Trešdien ar zviedru kārtslēcēja Duplantisa mēģinājumu sasniegt jaunu pasaules rekordu (6.25m) noslēdzās XXVI Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Arī pēdējā nopietnākā pārbaude pirms startiem olimpiskajā Parīzē. Čempionāta lieliskie rezultāti tagad nonāk statistiķu piezīmēs un treneru piezīmēs ar domu – ko vēl var iespēt līdz startiem Parīzē.

Latvijas vieglatlētiku šajā čempionātā pārstāvēja 12 vieglatlēti un pieci no viņiem bija vecā kontinenta čempionāta debitanti. Kā pēdējais no šī debitantu kvinteta sacensību pēdējā dienā startēja jaunais Latvijas rekordists 10 000m skrējienā Artūrs Niklāvs Medveds. Sakarā ar nenotikušo Eiropas komandu čempionātu šajā distancē, startam bija pieteikti 43 dalībnieki. Tāpēc bija paredzēts, ka vispirms notiks “B” skrējiens – tajā 18 dalībnieki apmēram pēc rezultātu līmeņa ar Artūra Niklāva līdzdalību tajā. Savukārt spēcīgāko – “A” skrējienā startēja 25 dalībnieki.

Artūrs Niklāvs ieradās Romā tieši no ASV, kur viņš šogad pabeidza studijas Kalifornijas Baptistu universitātē (CBU) un tur arī cītīgi un ražīgi trenējās. Tieši viņam šosezon, bez jaunā Latvijas rekorda 10 000m distancē, pieder arī Latvijas skrējēju šīgada labākie rezultāti, kas ir arī jauni personīgie rekordi: 1500m – 3:44,97 un 5000m – 13:46,70.

Artūrs Niklāvs jau pirms starta brīdināja, ka pēdējās nedēļās bija nedaudz apslimis un necerēja uz augstu rezultātu. Ja skrējiena sākumā viņš vēl turējās labāko astoņnieka, tad atpaliekot aizvien vairāk, finišēja kā vienpadsmitais ar citu Latvijas skrējēju mērauklu vērtētu augstu rezultātu – 29:09,03. Šajā “B” skrējienā ātrākais bija Hesus Ramošs (Portugāle) – 28:24,93.

Par Eiropas čempionu kļuva Dominiks Lokinjomo Lobalu (Šveice), tā arī nepārvarot 28 minūšu robežu – 28:00,32. Oficiālajos čempionāta protokolos šo skrējienu rezultāti nav apvienoti, bet neoficiāli Artūrs Niklāvs Medveds Eiropas čempionāta 10 000m skrējienā 43 startējošo vidū ierindojams 33. vietā. Savukārt “B” skrējiena uzvarētājs H.Ramošs kopējā tabulā ierindotos 17. vietā.

Toties šķēpa metēju finālsacensībās atkal patīkami pārsteidza Patriks Gailums. Ar savu nosvērtību un gribas spēku. Jau pirmajā metienā Julians Vēbers (Vācija) ar rezultātu 85.94m  it kā pieteicās uz kādu no medaļām un viņš patiesi ar šo rezultātu ilgi bija līderis. Patriks, tāpat kā dienu iepriekš, sāka ar pieticīgu 78.11m tālu metienu. Arī otrais bija tikai 75.90m. Seši sāncenši jau bija pārsnieguši 80 metru robežu un Patriks bija tikai devītais.

Patīkami, ka 24 stundu vecā vēsture atkārtojās – trešajā metienā Patriks veica gandrīz tikpat tālu metienu – 82.28m un kā septītais iekļuva finālistu astoņniekā. Fināla metieni it kā nekādus pārsteigumus nesolīja – rezultātu uzlaboja tikai Edis Matusēvičs (Lietuva) – 83.96m un ierindojās ceturtajā vietā. Patrikam šo triju fināla metienu sērija bija: x – 76.23m – x un viņš visai droši turējās kā septītais. Toties pēdējā metienā savu patieso meistarību parādīja čehu šķēpraidis Jakubs Vadlejhs, ar savu sezonā tālāko metienu – 88.65m  no bronzas vērtās trešās vietas paceļoties uz zeltīto Eiropas čempiona goda vietu. Pie tam – pirmo reizi kļūstot par Eiropas čempionu. Līdz šim viņa lielākie panākumi bija olimpiskais sudrabs 2021.g. un pasaules čempionāta sudrabs 2017.g.

Savukārt Patriks un Anete Sietiņa ar izcīnītajām septītajām vietām bija labākie Latvijas delegācijā. Patrikam šis bija jau trešais starts Eiropas čempionātos: 2018.g. Berlīnē 14.v. (78.10m) un 2022.g. Minhenē 6.v. (78.82m).

Nobeigumā var teikt, ka XXVI Eiropas čempionāts Romā parādīja daudzas jaunas tendences Eiropas un arī pasaules vieglatlētikā. Pašu mājā fantastiski nostartēja Itālijas vieglatlēti. Viņiem 24 medaļas, no tām 11 zelta. Ne velti Itālija pērn uzvarēja Eiropas komandu čempionātā Polijā. Francijai 18 medaļas (četras zelta) un līdzšinējā Eiropas vieglatlētikas toņa noteicēja Lielbritānija – 13 medaļas (arī četras zelta). Pa medaļai tika arī mūsu kaimiņiem. Zelts igauņu desmitcīņniekam Johannesam Ermam un bronza lietuviešu diska metējam Mikolam Aleknam.

Nākamais Eiropas čempionāts 2026. gadā paredzēts Birmingemā (Lielbritānija).

Savukārt šogad nākamie vieglatlētu svētki būs visspožākie, olimpiskajā Parīzes Sendenī stadionā.

Andris Staģis