LVS/SPORTLAND KAUSA TREŠAIS POSMS VALMIERĀ

Andris Staģis, Statistiķis, 05/02/2022 22:10
Foto: Guntis Bērziņs

Augstvērtīgākie rezultāti Marekam Ārentam kārtslēkšanā - 5,41 m un Guntai Vaičulei 300 m - 37,34 sek. Kā arī Lat SB vēl septiņās disciplīnās. Jauns Lietuvas rekords 200 m skrējienā -Gediminas Truskauskas - 21,19 sek.

Aizvadītajā sestdienā Valmieras Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēžā atkal bija svētki. Šeit pulcējās daudzi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vieglatlēti, lai veiksmes un labu rezultātu auru ieguvušajā modernajā sporta bāzē uzstādītu vēl augstākus rezultātus.

Šoreiz vieglatlēti LVS/Sportland ziemas posma trešajā posmā sacentās 18 disciplīnās pieaugušajiem un vēl astoņās arī jauniešiem (U18).

Vispirms iepriecinošie fakti un skaitļi par šīm sacensībām. Latvijas vieglatlēti – pieaugušie Valmierā deviņās disciplīnās sasniedza šoziem labākos rezultātus Latvijā (Lat SB). Vēl divi sezonā labākie rezultāti jauniešiem un viens – junioriem. Septiņu Latvijas vieglatlētu rezultātu vērtējums WA punktos pārsniedza 1000 punktu robežu, pie tam divi atlēti (Gunta Vaičule un Iļja Petrušenko) to iespēja pat divās disciplīnās – kā 300 m, tā 200 m distancēs. Visaugstvērtīgākie rezultāti bija sievietēm Guntai Vaičulei 300 m –  37,34 sek. – 1144 p. un vīriešiem Marekam Ārentam kārtslēkšanā – 5,41 m – 1105 p.

Sacensības bija starptautiskas – piedalījās arī atzīstami spēcīgi atlēti kā no Igaunijas, tā no Lietuvas. Viesi guva uzvaras 10 disciplīnās (igauņi –  6, bet lietuvieši – 4). Atkal priecīgs mājup devās šobrīd ātrākais lietuviešu sprinteris Gediminas Truskauskas. Viņš vēlreiz (tāpat kā pirms trim nedēļām turpat Valmierā) laboja Lietuvas rekordu 200 m skrējienā. Tagad tas ir 21,19 sek.

Īsumā par katru no disciplīnām.

200 m. Vīriešu uzvarētājs jau minēts. Otrais šoreiz bija Iļja Petrušenko (Liepāja). Viņš jau priekšskrējienā sasniedza labu rezultātu (21,94 sek.), bet finālā to uzlaboja līdz 21,74 sek. (Lat SB). Priekšskrējienā ātrs bija arī Artūrs Pastors (Ogre) – 21,98 sek. Finālā gan viņš nestartēja, iespējams, ka par īsu bija starplaiks starp priekšskrējienu un finālskrējienu.

Arī sievietēm priekšskrējienu lieliski veica Gunta Vaičule (Rēzekne) – 23,81 sek.(Lat SB), bet arī viņa finālā nestartēja. Finālā pirmās trīs vietas viešņām ar igaunieti Mariellu Klēmeieri priekšgalā –  23,78 sek. Atzīstams rezultāts Sindijai Bukšai (Arkādija) – 24,76 sek.

300 m. Šī distance bija iekļauta sacensību programmā neoficiāli, bet ar neslēptu nodomu – dot iespēju labot Latvijas rekordus. Gandrīz tā arī notika. Iļja Petrušenko veica 300 m 34,18 sek., atpaliekot no Jāņa Leiša 2017.g.sasniegtā rekorda (33,89 sek.) par nieka 0,29 sek. Tāpat arī Guntai Vaičulei – 37,34 sek. – no pašai piederošā rekorda (36,96 sek.– 2018.g.) atpaliekot par 0,38 sek.

800 m. Vīriešiem ātrākais bija Rihards Linde (Valmiera) – 1:53,12, bet sievietēm Egle Vaitulevičiūte (Lietuva) – 2:15,29.

3000 m. Vīriem ātrākais bija sezonas līderis Uģis Jocis (Kuldīga) – 8:50,09, bet viņa treniņbiedrs Lauris Grīniņš – 8:50,81 (Lat SB U20). Sievietēm savas lieliskās potenciālās iespējas rādija valmieriete Agate Caune. Būdama vēl juniore, viņa pārliecinoši uzvarēja ar daudzsološu rezultātu – 9:30,61 (Lat SB). Agate tagad ir Latvijas visu laiku  3000 m skrējēju labāko desmita vidū – kopā ar mūsu skrejceļa „zvaigznēm” Jeļenu Prokopčuku vai Innu Poluškinu.

60 m barjerskrējiens. Vīriešiem pārliecinoši uzvarēja Rapolas Saulius (Lietuva) –  7,95 sek. Arī divas nākamās vietas tika viesiem, bet Latvijas barjerskrējēji patreiz pārdzīvo krīzi. Savukārt sievietēm viss ir daudz cerīgāk. Uzvarēja Marta Marksa (Valmiera) ar savu personīgo rekordu, šogad otro labāko rezultātu Latvijā (līdere ir K.Blaževiča – 8,54 sek.) – 8,63 sek.

Augstlēkšanā labākie bija Latvijas sezonas līderis Edvarts Eglītis (Jēkabpils) – 1,97 m un Karmena Brūsa (Igaunija) – 1,77 m.

Kārtslēkšana. Atkal priecēja Mareks Ārents (Ventspils OC) – šogad trešais starts un trešo reizi sasniegts Lat SB – šoreiz 5,41 m. Sievietēm Karline Pukka (Igaunija) – 3,71 m, par 10 cm pārspēja Ildzi Bortaščenoku (Ventspils OC).

Tāllēkšana. Diemžēl ļoti pieticīgi rezultāti. Tikai Artūras Raklevičius (Lietuva) pārsniedza 7 metru robežu (7,18 m) – par pusmetru pārspējot nākamo sekotāju Roju Suveizdu (Tukums) – 6,60 m. Arī sievietēm sešu metru robeža palika neaizsniegta – uzvarētāja Elīse Anijalga (Igaunija) iespēja vien 5,80m tālu lēcienu.

Lodes grūšana. Sacensības lodes grūšanas sektorā ritēja savdabīgi intersanti. Par vīru cīņu var teikt tā: „Atnāca, ieraudzīja un uzvarēja!” Tāpat kā pirms diviem gadiem abos Latvijas čempionātos arī šoreiz sektorā ieradās 36 kārtīgais Latvijas čempions, tagad jau cēsinieku treneris Māris Urtāns. Starp citu – 9.februārī Mārim paliks 41 gads. Bet Valmierā viņš neatstāja ne mazāko iespēju sevi uzvarēt. Viņa rezultāts 16,64 m ir šogad labākais rezultāts Latvijā. Par 18 gadiem jaunākais Reinis Nungurs (Koknese) atpalika par vairāk nekā metru (15,41 m).

Savukārt lodes grūšanas sektorā sievietēm pašmāju startos pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma redzējām Latvijas rekordisti daudzcīņās Lauru Ikaunieci. Iepriekšējā reize bija 2019.g.vasarā Ogrē „Prezidenta kausos”. Līdz šim startam Laurai bija arī sezonas līderes gods tieši lodes grūšanā (13,70 m Tallinā). Tomēr Valmierā bija jāsamierinās ar trešo vietu (13,14 m). Nav peļami daudzcīņniecei. Toties Anna Gulbe (Ventspils novads) uzvarēja ar jaunu personīgo rekordu un Lat SB – 14,23 m .

Jauniešiem 1500 m visātrāk veica Kristers Kudlis (Arkādija) – 4:07,38 (Lat SB) un Alberta Zeltiņa (Augšdaugavas n.) – 5:42,28. Neparasti, bet tieši šajā distancē savu pirmo startu jaunajā sezonā bija izvēlējusies arī Līga Velvere. Rezultātā – 4:33,61, kas ir arī Lat SB.

60 m barjerskrējienā uzvarēja Gregors Ābs (Igaunija) – 8,44 sek. un Laura Osipenko (Liepāja) – 8,74 sek (Lat SB U18).

Trīssoļlēkšanā uzvarēja Tomass Rudītis (SS”Spars”) – 13,24 m un Janita Antipina (Kuldīga) – 11,18 m.

Lodes grūšanā – Aksels Prols (Ventspils nov.)  - 10,82 m un Grēte-Līsa Krappa (Igaunija) – 13,74 m.

 

Andris Staģis