Lauras varoņdarbs olimpiskajā Rio

Andris Staģis, Statistiķis, 14/08/2016 16:27
Romāns Kokšarovs, f64

Laurai - progress no 12. uz 4. vietu! Pauls - iekļūst kārtslēcēju finālistu ducī! Guntai - sezonā ātrākais 400 m skrējiens.

 

Sestdien Riodežaneiro olimpiskajā stadionā sacensības septiņcīņā turpināja mūsu rekordiste Laura Ikauniece-Admidiņa. Turpināja un veiksmīgi arī tās pabeidza. Zinot visas Lauras veselības problēmas, arī organizātoru kļūdas, nebaidos teikt varbūt citkārt nedaudz pārspīlētu frāzi: „Rio olimpiskajās spēlēs Laura veica varoņdarbu!”

Tagad visu pēc kārtas. Pēc pirmās sacensību dienas, pēc četrām disciplīnām viņa bija tikai devītā – ar 3782 punktiem un 91 punkta atpalicību no personiskā, arī Latvijas rekorda grafika. Pēc ne sevišķi veiksmīgas tāllēkšanas (6,12 m – 18.vieta un 4669 p.) Laura pat noslīdēja uz 12.vietu.

Sekoja triumfs šķēpa mešanā – vispirms 50,74 m, tad – jauns personiskais rekords – 55,91 m un visbeidzot arī 55,93 m. Ja arī daudzcīņās par uzvaru kādā no disciplīnām dotu medaļas, tad Laura šeit saņemtu zelta godalgu. Tomēr galvenā balva šoreiz bija 975 punkti un jau piektā vieta pēc sešām disciplīnām (5644 p.). Par Lauras šķēpa mešanas rezultāta kvalitāti var spriest arī pēc šādiem diviem faktiem. Septiņcīņas sacensību vēsturē tikai piecas daudzcīņnieces metušas tālāk par Lauras sasniegtajiem 55,93 m. Pasaules rekordiste Barbora Špotakova 2012.g. sacensībās Talansā savācot 5880 p. šķēpu aizmeta 60,90 m. Savukārt šovasar Latvijā Lauras rezultāts aiz M.Palameikas (65,68 m), S.Ozoliņas (62,78 m), L.Mūzes (62,09 m) un A.Kociņas ( 59,50 m) ir piektais labākais. Visu laiku labāko rangā Latvijā viņai ir devītais rezultāts.

Daudz kas izšķīrās 800 m skrējienā. Vai beļģiete N.Thiama noturēs pārsvaru pār Dž.Enisu-Hillu? Vai Laura iespēs pakāpties vēl par kādu vietu augstāk? Izdevās!

Trešajā, spēcīgāko daudzcīņnieču skrējienā Laura finišēja 0,36 sek. aiz uzvarētājas Dž.Enisas-Hillas (2:09,07), bet par 0,07 sek. apsteidzot B.Teisenu-Ītoni. Laura atkal bija nopelnījusi gandrīz 1000 p. (2:09,43 – 973 p.). Tiesa, ātrākas par Lauru citā skrējienā bija vēl divas sāncenses, kuras gan nespēja iespaidot vietu kārtību tabulas augšgalā. Vēlreiz par Lauras rezultātu 800 m skrējienā. Interesants, bet tajā pat laikā neglaimojošs ir fakts, ka šogad gandrīz neviena vidējo distanču skrējēja Latvijā, kura specializējas tieši uz 800 m, nav spējusi veikt distanci ātrāk par divām minūtēm un desmit sekundēm (izņemot Līgu Velveri).

Beidzot tika paziņoti arī septiņcīņas galīgie rezultāti. Olimpiskās čempiones zelta medaļa ar jaunu nacionālo rekordu M.Thiamai no Beļģijas – 6810 p. Sudrabs Londonas olimpiskai čempionei Dž.Enisai-Hillai – 6775 p. Bronza – B.Teisenai-Ītonei (Kanāda) – 6653 p. Laurai – ceturtā vieta ar rezultātu, kas tikai par pieciem punktiem atpaliek no Latvijas rekorda – 6617 p. Tieši 800 m skrējienā Laura apsteidza vācieti K.Šēferi (6540 p.), kura vēl pēc šķēpa mešanas bija priekšā Laurai.

Olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību otrā diena bija veiksmīga ne tikai Laurai Ikauniecei-Admidiņai. Ļoti veiksmīga debija olimpiskajās spēlēs izdevusies arī mūsu kārtslēcējam Paulam Pujātam. Startējot 31 dalībniekam (kvalifikācijas norma – 5,75 m), Paulam izdevās trīs maksimāli veiksmīgi lēcieni 5,30 m, 5,45 m un 5,60 m augstumos. Īpaši svarīga bija veiksme uz 5,60 m. Augstumu 5,70 m veica deviņi kārtslēcēji (arī favorīti R.Lavilenī un amerikānis S.Kendriks). Tiesneši finālistu ducī iekļāva vēl trīs kārtslēcējus (arī P.Pujātu), kuri 5,60 m bija pārlēkuši jau ar pirmo mēģinājumu. Veicot augstumu 5,60 m, Pauls sasniedza savu personisko rekordu stadionā, jo savus līdzšinējos augstākos lēcienus -5,70 m un 5,60 m, viņš bija veicis ziemā, telpās. Otrs mūsu kārtslēcējs – Mareks Ārents diemžēl netika galā ar 5,60 m augstumu. Viņa rezultāts – 5,45 m un 16.vieta. Finālsacensības kārtslēkšanā pirmdien, 15.augustā, un sacensību sākums naktī uz 16.augustu pl. 2.35.

Sestdienas rīta cēlienā startēja vēl viena mūsu olimpiskā debitante – Gunta Latiševa-Čudare. Lai gan Gunta sasniedza savu šosezon labāko rezultātu – 53,08 sek., tomēr augstāk par 45. vietu 47 dalībnieču konkurencē viņa netika. Ceram un ticam, ka Guntas spēles būs pēc četriem gadiem Tokijā!

 

Andris Staģis