Sestdien Valmieras Jāņa Daliņa stadionā Latvijas jauno daudzcīņnieku čempionāta ietvaros notika arī Latvijas čempionāts 10 000m skrējienā.

Šī gada Latvijas čempionāta kārtas numurs ir 103. Pirmās Latvijas meistarsacīkstes notika 1920. gada septembrī Rīgā – sporta laukumā, kurš atradās vietā, kur tagad ir Rīgas 49. vidusskola. Šo meistarsacīkšu programmā bija arī 10 000m skrējiens un par pirmo Latvijas meistaru tika kronēts nākamais olimpietis (1924.g.) un vēlāk daudzu Latvijas rekordu īpašnieks Vilis Cimmermanis – 36:24,2.

Kopš 1920. gada 10 000m skrējiens Latvijas meistarsacīkšu un čempionātu programmā nav bijis deviņas reizes (1940.g., 1944.g., kā arī 2009.– 2015.g.).

Savukārt sievietes šajā distancē par Latvijas čempiones nosaukumu sacentās 1985. gadā un pirmā Latvijas čempione ir Irina Romanova – 37:17,0.

2024.g. Latvijas čempionātā finišēja četri vīrieši un četras sievietes. Vīriešiem jau trešo reizi čempiona godā Dmitrijs Serjogins (Valmieras VK) –  30:47.57. Viņš bija ātrākais arī 2019.g. un 2021.g. čempionātos. Dmitrija personīgais rekords 10 000m distancē – 29:56,95 (2019.g.). Savu Latvijas čempiona zelta medaļu kolekciju viņš ir papildinājis līdz skaitlim 21.

Čempionātā otrā vieta Kristapam Vējam-Āboliņam (Jelgavas NSC) – 32:59,44, bet bronzas Arnim Paškevičam (Daugavpils) – 33:58,19.

Sievietēm pirmo reizi Latvijas čempiones godā 10 000m distancē Anita Siliņa (Sigulda). Anitas Siliņas rezultāts šoreiz ir 38:15,52. Savukārt viņas personīgais rekords – 37:37,96 sasniegts 2016. gadā IV Latvijas olimpiādē Valmierā. Šis bija Anitas sestais Latvijas čempiones tituls – līdz šim soļošanā, pusmaratonā un maratonā.

Otrajā vietā  jau trešo reizi (arī 2020.g. un 2021.g.) Kitija Valtere (Līvānu VK) – 38:43,62. Bronzas medaļa tāpat kā pērn – Veronikai Masjukai (Daugavpils) – 39:35,69.

Andris Staģis