Latvijas vieglatlētikā 2020. gads atkal ir jubilejas gads – pirms 100 gadiem 1920. gada septembrī Rīgā notika Pirmie Vislatvijas sporta svētki, kuri vēlāk tika pielīdzināti Latvijas meistarsacīkstēm (tagad – čempionāti). Oficiālie Latvijas čempionāti telpās aizsākās tikai 1971. gadā. Daudzcīņās ziemas čempionāts šogad notika jau 41. reizi, bet soļošanā – 45. reizi.

Šogad daudzcīņnieku sacensības norisinājās neparasti spraigi – jo sevišķi pieccīņā sievietēm un juniorēm. Pēc veselības likstu novēršanas ierindā atkal bija 2018. gada Eiropas jauniešu vicečempione Kristīne Blaževiča (Jūrmala), arī juniors Oļegs Kozjakovs. Abiem atgriešanā bija cerīga – Kristīnei pat spīdoša.

Kristīne Blaževiča otro gadu pēc kārtas kļuva par Latvijas čempioni kā juniorēm, tā arī absolūtā vērtējumā (kopā ar pieaugušajiem). Viņas punktu summa – 4140 p. ir ceturtā visu laiku labākā Latvijas pieccīņniecēm (aiz Lauras Ikaunieces, Aigas Grabustes un Līgas Kļaviņas). Līdz Lauras Latvijas junioru rekordam (4206 p.) jau pirmajā startā Kristīnei pietrūka tikai 66 punkti. Četrās disciplīnās viņa sasniedza šoziem labākos rezultātus Latvijā: 60 m/b – 8,74 sek.,augstlēkšanā – 1,74 m, tāllēkšanā – 6,04 m un pieccīņā – 4140 p. Lodi Kristīne aizgrūda 11,60 m, bet 800 m pieccīņas nobeigumā veica 2:23,61.

Ļoti sīva cīņa Kristīnei izvērtās ar valmierieti, 2018. gada Latvijas čempioni Kristīni Siksalieti, kura sāncensi apsteidza vien lodes grūšanā – 13,47 m. Bet arī pārējo veidu (60 m/b – 9,15 sek., augstums – 1,74 m, tālums – 5,82 m un 800 m – 2:32,38) punktu summa 3999 p. ir jauns personīgais rekords, sestais visu laiku labākais rezultāts.

Jaunietēm par čempioni kļuva Elīza Lemberga (Ogre) – 3602 p. (9,41 – 1,66 – 11,33 – 5,23 – 2:27,10), bet meitenēm (U16) – Agate Lāce (Carnikava) – 2965 p. ( 9,42 – 1,64 – 9,02 – 4,94 – 3:02,70).

Puišu septiņcīņā pieaugušajiem bija patiesa intriga – kurš no četriem sāncenšiem pirmo reizi kļūs par Latvijas čempionu. Veiksmīgākais izrādījās Niks Samauskis (Kuldīga), kurš pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu, pie tam pirmo reizi pārsniedzot arī 5000 punktu robežu – 5169 p. (7,29 – 6,99 – 12,93 – 1,99 – 8,45 – 4,20 – 3:09,50). Trijās disciplīnās jauno čempionu apsteidza pērnā gada vicečempions Emīls Rūgums, kurš ar 4891 p.atkal bija otrais.

Tomēr vislielāko rezonansi radīja pasaules (2017.g.) un Eiropas (2018.g.) vicečempiona Oļega Kozjakova (BJC ”Laimīte”) atgriešanās sacensību apritē pēc smaga savainojuma izārstēšanas. Tāpat kā K.Blaževiča, arī Oļegs junioru konkurencē bija pārāks – 5143 p. (7,44 – 6,68 – 16,09 – 1,90- 8,73 – 4,20 – 3:04,37). Īpaši jāizceļ Oļega rezultāts lodes grūšanā (ar junioru 6 kg lodi). Tik tālu šoziem lodi negrūž pat šīs disciplīnas speciālisti Latvijā (izņemot Artūru Demidočkinu – 16,50 m). Oļegam spraiga cīņa izvērtēs ar valmierieti Ralfu Ūdri. Ralfs apsteidza Oļegu sprintā, augstlēkšanā un barjersprintā un kopsummā savāca 5105 p.( 7,30 – 6,56 – 13,66 – 1,96 – 8,43 – 4,10 – 3:04,85).

Sacensībās jauniešiem un zēniem jau ar pirmo disciplīnu vadību ieguva un arī uzvarēja favorīti: jauniešiem Kristiāns Lauva – 4559 p. un zēniem Andris Skadiņš (abi Bauska) – 4033 p.

Ja daudzcīņnieku sacensībās sešas medaļas no 24 (t.sk. četras zelta) izcīnija Bauskas daudzcīņieki, tad soļošanā aina ir nedaudz cita. Nospiedošs pārsvars Latgalei. Pa astoņām medaļām Ludzai (5 zelta, 1 sudraba un 2 bronzas) un Preiļiem (attiecīgi 2 – 2 – 4). Pie tam Ludzas soļotājiem protokolu ailītē "treneris" tikai viens ieraksts – V.Krišāns, kā arī medaļnieču sarakstā vēl trīs Krišānes – Vivita, Viktorija un Brigita. 

Pieaugušajiem abi čempioni šos titulus ieguva pirmo reizi: Raivo Saulgriezis (Jēkabpils) 5000 m nosoļoja 20:11,35 un Modra Ignate (Engure) 3000 m – 14:43,02. Pirmo reizi pēdējo 12 gadu laikā ziemas čempiones tituls netika Agnesei Pastarei (vairāk nekā minūti aiz uzvarētājas). 11 zelta medaļām kolekcijā, kurā kopā ir 28 Latvijas čempiones zelta medaļas, jāpievieno arī kāda sudraba godalga (15:58,25).

Citās vecuma grupās uzvarēja: juniorēm 3000 m Ksenija Zabalujeva (Preiļi) – 17:34,94; jauniešiem (U18) 5000 m Raivo Liniņš (Preiļi) – 23:33,39 un 3000 m Viktorija Krišāne (Ludza) – 17:15,96. Jauniešiem (U16) 3000 m Sandis Ivanovs – 17:54,47 un Brigita Mūrniece Krišāne (abi Ludza) – 17:42,23. Jauniešiem (U14) 2000 m Daniels Andrejevs – 11:27,26 un Ketrīna Kuzņecova ( abi Ludza) – 11:58,93.

Andris Staģis