18, U16, U14). Sacentās arī U12 vecuma grupas zēni un meitenes.

Īsumā par krosa sacensību vēsturi Latvijā. Sacensības “apvidus skrējienā” – tā tolaik dēvēja “cross country” skrējienu škēršļotajā apvidū, notikušas jau kopš pirmajām Latvijas meistarsacīkstēm 1920. gadā. Tiesa, pirmajos gados skrējieni notika pa Rīgas ielām. Distances garums vīriešiem jau kopš pirmsākumiem bija astoņi kilometri. No 1920.g. līdz 1944.g. meistarsacīkstes notika 20 reizes. Par uzvarētājiem un “Latvijas meistariem” kļuva daudzi tā laika labākie Latvijas skrējēji – arī Vilis Cimmermanis, Staņislavs Petkevičs, Voldemārs Vītols un citi.

Arī sievietes laika posmā no 1926.g. līdz 1944.g. sacentās krosa skrējienā. Viņām distance bija divi kilometri un arī viņām par uzvarētājām kļuva tā laika labākās skrējējas, Emīliju Krūmiņu ieskaitot.

Pēckara gados – kopš 1945.g. līdz pat 1988. gadam – Latvijas čempionāti krosā nenotika. Tradicionālās pavasara vai rudens sacensības dēvēja vienkārši – “Republikas pavasara (vai rudens) kross”.

Toties kopš 1988. gada krosa skrējiens Latvijas čempionātu programmā iekļauts jau 36. reizi.Vīriešiem distances garums ir nemainīgs – astoņi kilometri, bet sievietēm tas pagarinājies no četriem kilometriem sākumā līdz sešiem kilometriem šobrīd. Vīriešiem šai laikā visvairāk uzvaru svinējis Jānis Girgensons – piecas (2010.-2018.g.), bet sievietēm – Jeļena Prokopčuka – deviņas (1992.-2002.g.).

Sievietēm šogad par Latvijas čempioni krosā jau otro reizi (arī 2020.g.-21:42) kļuva Līga Velvere (NBS) – 28:23. Viņa par gandrīz par minūti apsteidza tuvāko sekotāju. Tāpat kā pērn uz goda pjedestāla stāvēja abas daugavpilietes Elīna Gumarova – 29:18 un Veronika Masjuka – 31:57. Līgai šī Latvijas čempiones zelta medaļa bija kā jubilejas – divdesmitā viņas skrējējas karjerā.

Savukārt vīriešiem (8 km) pirmo reizi par čempionu krosā kļuva jau līdz šim četrkārtējais Latvijas čempions 800 m un 1500 m distancēs skrejceļā – Ņikita Bogdanovs (Daugavpils) – 31:55. Pērn Ņikita bija trešais. Otrais – Salvis Gruševs (Skriešanas akadēmija) – 32:22, bet trešais – Lauris Lapsa (Gulbene) – 32:43.

Junioriem (U20) par Latvijas čempionu otro gadu pēc kārtas kļuva Roberts Glazers (SK”Ašais”), visātrāk (23:38) veicot 6 km distanci. Otrais – Miks Jānis Caune (Ogre) – 24:48, bet trešais – Rauls Liepiņš (Arkādija) – 16:58.

Juniorēm 4 km distanci visātrāk veica Alise Petrova ( Skriešanas skola) – 17:51, apsteidzot Indru Mackeviču (Ogre) – 18:32 un Gundegu Beķeri (Aizkraukle) – 25:05.

Par Latvijas čempionu 4 km krosa skrējienā jauniešiem (U 18) kļuva sezonas neapšaubāmi Latvijas ātrākais jaunais skrējējs Kristers Kudlis (Arkādija) – 14:16, par pusminūti apsteidzot Emīlu Matiasu Reinfeldu (Ogre) – 14:44.Trešais – Roberts Arnicāns (Ādaži) – 15:10.

Pērnā gada čempione U16 vecuma grupā Sibilla Vanadziņa (Arkādija) šogad bija ātrākā arī starp U18 grupas jaunietēm – 3 km veikti 12:16, apsteidzot Austru Ošiņu (Arkādija) – 12:25 un Martu Lieni Pētersoni – 12:57.

Meitenēm (U16) par čempioni kļuva Aleksandra Volkane (Arkādija) – divu kilometru distanci noskrienot 8:49.Arī otrajā vietā “Arkādijas” skrējēja Kristiāna Kudle – 8:59, bet trešajā – Beate Jansone (Dobele) – 9:12.

Zēniem šajā pat distancē uzvarēja Jānis Žagars (Alūksne) – 7:21, apsteidzot Hermani Valtasu (Arkādija) – 7:44 un Larsu Andersu Luiku (Dartija) – 7:58.

U14 vecuma grupā par Latvijas čempioniem kļuva Elīza Ērenfrīde (Arkādija) – 3:45 (1 km) un Jānis Putrālis (Smiltene) -6:24 (1,5 km).

Savukārt U12 grupas skrējējiem viena km distancē ātrākie bija Marta Gustiņa (Dobele) – 3:56 un Daniels Ķepals (DKN) – 3:49.

Latvijas krosa skrējējiem šoruden vēl divas svarīgas sacensības – 28. oktobrī Igaunijā – Baltijas čempionāts un 10. decembrī Beļģijā – Eiropas čempionāts.

Andris Staģis