.png)
Latvijas vieglatlētikas draugi labi atceras 2023. gada 1. oktobri, kad visa Rīga bija pasaules labāko skrējēju pārpilna. Rīgas ielās notika pirmreizējs pasākums skrējējiem – pirmais pasaules čempionāts ielu skrējienos. Sacensību programmā bija jūdzes, piecu kilometru un pusmaratona distances. Sacensības ieguva lielu popularitāti un šo sestdien un svētdien Beļģijas pilsētā Lēvenā norisinājās arī pirmais Eiropas čempionāts skriešanā. Sacensību programmā šoreiz ir 10 km, pusmaratona un maratona distances. Latviju šajā čempionātā pārstāv astoņi skrējēji.
Pirmajā dienā sacensības notika pusmaratona distancē. Latviju šeit pārstāvēja Edgars Šumskis un Agata Strausa. Edgars finišēja 33. vietā ar sezonā labāko rezultātu – 1.06:45 (pers. rekords – 1.05:36 – 2020.g.). Savukārt Agata ar rezultātu 1.26:39 ierindojās 39. vietā. Par uzvarētājiem kļuva Džimmijs Gresjē (Francija) – 59:45 un Hloje Herbieta (Beļģija) – 1.11:39.
Svētdien notika skrējieni 10 km un maratona distancēs. 10 km skrējienā visveiksmīgākā starp visiem Latvijas skrējējiem bija Agate Caune. Distanci viņa veica 32:38 – tikai par 29 sek. atpaliekot no personīgā rekorda. Agatei – 21. vieta. Uzvarēja šobrīd Eiropas labākā vidējo un garo distanču skrējēja Nadija Batocleti no Itālijas – 31:10. Savukārt visi trīs mūsu vīri ierindojās septītajā desmitā: 61.v. Uģis Jocis – 30:23; 64.v. Dmitrijs Serjogins – 30:59 un 69.v. Jānis Razgalis – 31:54.Tāpat kā pusmaratonā, arī šajā distancē uzvarēja franču skrējējs Jannis Šrubs – 27:37.
Maratona skrējienā vīriešiem Latviju pārstāvēja Renārs Roze, kura personīgais rekords ir 2.19:02 (2014.g.). Renārs finišēja kā 31. ar rezultātu 2:26:44. Visātrākais šajā skrējienā bija itāļu skrējējs Iliass Aouani – 2.09:05.
Sievietēm teicams panākums Annai Kļučņikai. Viņa finišēja augstajā 18. vietā ar jaunu personīgo rekordu – 2.48:17. Līdz šim ātrāk par 2.52:18 (2024.g.) Anna nebija skrējusi. Uzvarēja Spānijas skrējēja – Fatima Azzahraa Ouhadoou Nafie – 2.27:14.
Andris Staģis