Skrējiensoļojums Rīga-Valmiera pirmo reizi risinājās ar bronzas kvalitātes marku, ko tam piešķīra Starptautiskā Ultraskrējēju asociācija (IAU). Sacensību starts tika dots pusnaktī Rīgā pie Brīvības pieminekļa pēc kopējas Latvijas himnas nodziedāšanas.

Finišā Valmierā ātrākais bija Grīviņš, kurš distanci līdz Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim veica septiņās stundās, 59 minūtēs un 2 sekundēs. Trijniekā iekļuva arī tieši pēc astoņām stundām finišējušais Kristaps Magone un Dmitrijs Ničipors (8.55:31). Vīriešiem trases rekords kopš 1992.gada piederēja Georgam Jermolajevam (8.01:38).

Sievietēm galvenā favorīte Džaviza sasniedza rezultātu deviņas stundas, 21 minūte un 49 sekundes, uzlabojot sev piederējušo rekordu (9.26:49). Tuvāko konkurenti ultraskrējienu debitanti Ritu Anopu (10.58:32) uzvarētāja apsteidza par vairāk nekā pusotru stundu. Trešā finišēja Lita Dzelme (11.15:16).

Arī Latvijas čempionātā 100 kilometros vīriešiem laureātu trijniekā Grīviņam (7.25:02) sekoja Magone (7.27:43) un Ničipors (8.19:39). Sievietēm aiz čempiones Džavizas (8.48:12) sudrabu un bronzu nopelnīja attiecīgi Anopa (10.16:48) un Dzelme (10.30:59).

Latvijas čempionāta 100 kilometru skrējiena ieskaitē rezultātus fiksēja netālu no Kocēniem pie pagrieziena uz Limbažiem. 

Pie balvām skrējiensoļojumā tiks ne tikai ātrākie, bet arī tie, kas finišēs 19 stundu kontrollaikā. Visi dalībnieki drošības apsvērumu dēļ skrēja vestēs ar atstarojošajiem elementiem un pieres lukturi uz galvas.

Vēsturiskais skrējiens risinājās piecas reizes no 1989. līdz 1993.gadam, bet 2014. gadā to atjaunoja.

Informācija: lsm.lv