Vairs tikai mēnesis atlicis līdz vieglatlētu startiem 33. olimpiādes spēlēs Parīzē, Sendenī stadionā. Šobrīd visā Eiropā, arī ASV un citur pasaulē notiek nacionālie čempionāti un pēdējās olimpiešu atlases sacensības, lai vēl paspētu izpildīt neparasti augstās kvalifikācijas normas vai vismaz ar augstiem rezultātiem iegūtu bonusa punktus “Road to Paris” rangā.

Tāpēc arī divas nedēļas nogales dienas Latvijas vieglatlētikas draugu, pašu sportistu domas un arī darbi būs koncentrēti Valmieras Jāņa Daliņa stadionā, kur notiks 103. Latvijas čempionāts (kopš 1920. gada) vieglatlētikā. 2024. gada Latvijas čempionus noskaidros 41 disciplīnā. Pēc vairāku gadu pārtraukuma cīņa par Latvijas čempionu tituliem būs arī “vecāko” junioru (U23), jeb 2002., 2003, un 2004. gadā dzimušo vieglatlētu vidū. Ar piebildi, abās sprinta distancēs un īsākajās barjerotajās distancēs U23 čempiona tituls jau tiks izcīnīts priekšskrējienos.

Pirmajā sacensību diena Latvijas čempionu titulus izcīnīja 21 disciplīnā:

100m vīriešiem astoņu finālistu cīņa un tās iznākums bija patiesa rota 103. Latvijas čempionātam vieglatlētikā. Vispirms jau ar faktu, ka jaunais čempions Oskars Grava finišēja pēc 10,25 sek., kas tikai par 0,07 sek. atpaliek no Ronalda Arāja 2011.g. Itālijā sasniegtā Latvijas rekorda (10,18 sek.). Oskara skrējiens ir arī visātrākais pašmāju stadionos (pērn viņš pats Valmierā – 10,31w sek.). Apsveicami, ka visi astoņi finālskrējiena dalībnieki finišēja ātrāk par 11 sek. –  mūsu sacensībās sen nebijis fakts. Gandrīz visiem šī finālskrējiena dalībniekiem arī jauni personīgie rekordi. Aleks Pelcmanis jau priekšskrējienā ar rezultātu – 10,70 sek. nodrošināja sev U23 junioru čempiona titulu – finālā to uzlaboja vēl par 0,07 sek.

Arī sprinta fināls sievietēm bija iepriecinošs. Jau priekšskrējienā Elizabete Kociņa (DKN SS/MSĢ) pirmo reizi izskrēja 100m distanci ātrāk par 12 sek. – 11,96 sek. Finālskrējienā viņa bija vēl ātrāka, pirmo reizi Latvijas čempiones tituls ar rezultātu 11,86 sek. Arī vicečempione Madara Lungeviča pieveica šo 12 sek. barjeru – 11,94 sek. un otrā medaļa šodien (zelts 100 m/b). Par čempioni U23 juniorēm kļuva Daniela Lasmane – 12,10 sek.

400m vīriešiem visi trīs godalgoto vietu ieguvēji ir juniori (Aleksandrs Tiščenko no Liepājas – 47,38 sek. Lat SB un trešais Everts Hemmelis no Valmieras – 48,50 sek.).Savukārt vicečempions Emīls Lamba ir vēl jaunietis – 48,08 sek. Par junioru U23 čempionu kļuva Edvards Māris Kamarūts – 50,18 sek.

Sievietēm čempiones Guntas Vaičules (Rēzekne) sniegums bija patiess baudījums vieglatlētikas “gardēžiem”. Visai negaidīti, bet Gunta skrēja tik ātri, ka gandrīz laboja Vinetas Ikaunieces pirms 36 gadiem – 1988.g. uzstādīto Latvijas rekordu – 50,71 sek. Guntas rezultāts 50,83 sek. (WA punktos vērtēts šajā čempionātā ar 1172 p.) Izpildīta arī olimpiskā kvalifikācijas norma (50,95 sek.). U23 juniorēm par čempioni kļuva Madara Ozoliņa – 59,65 sek.

1500m vīriešiem (arī U23 junioriem) čempiona godā Ņikita Bogdanovs (Daugavpils). – 3:48,79.

Savukārt sievietēm atkal skrejceļā varējām vērot Agati Cauni (Valmiera). Viņa nelika vilties, finišējot ar šogad labāko rezultātu starp Latvijas skrējējām  –  4:21,54. Agatei zelta medaļa arī U23 junioru vērtējumā.

110m/b un 100 m/b. Vīriešiem mazā dalībnieku skaita dēļ uzreiz notika finālskrējiens, kurā pirmo reizi Latvijas čempiona godā Ralfs Zazerskis (Kuldīga/Lāča SS) – 14,70 sek. Tiesa, Ralfs divkārt ir Latvijas čempions 60m/b distancē telpās. Šodien viņš arī Latvijas čempions U23 vecuma grupas junioriem.

Arī sievietēm uzreiz bija finālskrējiens. Īsi pirms šī skrējiena šo pašu distanci neparasti ātri veica abas labākās septiņcīņnieces. Kristīne Blaževiča – 13,54 sek. un Krista Sprūde – 13,79 sek. Kristai jauns personīgais rekords un abām – daudz punktu daudzcīņā (vairāk nekā 1000 p.).

Tikpat ātrs un teicamiem rezultātiem bagāts bija arī čempionāta skrējiens. Visas trīs ātrākās finišēja ar rezultātiem ātrāk par 14 sek. Madara Lungeviča (Vecumnieki) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni 100m/b – 13,78 sek. 2020. gadā viņa bija čempione 400m/b. Otrā Laura Osipenko (Liepāja) ar jaunu personīgo rekordu – 13,79 sek.  Arī bronzas medaļas laureāte Daniela Lasmane (Arkādija) pirmo reizi veica distanci ātrāk par 14 sek. – 13,92 sek. un tika pie zelta medaļas U23 junioru konkurencē.

3000 m/šķ. sievietēm pirmo reizi par Latvijas čempioni kļuva vēl U18 vecuma grupas jauniete Laura Ozola (Ādaži) – ar šosezon labāko rezultātu Latvijā – 11:34,03. Sudraba medaļa, kā arī U23 junioru zelta medaļa Albertīnai Rudņevai (Jelgava) – 11:51,78.

Desmit minūtes pa to vientulībā apļoja viens skrējējs – Aigars Feteris (Salaspils). Distanci viņš veica 10:20,51.

Kārtslēkšanā sievietēm pirmo reizi par Latvijas čempioni kļuva Sima Aškinezere (Arkādija). Tiesa, 2022. g. viņa bija arī Latvijas čempione telpās. Simas rezultāts 4.15m ir ne tikai jauns personīgais rekords, bet arī šogad labākais starp Latvijas kārtslēcējām. Pie tam Sima uzlaboja arī trenerei Ildzei Bortaščenokai piederošo Latvijas čempionātu rekordu (3.95m). U23 juniores čempiona godā Anete Paula Smirkste (Jelgava) – 2.85m.

Tāllēkšanā vīriešiem pirmo reizi Latvijas čempiona godā juniors no Siguldas – Emīls Bangevics – 7.19m. Tikai Raivo Bunde (Arkādija) vēl sasniedza septiņu metru robežu – 7.00m. Viņš arī U23 junioru čempions.

Sievietēm čempiones godā jau otro gadu pēc kārtas Kitija Paula Melnbārde (Arkādija), pie tam ar jaunu personīgo rekordu – 6.31m. Sešu metru robežu pārvarēja vēl divas dalībnieces: Adriana Krūzmane (Dārtija) – 6.20w (6.09m) un Inese Bembere (Arkādija) – 6.15m. Savukārt Gerdai Kerijai Dreimanei (Bauska) U23 čempiones zelta medaļa par 5.77m tālu lēcienu.

Lodes grūšanā vīriešiem par Latvijas čempionu titulu cīnījās tikai četri vīri. Kā ierasts, pēdējā laikā ir divcīņa starp Ralfu Eduardu Gauju (Cēsis) un Edgaru Berķi (MSĢ). Šoreiz veiksmīgāks bija Ralfs Eduards. Viņam, tāpat kā pērn un arī 2021.g., čempiona zelta medaļa – 16.24m.

Sievietēm sezonas līderei (15.72m) Annai Gulbei (Ventspils nov.) jau otrais čempiones tituls šodien, pirmais bija sacensību ievadā vesera mešanā. Annas rezultāts – 14.57m. Otrajā vietā U23 junioru čempione Luīze Geistarde (Cēsis) – 13.38m.

Vesera mešana vīriešiem par Latvijas čempionu otro reizi savā vesera metēja karjerā kļuva Edgars Gailis  –  56.88m. Pirmo reizi 2009.g. gan nestartējot Igoram Sokolovam. Savukārt trīsdesmitkārtējam Latvijas čempionam (21 – vasarā un 17 –  ziemā) Igoram Sokolovam šī bija tikai otrā Latvijas čempionāta sudraba medaļa viņa vairāk nekā 30 gadu ilgajā Latvijas vesera metēju līdera lomā – 54.58m. 2021.g. Igors ar 83cm zaudēja savam audzēknim Makaram Korotkovam (60.12m un 60.95m). Par Latvijas čempionu U23 junioru grupā kļuva Mārtiņš Spundiņš (Ķekava) – 50.24m.

Sievietēm otro gadu pēc kārtas par Latvijas čempioni vesera mešanā kļuva arī labākā lodes grūdēja Anna Gulbe (Ventspils nov.) ar savu šogad labāko rezultātu – 48.55m. Labākā starp U23 juniorēm Kate Gulbe (Salaspils) ar jaunu personīgo rekordu – 44.55m.

Šķēpa mešanā vīriešiem mešanu sektorā beidzot varējām redzēt visus mūsu pašreiz labākos šķēpraižus. Trīs no viņiem aizrautīgi cīnījās par biļeti uz Parīzi. Lai gan rezultāti nebija peļami, neviens no viņiem tā arī nepārsniedza 80 metru robežu. Vistuvāk tai tika Patriks Gailums – 79.39m. Kā balva – pirmo reizi Patrika šķēpa metēja karjerā viņš izcīna Latvijas čempiona titulu. Gandrīz metru atpalika (78.40m) Gatis Čakšs, bet trešais Bija Rolands Štrobinders – 76.73m. Matīsam Kaudzem U23 junioru čempiona zelta medaļa – 64.30m.

Sievietēm mešanu sektorā kā patiesa Latvijas sezonas līdere bija Anete Kociņa (Arkādija) – trešo reizi šosezon pārvarot 60 metru robežu – 60.28m. Anete trešo reizi kļuva par Latvijas čempioni – arī 2015.g. ziemā un 2021.g. vasarā. Otrajā vietā juniore Elza Lazdiņa (Aizkraukle/MSĢ) – 49.83m. jau trešo reizi šosezon tik tuvu 50 metru robežai. U23 juniores čempione Elva Vestarta (Jelgavas NSC) – 41.26m.

4x100 m stafetē vīriešiem startēja un arī finišēja tikai viens kvartets no Valmieras – 43,31 sek. Sievietēm čempioņu tituls SS "Arkādijas” sportistēm – 46,85 sek.

Daudzcīņnieku sacensībās startē tikai divi desmitcīņnieki (abi juniori) un sešas septiņcīņnieces. Vīriešiem līderis pēc pirmajām piecām disciplīnām ir Latvijas junioru čempions Andris Skadiņš, kurš pirmo reizi startē “lielajā desmitcīņā”. Sākums nav peļams – 3781 p. (10,86w – 6,70 – 12,63 – 1,88 – 50,20).

Savukārt līdere septiņcīņā ir Kristīne Blaževiča, kura pirmajās četrās disciplīnās savākusi 3480 p. (13,34 – 1,69 – 12,22 – 24,66) un no sava personīgā rekorda (6146 p. – 2023.g.) grafika atpaliek par 142 p.

Pavisam īsi par čempionāta pirmo dienu:

27 rezultātu vērtējums pārsniedz 1000 p. robežu pēc WA tabulām. Laboti trīs Latvijas čempionātu rekordi (100m vīriem, kā arī 400m un kārtslēkšanā sievietēm). Astoņās disciplīnās uzlaboti Latvijas sezonas labākie rezultāti. Tikpat daudz šādu sezonas labāko rezultātu ari junioriem (U20) un jauniešiem (U18).

 

Andris Staģis