Londonā notiekošā pasaules čempionāta vieglatlētikā trešajā dienā maratonā, kur sievietes un vīrieši neierasti startēja vienā dienā, pirmais no mūsējiem gargabalniekiem uz starta izgāja Latvijas rekordists Valērijs Žolnerovičs, kura šī gada Latvijas čempionātā un Rīgas Lattelecom maratonā labotais Latvijas rekords (2:14:23) bija starp labākajiem trīsdesmit pasaules čempionāta dalībnieku sezonas labākajiem rezultātiem.
Pirms pieciem gadiem Olimpiskajās spēlēs Londonā Valērijam traumas dēļ nācās izstāties, un arī šoreiz Lielbritānijas galvaspilsētā mūsu labākajam maratonistam nācās palikt bez finiša.
Protams, pēc tāda iznākuma nav viegli runāt, bet Valērijs pastāstīja, ka mērķis bija divdesmitnieks (ņemot vērā dalībnieku šajā sezonā uzrādītos rezultātus, iekļūšana divdesmitniekā viņam bija reāla – aut.piez.). Iepriekšējās dienās juties labi, arī sacensību dienā nekas neliecināja, ka būs jāpieņem lēmums izstāties. Žolneroviču tāpat kā mūsu abas maratonistes Ilonu Marheli un Anitu Kažemāku izbrīnījis fakts, kā organizatori izturas pret visiem dalībniekiem, proti, ilgu laiku pirms sacensībām visi ir turēti norobežotā zonā „miera stājā”, un tikai sešas minūtes pirms starta varēja iesildīties. Taču, kā atzīst Valērijs, visiem dalībniekiem apstākļi bija vienādi, bet tomēr skriešanu tas ir ietekmējis. Līdz ar to arī līderi pirmos piecus kilometrus nav skrējuši ātri, faktiski pirmajā „piecītī” iesildoties, ko organizatoru dēļ nesanāca izdarīt pirms sacensībām.
Pēc pirmās distances trešdaļas mūsu sportists jutis, ka paliek grūtāk un neskrienas, kā gribētos. Viņš atceras, ka skrienot vienatnē maija vidū Lattelecom maratonā, bijis pat daudz vieglāk. Līdz ar to arī temps krities. Tā kā organisms nav reaģējis tā kā vajadzētu un nebūtu iespējams uzrādīt tuvu cerētajam rezultātam, tad tika pieņemts grūtais lēmums izstāties.
Šobrīd mūsu labākais maratonists iemeslu, kāpēc organisms tā reaģējis, nezin. Viņš skaidro, ka pēc dažām dienām varbūt zinās, bet šobrīd atbildes neesot. Kā ietekmējošu faktoru Valērijs min to, ka ļoti daudz ir atdots, lai sagatavotos Latvijas čempionātam un jauna rekorda uzstādīšanai, un varbūt pa šo laiku nav sanācis tā pa īstam atjaunoties, lai atkal varētu uzrādīt ļoti augstvērtīgu rezultātu. Jautāts par trases konfigurāciju, ventspilnieks pastāstīja, ka trase bijusi līkumota ar kāpumiem, taču, ja jūties labi, tad trasei nav nozīmes, jo skriesi gan pa līkumiem, gan kāpumiem.
Rezultāts tuvu Latvijas rekordam dotu vietu piecpadsmitniekā, bet ar 2:16 varētu iekļūt divdesmitniekā. Līdz ar to ir saprotams sportista sarūgtinājums par šādu iznākumu. Par 2019.gada čempionātu vēl nav domāts, jo vispirms ir jāizlemj, ko darīt nākamajā sezonā.
Ivars Bācis