Romas Eiropas čempionāta piektā diena bija visu piecu Latvijas šķēpa metēju veiksmes un meistarības pārbaudījuma diena. Dienas vidū kvalifikācijas sacensības aizvadīja mūsu vīru trio, bet vakarā uz kādu no medaļām vai vismaz labu rezultātu un arī pēc iespējas augstāku vietu cerēja arī Anete Sietiņa un Līna Mūze-Sirmā.

Visi trīs mūsu puiši nebija debitanti vai iesācēji Eiropas čempionātos. Patrika Gailuma un Gata Čakša sportiskajā dosjē ierakstā jau bija divi Eiropas čempionātu sasniegumu fakti. Savukārt Rolanda Štrobindera – pat četri.

Vīru kvalifikācijas “A” plūsmā startēja Patriks Gailums. Sākums bija neparasti pieticīgs, pat trauksmains. Pirmajā metienā tikai 73.77m, bet otrais bez rezultāta. Visu cieņu Patrikam, izpildot trešo, pēdējo metienu. Bija skaidrs,  lai iekļūtu finālsacensību ducī ar 78m, vai pat 79m tālu metienu var nepietikt. Patrika sezonas labākais rezultāts bija 79.02m. Patriks to visu saprata un trešajā metienā šķēps lidoja tālāk par kvalifikācijas normas (82m) līniju. 82.39m! Labs darbiņš bija izdarīts! Pirms diviem gadiem Minhenē viņš bija sestais, bet ar rezultātu tikai 78.82m. Savā šķēpa metēja karjerā Patriks tikai sešās sacensībās pērn un arī aizpērn ir sasniedzis labāku rezultātu.

Diemžēl pēc šī panākuma eiforijas neliela vilšanās tika piedzīvota “B” plūsmas dalībnieku sacensībās.  Sākums neveiksmīgs Gatim Čakšam tikai 75.24m, Rolandam Štrobinderam – protokolā atzīme NM. Pēc sāncenšu rezultātiem jau varēja prognozēt, ka uz rītdienas mačiem varēs tikt tikai ar vismaz 80m tālu metienu.

Diemžēl otrie metieni abiem mūsējiem netika ieskaitīti, bet trešajā Gatis kaut cik “atmodās” ar 79.22m tālu metienu, bet kā saka – “vilciens jau bija aizgājis”. Gatis ar šo rezultātu 31 dalībnieka konkurencē bija 14. vietā. Savukārt  Rolands starp tiem trīs metējiem, kuri tā arī palika bez rezultāta. Rolandu šāda ķibele jau bija piemeklējusi 2016. gada Eiropas čempionātā. Veiksmīgākais starts Rolandam padevās pirms četriem gadiem Minhenē, kad abi ar Patriku iekļuva finālistu vidū un ar rezultātu 77.10m izcīnīja astoto vietu. Savukārt Gatim līdz šim labākais starts bija Berlīnē 2018. gadā, kad viņš ar rezultātu78.13m bija 13. vietā.

Trešdienas vakarā finālistu (ar kvalifikācijas rezultātiem) sastāvs būs šāds:
Julians Vebers (Vācija) – 85.01m
Edis Matusevičius (Lietuva) – 84.82m
Olivers Helanders (Somija) – 84.35m
Jakubs Vadlejhs (Čehija) – 83.36m
Toni Keranens (Somija)- 82.77m
Patriks Gailums (Latvija) – 82.39m
Adrians Mardare (Moldova) – 82.10m
Artūrs Felfners (Ukraina) – 81.74m
Marcins Krukovskis (Polija) – 81.72m
Teura’Itara’Tupaija (Francija) – 81.46m
Lassi  Eteletalo (Somija) – 80.83m
Makss Dēnings (Vācija) – 80.52m

Savukārt otrdienas vakara sacensībās visa Latvijas vieglatlētikas draugu uzmanība tika veltīta Līnai Mūzei-Sirmajai un Anetei Sietiņai, kuras cīnījās par iespējami augstāku vietu jau iekarotajā pamatsacensību divpadsmitā. Ar pirmo uzdevumu – iekļūt finālistu astotnieka abas tika galā. Līna sāka ar 55.84m, bet Anetes pirmo metienu neieskaitīja. Toties otrajā metienā Līnas rezultāts bija 58.58m, jeb par 16 cm tālāks nekā dienu iepriekš. Toties Anete atbildēja ar 58.72m. Trešie metieni abām bija neveiksmīgi, tomēr finālā Anete iekļuva ar septīto, bet Līna – ar astoto rezultātu. Sāncenses gan apsteidza ievērojami. Līdere Viktorija Hudsone (Austrija) jau pirmajā mēģinājumā iespēja 64.62m tālu metienu. Savukārt jaunā serbu metēja Adriana Vilagoša trešajā metienā atpalika no līderes par tikai 20cm – 64.42m. Pirms trim fināla metieniem trešā ar jaunu personīgo rekordu bija līdz šim mazāk pazīstamā norvēģu metēja Marija Terēza Obsta – 63.50m.

No trim fināla metieniem Līna izmantoja tikai divus – 55.89m un neskaitītu piekto mēģinājumu, kā arī veselības problēmu dēļ atsakoties no sestā mēģinājuma. Savukārt Anete pēc diviem neieskaitītiem metieniem, sestajā iespēja 59.34m un atpaliekot no Elīnas Tzengko (Grieķija) par tikai 12cm, ierindojās septītajā vietā. Abām – Anetei un Līnai šīs vietas ir augstākās Latvijas vieglatlētu delegācijā. Medaļu laureātu trio palika nemainīgs: Hudsone, Vilagoša un Obsta. Ceturtā Kristīne Husonga (Vācija) –61.92m, piektā Nikola Ogorodņikova (Čehija) – 61.78m un sestā, jau pieminētā grieķiete.

Var tikai piebilst, ka Līna Mūze-Sirmā savā sestajā Eiropas čempionātu startā sasniedza vislabāko rezultātu, tiesā – 2022.g. Minhenē viņa bija septītā. Savukārt Anetes Sietiņas otrais starts Eiropas čempionāts bija labākais, jo 2018.g. Berlīnē viņa bija tikai 17. vietā (57.48m).

Līdz ar to, Eiropas čempionāta nobeiguma dienā Latviju finālsacensībās pārstāvēs Patriks Gailums, bet 10000 m “B’ skrējienā startēs jaunais Latvijas rekordists (28:19,49) šajā distancē Artūrs Niklāvs Medveds.

Andris Staģis