Pirmdien Vācijas pilsētā Bohumā sākās XXXII Universiāde, jeb oficiāli: “FISU Summer World University Games 2025”. Sacensībās tradicionāli startē arī Latvijas pārstāvji – šogad delegācijā ir 16 vieglatlēti.

Pasaules studentu sacensību vēsture ir visai sena un arī Latvijas vieglatlēti ir ierakstījuši tajā jo spožas lappuses. Studentu pasaules mēroga sacensības ir otrs senākais vieglatlētu forums pēc olimpiskajām spēlēm 1896.g. 1923. gadā Parīzē notika pirmās pasaules studentu meistarsacīkstes. 1927. gadā Romā startēja arī pirmais latviešu students – Hugo Vītols, kurš izcīnīja sudraba medaļu lodes grūšanā – 13,70 m. Līdz otrajam pasaules karam (1939.g. Monako) notika vēl piecas meistarsacīkstes, kurās sudraba medaļas izcīnīja Jānis Dimza un Arnolds Bērziņš pieccīņā, kā arī Ralfs Balodis 1500 m.

Pēckara gados Latvijas studenti varēja startēt tikai PSRS komandas sastāvā. Šie starti parasti bija jo spoži. 1957.g. Parīzē notika pēdējās studentu pasaules meistarsacīkstes un tajās sudraba godalgu izcīnīja olimpiskā čempione Inese Jaunzeme.

Kopš 1959.g., kad studentu forums notika Turīnā, šīm sacensībām tika dots nosaukums “Universiāde”. Laika posmā no III Universiādes 1963.g. (Porto Alegre) līdz XIV 1987.g. (Zagrebā) vai visi tolaik labākie Latvijas vieglatlēti ar spožiem panākumiem startēja Universiādēs. Zelta medaļu vien bija 11 – Jānim Lūsim,  Renātei Lācei (trīs), Jurim Silovam (trīs), Jānim Zirnim, Anitai Stukānei un Dainim Kūlam ( divas).

Kopš XVII Universiādes 1993. gadā Bufalo, Latvijas vieglatlēti piedalījušies 14 pasaules Universiādēs (izņemot 2021.g. Ķīnā, kad plosījās kovida sērga) 2023.g. Jekaterinburgā paredzētā Universiāde nenotika Krievijai sākot karu Ukrainā.

Arī panākumi ir iespaidīgi – pa piecām zelta un sudraba, kā arī trīs bronzas medaļas. Visas piecas zelta medaļas izcīnījuši šķēpa metēji: Ēriks Rags un Ainārs Kovals (pa divām un Aināram vēl viena bronzas godalga), kā arī Vadims Vasiļevskis. Sudraba medaļas ir arī Māra Urtāna (lode), Lauras Ikaunieces (septiņcīņa), Madaras Onužānes (augstlēkšana), Līnas Mūzes (šķēpa mešana) un Guntas Latiševas-Čudares (200 m), kā arī bronzas medaļnieku Zigismunda Sirmā (šķēpa mešana) un Māras Grīvas (trīssoļlēkšana) godalgu krātuvē. Piezīme: Pēc krievu daudzcīņnieces T.Černovas diskvalifikācijas arī Laurai tika zelta medaļa.

Līdz šim pēdējā Universiāde, kurā startējuši Latvijas vieglatlēti, notika 2019. gadā Neapolē. Komandā bija tikai seši vieglatlēti un veiksmīgākā bija Gunta Vaičule ar ceturto vietu 200 m – 23,12 sek.

Vakar XXXII Universiādes pirmajā dienā startēja trīs Latvijas pārstāvji. Evelīna Krakope 400 m noskrēja 1:00,74 un 42 dalībnieču konkurencē bija 40. vietā. Everts Hemmelis 52 dalībnieku konkurencē arī 400 m skrējienā ar rezultātu 49,45 sek. 38. vietā. Savukārt Daniela Lasmane 100 m priekšskrējienu veica 12,32 sek. (ar 3,2 m/sek. pretvēju) un star 48 sāncensēm ierindojās 36. vietā. Šodien, t.i. otrdien, 400 m ar barjerām skries Emmija Ivule, bet 1500 m – Ņikita Bogdanovs.

Andris Staģis