Raivo Saulgriezis un Modra Liepiņa – pirmie šī gada Latvijas čempioni

Andris Staģis, Statistiķis, 27/01/2024 17:10
Raivo Saulgriezis
Guntis Bērziņš

Sestdien Valmieras Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēžā tika izcīnīti pirmie 2024. gada Latvijas čempionu tituli soļošanā un daudzcīņās telpās.

Oficiāli pirmais Latvijas čempionāts telpās notika 1971. gadā Rīgas Sporta manēžā. 2024. gadā čempionātam kārts skaitlis ir 53. Tiesa, soļotāji pirmo reizi čempionāta ietvaros sacentās 1973. gadā, sievietes – tikai 1982. gadā. Daudzcīņieki sāka vēl vēlāk –1978. gadā. Dažādu iemeslu dēļ šajās disciplīnās izpalikuši čempionāti 1988.g., 1997.-1999.g. un 2021.gadā.

Vīru sacensībās pirmajā reizē – 1973. gadā bija 10000 m distance un par pirmo čempionu kļuva tolaik viens no labākajiem Latvijas soļotājiem Juris Grišulis. Ritot gadiem, divi Latvijas soļotāji – Aivars Rumbenieks un Modris Liepiņš – izcīnījuši pa 10 čempionu zelta medaļām. Visu laiku Latvijas labākais soļotājs – olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs tikai divas. Toties Aigaram pieder Latvijas rekords šajā 5000 m distancē – 18:56,9, kas ir arī čempionātu rekords. Pēdējos divus gadus – 2022. un 2023. gadā Latvijas čempions soļošanā telpās ir Arnis Rumbenieks – viņam šādu titulu ir seši.

Savukārt sievietēm par pirmo Latvijas čempioni 3000 m distancē 1982. gadā kļuva Anna Mičule. Viņa uzvarēja arī piecos nākamajos čempionātos. Tomēr visspilgtāko lappusi Latvijas čempionātu hronikā ierakstījusi ogrēniete Agnese Pastare. Laika posmā no 2009. gada līdz 2023. gadam viņa ar divu gadu pārtraukumu par Latvijas čempioni telpās 3000 m distancē kļuvusi 12 reizes, labāko rezultātu sasniedzot 2011. gadā – 12:43,16. Tomēr Latvijas rekords telpās šajā distancē pieder Jolantai Dukurei, kura 1999. gadā Rīgas Sporta manēžā veica distanci 12:32,9.

5000 m soļojumā vīriešiem, nepiedaloties šobrīd Latvijā labākajam soļotājam Arnim Rumbeniekam, par čempionu jau otro reizi (arī 2020.g.) kļuva Latvijas soļotājs – Raivo Saulgriezis. Viņa rezultāts – 20:52,12. Raivo pārsvars pār sāncenšiem bija ievērojams – gandrīz divas minūtes viņam zaudēja Ruslans Smolonskis (Ventspils) – 22:42,01. Bronzas medaļa nenogurdināmajam soļošanas veterānam (53 gadi) Normundam Ivzānam (Jēkabpils) – 22:55,24.

3000 m soļojumā sievietēm pie trešās uzvaras (arī 2020. un 2022.g.) tika Modra Liepiņa (VK ”Lielais ciems) – 14:42,87. Sudraba medaļa Agnesei Pastarei (Ogre) – 15:05,75, bet bronzas Alisai Jermolajevai (Līvāni) – 16:29.81.

Citās vecuma grupās par Latvijas čempioniem kļuva:
Junioriem (U20) 5000 m Gatis Kristiāns Romanovs (Līvāni) – 29:19,55 un 3000 m Brigita Mūrniece-Krišāne (Ludza) – 17:27,78.
Jauniešiem (U18) 5000 m Braijens Multiņš (Preiļi) – 31:17,43 un 3000 m Alisa Jermolajeva (Līvāni) – 16:29,81.
Jauniešiem (U16) 3000 m Artjoms Jermolajevs (Līvāni) – 15:59,96 un Kintija Dorožkina (Ludza) – 17:47,87.
Jauniešiem (U14) 2000 m Daniils Daņilovs (Preiļi) – 12:27,61 un Solvita Strejča (Ludza) – 12:31,99.
Interesanti, ka astoņas zelta medaļas (no 10) izcīnīja triju Latgales novadu jaunie soļotāji: Līvāni un Ludza – pa trim un Preiļi – divas. Līdzīgs arī 29 medaļu sadalījums: Preiļi – sešas, Līvāni un Ludza – pa četrām.

Andris Staģis