Skrējiena sākumā viņa turējās līderu grupā, bet pēc divu kilometru atzīmes veikšanas sāka atpalikt no tobrīd vadošo 11 skrējēju grupas, pēc tam ilgāku laiku skrienot kopā ar spānieti Mariju Forero, bet pēc tam abas sportistes noķēra sekotāju grupiņa.

“Biju cerējusi apmēram uz tādu pašu rezultātu, kādu šosezon sasniedzu Karlsrūē (15:18,54).Rezultāts diemžēl mani neapmierina. Pirmie divi kilometri bija pēc plāna, bet pēc otrā kilometra es nesapratu, kas notiek ar ķermeni. Biju nogurusi, un līdz galam nesanāca izdarīt savu darbiņu,” par rezultātu saka Caune.

“Taktikas ziņā viss bija, kā plānots, – bija jāturas līdzi vadošajām, jo distancē bija labs temps unšis ir finālskrējiens. To es ievēroju, bet grūstīšanās dēļ bija grūti pirmajos apļos atrast sev vietu, un šobrīd man asiņo kāja. Tas arī mani izsita no ritma. Tie kāpinājumi, lai atrastu savu vietu, rezultātu un arī noskrietos metrusietekmēja diezgan daudz,” par notikumiem trasē saka nepilnus 20 gadus vecā valmieriete, piebilstot, ka ievērojusi arī visu, kas pareizi jādara karstā laikā.

“Man likās, ka sportiskā forma ir tīri laba. Biju divas nedēļas pēc Rīgas maratona kārtīgi pastrādājusi, vajadzēja būt rezultātam, labākamnekā iepriekš tika sasniegts Vācijā,” nelielā neizpratnē ir skrējēja. “Gribas šo nakti nogulēt, rīt ar vēsu prātu izvērtēt savu skrējienu, noskatīties to, kurā brīdī notika lūzums, un pēc tam analizēt to, lai saprastu, pie kā ir jāpiestrādā. Varbūt citādāk jāveido treniņu programma, lai viss ķermenis kļūtu spēcīgāks.”

Caune stāsta, ka pagājušās sezonas trauma, kuras dēļ nācās ņemt astoņu mēnešu pauzi, ir ietekmējusi diezgan daudz: “Tas arī atspoguļojas treniņu programmā. Ļoti jāpiedomā pie atjaunošanās, pie jebkura mazākā diskomforta, bet tāds ir sports, un visi sportisti iet tam cauri. Jāiet uz priekšu ar vēsu prātu un ticību sev.”

Tagad priekšā neliela atpūta un gatavošanās sacensībām augustā, kurās tiks skrieta vien 5000 metru distance.

Uzvaru ar jaunu čempionātu rekordu 14:35,29 izcīnīja mājiniece Nadja Batokleti, otrā ar rezultātu 14:38,62 bija norvēģiete Karulīne Grevdāla, bet trešā – spāniete Marta Garsija, kura sasniedza jaunu valsts rekordu – 14:44,04.

Dainis Āzens