“Esmu ļoti apmierināta ar kvalificēšanos finālam, jo pirms mēneša es veselības problēmu dēļ šķēpu nevarēju aizmest desmit metrus. Tāpēc esmu gandarīta, ka esmu finālā. Rītdien viss sākas no jauna, neatkarīgi no tā, cik grūti ir bijis pēdējā mēnesī,” apmierināta ar savu trešo iekļūšanu Eiropas čempionāta finālā bija Līna.

“Šodien, pirms sākās sacensības, Zigismunds teica, ka otrajā grupā vajag 58 metrus, lai iekļūtu finālsacensībās, ko arī izdarīju pirmajā metienā. Varbūt pēc tam nevajadzēja mest, jo ķermenis ir noguris, bet pusotru mēnesi neesmu startējusi un esmu tādās lielās sacensībās. Tādēļ gribēju izmest šos divus metienus, lai atkal saprastu, kā justies sacensībās, ieiet ritmā,” stāsta Mūze-Sirmā.

“Protams, braucot uz Romu, bija šaubas, vai varēšu aizmest tālāk par desmit metriem. Šaubas par to, vai man ļoti nesāpēs. Ļoti lielas šaubas bija par šo visu, taču šobrīd vienkārši ir jāizliek viss un nav jābaidās,” par savām sajūtām runā šķēpmetēja. “Olimpiskajās spēlēs plānojam būt atpakaļ kaujas formā. Esmu labā formā, vienkārši ķermenis neļauj. Es viņu, protams, spiežu darīt visu, ko vajag, viņš pretojas, bet rītdien sarunāsim, ka ir jāpalīdz, jo rīt ir fināls, un ir iespējas pacīnīties.”

Līna bilst, ka zemie rezultāti kvalifikācijas sacensībās ir grūti izskaidrojami: “Ļoti interesanti, jo Roma ir viena no labākajām vietām, kur šķēpi lido. Šeit esmu metusi vairākos dimanta līgas posmos, un šķēpi vienmēr ir lidojuši. Arī sezonas līderes, kuras ir metušas pāri 62-63 metriem, bija satraukušās par kvalifikāciju. Nebija tā, ka kāda atnāca, visu pārliecinoši izdarīja un aizgāja mājās. Visas favorītes satraucās, bet finālā nokļuva.”

Pirmajā grupā šķēpu meta Sietiņa, kura ieņēma astoto vietu, saglabājot vien teorētiskas izredzes kvalificēties finālam.

“Šodien mūs pārsteidza itāļu sastrēgumi. Trīs joslas ar mašīnām bija pārbāztas. Uz priekšu mēs kustējāmies pa metram, pa diviem. 20 minūšu vietā braucām stundu. Starts bija agri no rīta, un sagatavošanās laiks bija ieplānots. Aizbraucot uz stadionu, kamēr mani sateipoja un izdarīju visu, kas vajadzīgs pirms starta, atlika astoņas minūtes ko iesildīties. Parasti es 35-40 minūtes sildos, līdz man teipo elkoni. Un tad esmu gatava mest,” par vietējā kolorīta īpatnībām stāsta Anete. 

“Šobrīd esmu pamainījusi arī ieskrējiena taktiku. Man ieskrējiens ir nevis no soļiem, bet taisnais ieskrējiens un tad – ar krustsoļiem, pie kā es šobrīd strādāju un cīnos, lai pārējo uzķertu. Šis ir atskaites punkts kaut kam, kam mēs gatavojamies šosezon,” stāsta šķēpmetēja.

“Jā, tas ir Eiropas čempionāts, jā, protams, ir sarūgtinājums, bet tāds ir sports,” Anete pirms otrās grupas sportistu starta saprata, ka izredzes iekļūt finālā ir niecīgas. “Es ļoti gaidīju šīs sacensības, jo Itālija man ļoti iet pie sirds, kopš pirmoreiz biju šeit. Likās, ka emocijas būs pozitīvas, cerība vēl paliek, bet diez vai. Izdarīju visu, ko es šodien varēju.”

“Zils stadions ir mans mīļākās krāsas stadions. Esmu pieradusi, ka man tur veicas. Varbūt ne šodien. Bet celiņš ir labs. Gribētu varbūt drusciņ vairāk skatītāju, bet rīta sesijās tas reti kad notiek,” stāsta Anete, kurai arī šoreiz zilā seguma stadions izrādījās laimīgs.

“Plāns, braucot uz Romu, jebkurā gadījumā bija – iegūt pieredzi. Joprojām. Nostartēt augsta ranga sacensībās plecu pie pleca kopā ar Eiropas labākajām šķēpmetējām, kā arī pārbaudīt ieskrējienu sacensību režīmā,” stāsta fināliste.

Labāko rezultātu kvalifikācijas sacensībās 61,45 metri sasniedza norvēģiete Marīe Terēse Obsta, bet kvalifikācijas normatīvu 60,50 metri sasniedza vien trīs šķēpmetējas.