Latvijas čempionātu simtā jubileja

Ieva Bļusina, 23/04/2021 16:00

Šogad mēs, Latvijas vieglatlētu saime, atzīmējam divas apaļas un iespaidīgas jubilejas. Pirms 100 gadiem – 1921. gada 24. aprīlī – tika dibināta Latvijas Vieglatlētikas savienība. Savukārt vasarā svinēsim 100. Latvijas čempionātu.


LATVIJAS ČEMPIONĀTU (LĪDZ 1943.G. – MEISTARSACĪKŠU) ĪSS VĒSTURISKS APSKATS


# 1920.g.19.-26.septembrī Rīgā notika t.s. pirmie Latvijas Vispārējie sporta svētki (12 sporta veidos). Sacensības vieglatlētikā notika RGSK (Rīgas garnizona sporta kluba, vēlāk – LSB Latvijas sporta biedrības)  sporta laukumā. Tas atradās K.Valdemāra ielā tur, kur tagad ir Rīgas 49.vidusskola. Jāpiebilst, ka pēc diviem gadiem rīkojot atsevišķās Latvijas meistarsacīkses, 1920.g. sacensībām tika atdots pirmo meistarsacīkšu statuss. Pie tam šo 1920.g. sacensību uzvarētāji kļuva arī par Latvijas pirmrekordistiem notikušajās 26 disciplīnās, tiesa – tikai vīriešiem. Diemžēl Latvijā, pretēji Igaunijai, netika atzīti pirms pasaules kara un Neatkarības cīņu gados sasniegtie rezultāti. Sacensību programmā bija 18 mūsdienu disciplīnas: 100m, 200m, 400m, 800m, 1500m, 5000m,10000m,110 m/b, visas četras lēkšanu un mešanu disciplīnas, desmitcīņa un 4x100 m stafetes skrējiens. Sacensības notika arī lēkšanā no vietas, akmens un smaguma mešanā, arī pieccīņā. Tolaik daudzi vieglatlēti bija ļoti universāli un septiņu sacensību dienu laikā spēja uzvarēt vairākās disciplīnās. Savdabīgs  rekordists bija Teodors Rudzrogs (dz.1896.g.),kurš palika nepārspēts  septiņās disciplīnās: 100 m, 200 m, augstlēkšanā, trīssoļlēkšanā, tāllēkšanā no vietas, desmitcīņā un pieccīņā. Uzvarētāju apbalvošana notika sacensību nobeigumā, saņemot olimpiskos laurus, jo sacensību nosaukums  arī bija – Latvijas olimpiāde. Tos pasniedza Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste. Teodors Rudzrogs saņēma kā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto kausu desmitcīņā, kā arī pārējās sešas uzvarētāja balvas un vēl trīs balvas par otrajām vietām.

# 1921.g. otrie Vispārējie sporta svētki notika mēnesi agrāk (14.-21 augustam),turpat LSB laukumā, arī 26 disciplīnās un uzvarētāji lielāko tiesu bija tie paši, kuri bija labākie pirms gada: skrējēji Aleksandrs Ēberleins un Vilis Cimmermanis, Alfrēds Lukstiņš, u.c.

# 1922.gada Latvijas atsevišķās meistarsacīkstes notika septembra vidū, bet sacensības desmitcīņā (Ventspilī) un pieccīņā (Valmierā) notika jau augustā. Pirmo reizi Latvijas meistares tituls arī sievietēm. Sacensību programmā gan bija tikai 100 m skrējiens, kurā uzvarēja Ērika Ramiņa (14,0 sek.).

# 1933.g. meistarsacīkšu programma jau bija nostabilizējusies uz tā laika Eiropas standarta disciplīnām – sprints, vidējās un garās skrējienu distances, 110 m barjerskrējiens, visas četras lēkšanas un arī mešanu disciplīnas, viena soļošanas distance, desmitcīņa un divi stafešu skrējieni. Meistarsacīkstes ilga divas vai trīs dienas. Tikai 1935.g. pirmo reizi Latvijas meistara titulu izcīnīja 400 m barjerskrējienā, bet gadu vēlāk – arī 3000 m šķēršļu skrējienā. Pie tam līdz karam šķēršļu skrējienam paredzētā ūdensbedre bija tikai ASK sporta laukumā (K.Barona ielā). 1935. gadā pirmo reizi meistarsacīkšu programmā bija arī 50 km soļojums, bet 1945. gadā – arī 20 km soļojums. Savukārt dažus gadus Latvijas čempionātu programmā iekļauto 20, 25 un 30 km skrējienu nomainīja pusmaratona skrējiens (kopš 1992.g.).Šobrīd ik gadus Latvijas čempionu titulus vīriešiem izcīna 28 populārās, starptautiski atzītās disciplīnās (izņemt sacensības telpās un ziemas apstākļos).


VIEGLATLĒTIKAS DISCIPLĪNU PIRMSĀKUMI LATVIJAS MEISTARSACĪKSTĒS 


Disciplīna Vīrieši Sievietes
100 m 1920.g. 1922.g.
200 m 1920.g. 1939.g.
400 m 1920.g. 1926.g.
800 m 1920.g. 1933.g.
1500 m 1920.g. 1968.g.
3000 m 1922.g. 1972.g.
5000 m 1920.g. 1988.g.
10000 m 1920.g. 1985.g.
Kross 1920.g. 1926.g.
Pusmaratons 1992.g. 1992.g.
Maratons 1927.g. 1983.g.
4x100 m 1920.g. 1923.g.
4x400 m 1926.g. 1969.g.
10000 m soļošana 1921.g. 1985.g.
20 km soļošana 1945.g. 1990.g.
50 km soļošana 1935.g. -
110 m/b/80 m/b;100 m/b 1920.g. 1936.g.
400 m/b 1935.g. 1977.g.
3000 m/šķ 1936.g. 1998.g.
Augstlēkšana 1920.g. 1923.g.
Kārtslēkšana 1920.g. 1996.g.
Tāllēkšana 1920.g. 1923.g.
Trīssoļlēkšana 1920.g. 1992.g.
Lodes grūšana 1920.g. 1923.g.
Diska mešana 1920.g. 1924.g.
Vesera mešana 1920.g. 1996.g.
Šķēpa mešana 1920.g. 1923.g.
Daudzcīņas 1920.g. 1924.g.

LATVIJAS MEISTARSACĪKSTES (1920.-2020.)


1920.g. / I Latvijas Vispārējie sporta svētki (Rīgā, LSB lauk.), 19.-26.IX un desmitcīņā – 24.-25.IX
1921.g. / II Latvijas Vispārējie sporta svētki ( Rīgā, LSB lauk.), 14.-21.VIII un desmitcīņā – 20.-21.VIII
1922.g. / Latvijas atsevišķās meistarsacīkstes (Rīgā) 15.-17.IX; desmitcīņā Ventspilī – 19.-20.VIII; pieccīņā Valmierā – 27.VIII un 25 km soļošanā – 24.IX
1923.g. / III Latvijas vispārējie sporta svētki (Rīgā) 19. un 24.-26. VIII Pieccīņā, olimpiskās stafetes, 10 km soļošana – 26.VIII; desmitcīņā Ventspilī – 14.-15.IX; pieccīņā Liepājā – 21.IX
1924.g. / 5. Latvijas meistarsacīkstes, 23.-24.VIII Rīgā „Unions”lauk. – 10000 m, trīssoļlēkšana, šķēpa mešana, 100 m, tāllēkšana, augstlēkšana, lodes grūšana; 6.-7.IX Rīgā LSB lauk. – 100 m, 200m, 400m, 1500m, 3000m, 110m/b; tāllēkšana, augstlēkšana, lodes grūšana, vesera mešana, trīscīņa(?); 13.-14.IX Ventspilī – desmitcīņa;24.IX Liepājā – pieccīņa
1925.g. / 6. Latvijas meistarsacīkstes
9.VIII Rīgā ASK lauk. – 400 m, 1500 m, 4x100 m, lodes grūšana, šķēpa mešana, augstlēkšana;
16.VIII Rīgā „Marss” lauk. – 60 m, 3x60 m, 800 m, 5000 m, tāllēkšana, diska mešana, 1000 m soļošana, augstlēkšana, pieccīņa;
23.VIII Liepājā – pieccīņa, 200 m, 1000 m, trīssoļlēkšana;
29.VIII Valmierā – vesera mešana, kārtslēkšana, lodes grūšana, 10 km soļošana;
26.-27.IX – desmitcīņa, 100 m; 110 m/b;
10.-12.X Rīgā LSB lauk. – 100 m, 110 m/b; desmitcīņa
1926.g. / 7. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā 10.-12.IX, 30.VII – pieccīņā; 28.-29.VIII Ventspilī desmitcīņā
1927.g. / 8. Latvijas meistarsacīkstes (IV Latvijas Vispārējie sporta svētki), 20.,21. un 26.-28.VIII Rīgā LSB lauk.6.-7.VIII Ventspilī desmitcīņa
1928.g. / 9. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā 14.-16.IX; 20.-21.IX desmitcīņā
1929.g. / 10. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā 13.-15.IX; 24.-25.IX  desmitcīņā
1930.g. / 11. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā 15.-17.VIII, 23.-24.VIII Liepājā desmitcīņā; 14.IX Rīgā „Marss” lauk. – pieccīņā
1931.g. / 12. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā 4.-6.IX; 23.-24.VIII Rīgā – desmitcīņā un 25 km soļošanā
1932.g. / 13. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā 12.-14.VIII
1933.g. / 14. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā LSB lauk. 19.-21.VIII; 26.-27.VIII desmitcīņā un 25 km soļošanā
1934.g. / 15. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā LSB lauk. 11.-12.VIII
1935.g. / 16. Latvijas meistarsacīkstes ( VI Latvijas Vispārējie sporta svētki), 1.-3.IX Rīgā; 9.-10.IX desmitcīņā, 50 km soļošanā, maratonā, 10x100 m un 10x1000 m stafetēs.
1936.g. / 17. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā, Pilsētas stadionā 11.-12.VII; 5.-6.VII desmitcīņā; 20.-21.VIII sievietēm
1937.g. / 18. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā, LSB lauk. 25.-26.IX, 12.IX stafetes, soļošana, maratons un sacensības sievietēm
1938.g. / 19. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā, LSB lauk. 6.-7.VIII 24.-25.IX desmitcīņā
1939.g. / 20. Latvijas meistarsacīkstes (VIII Latvijas vispārējie sporta svētki)
1940.g. / 21. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā, LSB lauk. 3.-4.VIII; 21.-22.IX daudzcīņas, maratons, soļošana, stafetes
1941.g. / Latvijas meistarsacīkstes nenotika
1942.g. / 22. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā JKS stadionā 1.-2.VIII, 19.-20.IX daudzcīņas
1943.g. / 23. Latvijas meistarsacīkstes Rīgā JKS stadionā 14.,15. un 22.VIII
1944.g. / Latvijas meistarsacīkstes nenotika
1945.g. / 24. Latvijas meistarsacīkstes 11.-13.VIII Rīgā „Spartaks” stadionā; 29.-30.IX daudzcīņas, maratons, 25 km soļošana, stafetes
1946.g. / 25. Latvijas meistarsacīkstes 13.-15.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā 19.-20.VIII daudzcīņas
1947.g. / 26. Latvijas meistarsacīkstes 5.-10.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā 27.-28.VIII daudzcīņas un zviedru stafetes
1948.g. / 27. Latvijas meistarsacīkstes 4.-8.VII Valmierā „Daugavas” stadionā
1949.g. / 28. Latvijas meistarsacīkstes 16.-19.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā
1950.g. / 29. Latvijas meistarsacīkstes 4.-9.VII Rīgā „Dinamo” stadionā
1951.g. / 30. Latvijas meistarsacīkstes 29.VII-2.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā; 14.-15.VII Daugavpilī daudzcīņas, 20 km soļošanā, 4x200 m (siev), 4x400 m un 4x1500 m ( vīr.) stafetēs; 15.VII Maskavā maratonā
1952.g. / 31. Latvijas meistarsacīkstes 10.-14.IX Rīgā „Dinamo” stadionā
1953.g. / 32. Latvijas meistarsacīkstes 3.-8.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā
1954.g. / 33. Latvijas meistarsacīkstes 6.-10.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā; 16.X 50 km soļošanā un maratonā
1955.g. / 34. Latvijas meistarsacīkstes 25.VII – 2.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā
1956.g. / 35. Latvijas meistarsacīkstes 15.-21.VII Rīgā „Dinamo” stadionā
1957.g. / 36. Latvijas meistarsacīkstes 21.-27.VII Rīgā „Daugavas” stadionā
1958.g. / 37. Latvijas meistarsacīkstes 6.-10.IX Rīgā „Daugavas” stadionā
1959.g. / 38. Latvijas meistarsacīkstes 3.-7.VII Rīgā „Daugavas” stadionā
1960.g. / 39. Latvijas meistarsacīkstes 28.-30.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā
1961.g. / 40. Latvijas meistarsacīkstes 2.-6.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā
1962.g. / 41. Latvijas meistarsacīkstes 6.-8.VII Rīgā „Dinamo” stadionā; 21-22.VII Cēsīs „Vārpas” stadionā – daudzcīņas
1963.g. / 42. Latvijas meistarsacīkstes 5.-10.VII Rīgā „Dinamo” stadionā, (6.VII – „Daugavas” stadionā); 16.VI Lubānas šoseja – maratons
1964.g. / 43. Latvijas meistarsacīkstes 22.-24.VII Rīgā „Dinamo” stadionā, 12.-13.IX – daudzcīņas
1965.g. / 44. Latvijas meistarsacīkstes 24.-26.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā
1966.g. / 45. Latvijas meistarsacīkstes 19.-21.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā
1967.g. / 46. Latvijas meistarsacīkstes 16.-19.VI Rīgā „Daugavas” stadionā; 18.VI Lubānas šosejā – maratons un 50 km soļošana
1968.g. / 47. Latvijas meistarsacīkstes 27.-31.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā
1969.g. / 48. Latvijas meistarsacīkstes 17.-21.IX Ogrē „Vārpas” stadionā
1970.g. / 49. Latvijas meistarsacīkstes 28.-31.VII Rīgā „Daugavas” stadionā
1971.g. / 50. Latvijas meistarsacīkstes 22.-25.VI Rīgā „Dinamo” stadionā
1972.g. / 51. Latvijas meistarsacīkstes 15.-18.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā
1973.g. / 52. Latvijas meistarsacīkstes 19.-22.VI Rīgā „Dinamo” stadionā
1974.g. / 53. Latvijas meistarsacīkstes 26.-29.VI Rīgā „Dinamo” stadionā
1975.g. / 54. Latvijas meistarsacīkstes 26.-28.VI Rīgā „Dinamo” stadionā
1976.g. / 55. Latvijas meistarsacīkstes 29.VI – 1.VII Rīgā „Dinamo” stadionā
1977.g. / 56. Latvijas meistarsacīkstes 28.-30.VI Rīgā „Dinamo” stadionā. 11.-12.VI – daudzcīņas
1978.g. / 57. Latvijas meistarsacīkstes 27.-30.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā.6.V Kuldīgā – maratons un 50 km soļošana
1979.g. / 58. Latvijas meistarsacīkstes 29.VI-1.VII Jūrmalā „Jaunības” stadionā; 19.-20.VI –daudzcīņas; 16.VI Rojā – maratons un 50 km soļošana
1980.g. / 59. Latvijas meistarsacīkstes 20.-23.VIII Jūrmalā „Jaunības” stadionā; 12.VIII Rojā – maratons un 50 km soļošana
1981.g. / 60. Latvijas meistarsacīkstes 13.-16.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā; 10.VII Rojā – maratons un 50 km soļošana
1982.g. / 61. Latvijas meistarsacīkstes 30.VII-1.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā; 19.-20.VI – daudzcīņas; 29.V Rojā – maratons un 50 km soļošana
1983.g. / 2. Latvijas meistarsacīkstes 21.-24.VII Rīgā „Dinamo” stadionā; 9.-10.VIII - daudzcīņas; 30.VII Valmierā –maratons
1984.g. / 63. Latvijas meistarsacīkstes 9.-12.VIII Rīgā „Dinamo” stadionā; 8.VII Valmierā – maratons
1985.g. / 64. Latvijas meistarsacīkstes 2.-5.IX Rīgā „Dinamo” stadionā; 29.-30.VI Valmierā – daudzcīņas; 21.VII Stučkā (tagad – Aizkrauklē) – maratons
1986.g. / 65. Latvijas meistarsacīkstes 14.-17.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā; 2.-3.VIII – daudzcīņas; 27.VII Valmierā – maratons
1987.g. / 66. Latvijas meistarsacīkstes 28.-30.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā
1988.g. / 67. Latvijas meistarsacīkstes 4.-6.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā; 24.IV – krosā; 29.-30.VI – daudzcīņas; 25.IX – 30 km skrējiens un soļošana; 22.X Ozolniekos – maratons
1989.g. / 68. Latvijas meistarsacīkstes 18.-20.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā; 2.IV Daugavpilī – 20 km un 10 km ( sievietes) šosejas skrējiens; 23.IV – kross; 11.VI Rīga – Ogre maratons un 50 km soļošana; 17.-18.VI – daudzcīņas; 24.IX – 30 km skrējiens un soļošana.
1990.g. / 69. Latvijas meistarsacīkstes 15.-17.VI Rīgā „Daugavas” stadionā.  1.IV Daugavpilī – 20 km (vīr.) un 10 km ( siev.) šosejas skrējiens.22.IV – kross. 10VI Rīga – Ogre – maratons, 50 km (vīr.) un 20 km (siev.) soļošana.3.-4.VII Valmierā – daudzcīņas.
1991.g. / 70. Latvijas meistarsacīkstes.9.-11.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā. 7.IV Daugavpilī – 20 km (vīr.) un 10 km (siev.) šosejas skrējiens. 21.IV – kross. 9.VI Ogrē – 50 km ( vīr.) un 20 km ( siev.) soļošana. 28.-29.VI Bauskā – daudzcīņas.27.VII – maratons. 21.IX Rīgā – 30 km skrējiens un soļošana.
1992.g. / 71. Latvijas meistarsacīkstes.15.-17.VII Rīgā „Daugavas” stadionā. 11.IV Jelgavā – pusmaratons. 26.IV Rīgā – kross. 7.VI Ogrē – 50 km / 20 km soļošana. 26.-27.VI Priekuļos – daudzcīņas.18.VII Rīgā – maratons. 9.-10.VIII Daugavpilī – 24 st. skrējiens. 19.IX Rīgā 30 km skrējiens un soļošana.
1993.g. / 72. Latvijas meistarsacīkstes. 20.-22.VII Rīgā „Daugavas” stadionā.10.IV Jelgavā – pusmaratons.26.IV Rīgā – kross.22.V Daugavpilī – 24 st. skrējiens. 12.-13.VI Priekuļos – daudzcīņas. 13.VI Ogrē – 50 km / 20 km soļošana. 31.VII Rīgā – maratons. 19.IX Rīgā – 30 km skrējiens un soļošana.
1994.g. / 73. Latvijas meistarsacīkstes. 15.-17.VII Ventspilī. 24.IV Rīgā – kross. 21,-22.V Daugavpilī – 24 st. skrējiens. 3.VII Ogrē – 50 km / 20 km soļošana.30.VII Rīgā – maratons. 23.-24.VIII Valmierā – daudzcīņas. 21.VIII Ozolniekos – pusmaratons. 17.IX Rīgā – 30 km skrējiens un soļošana.
1995.g. / 74. Latvijas meistarsacīkstes. 21,-23.VII Valmierā, J.Daliņa stadionā. 22.IV Rīgā – kross.6.V Ogrē – 50 km / 20 km soļošana. 20.-21.V Daugavpilī – 24 st. skrējiens. 29.VII Rīgā – maratons. 29.VIII Rīgā – pusmaratons. 16.IX Rīgā – 30 km skrējiens un soļošana.
1996.g. / 75. Latvijas meistarsacīkstes. 6.-8.VI Rīgā „Daugavas” stadionā. 27.IV Rīgā – kross. 4. V Ogrē – garo distanču soļojumi.18./19. V Daugavpils - diennakts skrējiens. 24./25. V Rīgā – daudzcīņās. 1.VI Rīgā – maratons.21.IX Rīgā – 30 km skrējiens un soļošana
1997.g. / 76. Latvijas meistarsacīkstes. 17.-19.VII Rīgā, „Daugavas” stadionā. 26. IV Rīgā – kross.26./27.V Valmierā – daudzcīņas. 31. V Rīgā – maratons. 18. V Rīgā 20 km un 10 km soļošana. 1.VII Valmierā – 50 km soļošana. 29.VIII Rīgā – pusmaratona skrējiens.
1998.g. / 77. Latvijas meistarsacīkstes. 20.-22.VI Rīgā,”Daugavas” stad. 25.IV Rīgā – kross.1.V Rīgā – pusmaratona skrējiens.23.V Rīgā – maratona skrējiens.6.VI Ogrē – 50 km / 20 km soļošana
1999.g. / 78. Latvijas meistarsacīkstes. 16.-18.VII Rīgā „Daugavas” stadionā.24.IV Rīgā – kross.1.V Rīgā – pusmaratona skrējienā.22.V Rīgā – maratona skrējienā.5.VI Ogrē – 50 km / 20 km soļošanā.14.VIII Jūrmalā – 100 km / 50 km skrējienā.
2000.g. / 79. Latvijas meistarsacīkstes. 28.-29.VII Rīgā,”Daugavas” stadionā.4.III Rīgā – šķēpa mešana ziemā. 15.IV Rīgā – 24 stundu skrējienā. 22.IV Rīgā – krosa skrējienā.30.IV Rīgā -  pusmaratona skrējienā.6.V Ogrē – 50 km / 20 km soļošanā.27.V Rīgā maratona skrējienā. 6.VIII Jūrmalā – 100 km / 50 km skrējienā.
2001.g. / 80. Latvijas meistarsacīkstes. 16.-17.VI Rīgā ‘Daugavas” stadionā.3.III Rīgā – šķēpa mešana ziemā.21.IV Rīgā – krosa skrējienā.29.IV Ogrē – pusmaratona skrējienā, 50 km un 20 km soļošanā.26.V Rīgā – maratona skrējienā.
2002.g. / 81. Latvijas meistarsacīkstes. 15.-16.VI Ventspilī. 6.-7.IV 24 stundu skrējienā.13.IV – krosa skrējiena.28.IV Ogrē – pusmaratonā un 50 km / 20 km soļošanā.25.V – maratona skrējienā. 10.VIII Jūrmalā – 50 km skrējienā.17.VIII Rīgā – vesera mešanā un 3000 m šķēršļu skrējienā. 7.IX – 10000 m skrējienā.
2003.g. / 82. Latvijas meistarsacīkstes. 2.-3.VIII Rīgā „Daugavas” stadionā.23.II Rīgā - šķēpa mešanā ziemā.12.IV – Rīgā krosa skrējienā un Ogrē 50 km / 20 km soļošanā.19.IV Rīgā pusmaratona skrējienā.3.V Birštonā 20 km / 10 km soļošanā.21.V Rīgā – 10000 m skrējienā.30.-31.V Rīgā – daudzcīņās.6.IX Daugavpilī – maratona skrējienā. 11.-12.X Udenā (NED) – 24 st.skrējienā.
2004.g. / 83. Latvijas meistarsacīkstes. 11.-12.VI Rīgā „Daugavas” stadionā.21.II Rīgā – šķēpa mešana ziemā.10.IV Rīgā krosa skrējienā.17.IV Rīgā pusmaratona skrējienā.4.VI Rīgā – 10000 m skrējiens.5.VI Ogrē – 50 km / 20 km soļošanā.10.VII Valmierā – 20 km / 10 km soļošanā.11.IX Daugavpilī – maratona skrējienā.
2005.g. / 84. Latvijas meistarsacīkstes. 8.-9.VII Rīgā „Daugavas” stadionā.26.II Rīgā šķēpa, diska un vesera mešana ziemā.3.IV Ogrē – 50 km / 20 km soļošana.10.IV Rīgā –pusmaratona skrējienā.17.IV Rīgā – krosa skrējienā.18.V Rīgā – 10000 m skrējienā.10.-11.VI Rīgā daudzcīņās.2.VII Valmierā – 20 km / 10 km soļošanā.30.VII Rīgā – 50 km skrējienā. 27.VIII Daugavpilī  maratona skrējienā.
2006.g. / 85. Latvijas meistarsacīkstes. 21.-22.VII Rīgā „Daugavas” stadionā.4.III Rīgā šķēpa,vesera un diska mešana ziemā.2.IV Ogrē 50 km / 20 km soļošana.8.IV Rīgā – pusmaratona skrējienā.15.IV Rīgā – krosa skrējienā.17.V Rīgā – 10000 m skrējienā.3.VI Rīgā – maratona skrējienā.10.-11.VI Murjāņos – daudzcīņās.17.VI Murjāņos – 20 km / 10 km soļošanā.
2007.g. / 86. Latvijas meistarsacīkstes. 3.-4.VII Valmierā.3.III Rīgā – diska, vesera un šķēpa mešanā ziemā.31.III Ogrē – 20 km / 10 km soļošanā. 21.VI Rīgā 10000 m skrējienā.9.VI Jūrmalā – 50 km / 20 km soļošanā.15.-16.VI Valmierā daudzcīņās.29.VII Rīgā 50 km skrējienā. 11.VIII Kuldīgā -  pusmaratona skrējienā. 30IX Valmierā – maratona skrējienā.
2008.g. / 87. Latvijas meistarsacīkstes. 25.-26.VII Valmierā.1.III Rīgā – diska, vesera un šķēpa mešanā ziemā.19.IV Murjāņos – 20 km / 10 km soļošanā.20.IV Rīgā – krosa skrējienā.11.V Jūrmalā 10000 m skrējienā. 7.-8.VI Valmierā daudzcīņās.20.VII Rīgā 50 km skrējienā.9.VIII Kuldīgā pusmaratona skrējienā. 28.IX Valmierā maratona skrējienā.
2009.g. / 88. Latvijas meistarsacīkstes. 31.VII-1.VIII Ventspilī. 28.II Rīgā diska, vesera un šķēpa mešana ziemā,3.IV Murjāņos 20 km / 10 lm soļošana.18.IV Rīgā – krosa skrējienā.12.-13.VI Valmierā – daudzcīņās.18.VII Rīgā – 50 km skrējienā.8.VIII Kuldīgā – pusmaratona skrējienā. 27.IX Valmierā – maratona skrējienā. 3.X Jūrmalā – 50km / 20 km soļošanā.
2010.g. / 89. Latvijas meistasrsacīkstes. 9.-10.VII Jēkabpilī.6.III Rīgā vesera mešana ziemā. 10.III Rīgā šķēpa mešana ziemā. 13.III Rīgā diska mešana ziemā.17.IV Murjāņos 20 km / 10 km soļošana.17.IV Rīgā krosa skrējienā.15.V Jūrmalā 50 km / 20 km soļošanā.5.-6.VI Jēkabpilī daudzcīņās.17.VII Rīgā 50 km skrējienā. 12.VIII Kuldīgā pusmaratona skrējienā.4.IX Jūrmalā 10 km skrējienā.19.IX Valmierā maratona skrējienā.
2011.g. / 90. Latvijas meistarsacīkstes. 30.-31.VII Liepājā.11.III Rīgā šķēpa mešana ziemā.12.III Rīgā diska un vesera mešana ziemā.16.IV Rīgā krosa skrējienā.16.IV Murjāņos 20 km / 10 km soļošanā.3.-4.VI Valmierā daudzcīņas.6.VIII Kuldīgā pusmaratona skrējienā.28.VIII Rīgā 10 km skrējienā.18.IX Valmierā maratona skrējienā. 24.IX Valgā 50 km / 20 km soļošanā.
2012.g. / 91. Latvijas meistarsacīkstes. 17.-18,VIII Rīgā ‘Daugavas” stadionā.9.III Murjāņos diska mešanā ziemā.10.III Rīgā šķēpa un vesera mešanā ziemā.21.IV Rīgā krosa skrējienā.29.IV Rīgā pusmaratona skrējienā.2.-3.VI Valmierā daudzcīņās.26.VIII Rīgā 10 km skrējienā.16.IX Valmierā maratona skrējienā. 6.X Ogrē 10 km soļojumā sievietēm.
2013.g. / 92. Latvijas meistarsacīkstes. 26.-27.VII Jēkabpilī. 1.III Rīgā šķēpa mešana ziemā. 2.III Murjāņos diska mešanā ziemā.16.III Rīgā vesera mešanā ziemā.20.IV Rīgā krosa skrējienā.20.IV Murjāņos 10 km soļojumā sievietēm.1.-2.VI Valmierā daudzcīņās.10.VIII Kuldīgā pusmaratona skrējienā.15.IX Valmierā maratona skrējienā.
2014.g. / 93. Latvijas meistarsacīkstes. 1.-2.VIII Ogrē.1.III Murjāņos diska mešanā ziemā.8.III Rīgā šķēpa mešanā ziemā.8.III Salaspilī vesera mešanā ziemā.17.IV Murjāņos 10km soļošanā sievietēm.13.-14.VI Valmierā daudzcīņās.14.VI Alitā 20 km soļošanā vīriešiem.15.VI Ventspilī pusmaratona skrējienā.12.VII Daugavpilī 100 km / 50 km skrējienā.21.IX Valmierā maratona skrējienā.18.X Carnikavā krosa skrējienā.
2015.g. / 94. Latvijas meistarsacīkstes.8.-9.VIII Ventspilī.7.III Rīgā šķēpa mešanā ziemā. 7.III Salaspilī vesera mešanā ziemā. 8.III Murjāņos diska mešanā ziemā.21.III Dudincē 50 km soļošanā.6.IV Rēzeknē 10 km skrējienā.18.IV Ogrē soļošanā stadionā. 11.-12.VI Valmierā daudzcīņās.12.VI Alitā 20 km soļošanā.15.VIII Kuldīgā pusmaratona skrējienā.20.IX Valmierā maratona skrējienā. 17.X Carnikavā krosa skrējienā.
2016.g. / 95. Latvijas meistarsacīkstes.29.-30.VII Ogrē.5.III Rīgā šķēpa mešana ziemā.1.IV Murjāņos diska mešana ziemā.1.IV Salaspilī vesera mešana ziemā. 16.IV Aizkrauklē 10000 m soļošana. 7.V Rīgā 10000 m skrējiens.28.-29.V Daugavpilī 50 km un 100 km skrējiens. 16.-17.VII Valmierā daudzcīņās.14.VIII Kuldīgā pusmaratona skrējienā.28.VIII Piltenē 10 km skrējienā.18.IX Valmierā maratona skrējienā. 15.X Carnikavā krosa skrējienā.
2017.g. / 96. Latvijas meistarsacīkstes. 29.-30.VII Ogrē. 17.III Rīgā šķēpa mešana ziemā.25.III Salaspilī vesera mešana ziemā.1.IV Murjāņos diska mešana ziemā.22.IV Ogrē 10000 m skrējiens un soļošana.14.V Rīgā maratona skrējienā.3.-4.VI Valmierā daudzcīņās.12.VIII Kuldīgā pusmaratona skrējienā. 26.augustā Piltenē 10 km skrējienā.2.IX Tukumā 5 km skrējienā.3.IX Daugavpilī 50 km un 100 km skrējienā.15.IX Carnikavā krosa skrējienā.
2018.g. / 97. Latvijas meistarsacīkstes .28.-29.VII Rīgā. 25.III Salaspilī vesera mešanā ziemā.29.III Murjāņos diska mešanā ziemā.20.V Rīgā (Rīgas maratona ietvaros) maratonā.8.VI Alitā (Lietuva) 20 km soļošanā.9.-10.jūnijā Ogrē daudzcīņās.15.VIII Piltenē 10 km skrējienā.22.IX Rīgā pusmaratonā.29.IX Ogrē 10000 m soļošanā.19.X Piņķos krosa skrējienā.
2019.g. / 98. Latvijas meistarsacīkstes. 27.-28.VII Ogrē. 23.III Salaspilī vesera mešana ziemā. 30.III Murjāņos diska mešana ziemā.19.V Rīgā maratonā (Rīgas maratona ietvaros).1.VI Ventspilī 20 km soļošanā.8.-9.VI Jēkabpilī daudzcīņās.15.IX Valmierā pusmaratonā.12.X Babītē krosa skrējienā.
2020.g. / 99. Latvijas meistarsacīkstes.8.-9.VIII Jelgavā.4.VII Piltenē 10000 m skrējienā.8.VIII Kuldīgā pusmaratonā.4.-5.IX Rakverē daudzcīņās.18.IX Alitā 20 km soļošanā.26.IX Piņķos krosa skrējienā.


STADIONI, KUROS 100 GADU LAIKĀ NOTIKUŠI LĪDZŠINĒJIE 99 LATVIJAS ČEMPIONĀTI


Latvijas meistarsacīkšu pirmajā 25-gadē (1920.-1945.g.) pamatsacensību vieta galvenokārt bija LSB (Latvijas Sporta biedrības) sporta laukums. Daļa tās disciplīnu notikušas arī „Uniona” (Mežaparkā), ASK, JKS (vēlāk „Dinamo”) un pilsētas (vēlāk „Daugava”) stadionos un sporta laukumos, kā arī Ventspilī, Liepājā un Valmierā.

Savukārt 75 čempionātos, kuri notikuši laikā no 1945.g. līdz 2020.g. čempionātu galvenās mājvietas bijušas: ”Daugavas” stadionā – 29 reizes; „Dinamo” stadionā – 27 reizes. Rīgā vēl tikai vienu reizi (1945.g.) – „Spartaka” („Uniona”, vēlāk Rīgas Vagonbūvētāja stadionā.).Savukārt septiņās Latvijas pilsētās Latvijas čempionāts noticis 19 reizes: Ogrē -5,Ventspilī un Valmierā – pa 4, Jūrmalā un Jēkabpilī – pa 2, bet Liepājā un Jelgavā – pa vienai reizei. 


LATVIJAS MEISTARSACĪKŠU VĒSTURES FAKTI UN SKAITĻI


# Latvijas 1991.g. čempionātā 100 m distancē pirmo reizi tika lietots fotofinišs (ar rezultātu precizitāti līdz sekundes simtdaļai. Arī 1992.-1995.g. šāds fotofinišs tika lietots arī citās īsajās (līdz 400 m) distancēs. Kopš 1996. gada visos Latvijas čempionātos stadionā rezultātus skriešanas distancēs fiksē ar tagad jau tik pierasto elektronisko laika ņemšanas iekārtu.
# 1989.g. pēc Latvijas čempionātā izcīnītām uzvarām 100 m un 200 m par neatļautu vielu (dopinga) lietošanu iepriekš tika diskvalificēts Aleksejs Iļjušins. Par čempioniem tika atzīti otro vietu ieguvēji Valdis Noriņš 100 m un Sergejs Inšakovs 200 m.
# 1984.g. Latvijas čempionātā par uzvarētājiem 110 m barjerskrējienā atzina Jāni Saulīti un Aivaru Ikaunieku. Abiem rezultāts bija  absolūti vienāds – 13,4 sek. Tiesneši tā arī nevarēja izšķirties par vienu čempionu, jo tolaik Latvijā vēl nebija fotofiniša iekārtas.
#  1920.g. Pirmo Latvijas Vispārējo sporta svētku (vēlāk atzītām par Latvijas meistarsacīkstēm) desmitcīņas sacensībās nezināmu iemeslu dēļ 110 m barjerskrējiena vietā notika sacensības trīssoļlēkšanā, lai gan LSB sporta laukumā notika arī sacensības barjerskrējienā.
# Tikai vienu reizi  (1949.g.) Latvijas čempionātu vēsturē nav notikušas desmitcīņnieku sacensības. Tiesa – 2013.g. sacensības beidza tikai čempions – J.Jansons. Savukārt četros čempionātos (2000., 2012., 2015. un 2020.g.) sacensības pabeidza tikai divi atlēti.
# 1986.g. netika noskaidrota Latvijas čempionāta uzvarētāja komanda, jo tika diskvalificētas abas startējošās komandas.
# No 1946.g. līdz 1974.g. Latvijas čempionātu programmā bija arī 200 m barjerskrējiens kā vīriešiem, tā sievietēm.
# Desmit dažādu laiku Latvijas Vieglatlētikas savienības, arī federācijas vadītāji (no vairāk nekā 30) bijuši arī Latvijas meistari un čempioni:

Persona Sasniegums Latvijas čempionātā
Nikolajs Švedrēvics (LVS Valdes priekšsēdis-1922.g.), olimpietis Latvijas meistars šķēpa mešanā
Alfrēds Ruks (1925.g.), olimpietis Latvijas meistars soļošanā
Arvīds Ķibilds (1930.g.), olimpietis Latvijas meistars mešanu disciplīnās
Pēteris Kroģis (1937.g.) Latvijas meistars garo distanču skrējienā
Konstantīns Romanovskis (1945.g. LVF prezidija priekšsēdētājs) Latvijas meistars un čempions garo distanču skrējienā
Miķelis Vinclovs (1946.g.) Latvijas čempions vidējo distanču skrējienā
Nikolajs Mūzis (1948.g.) Latvijas čempions 400 m un 800 m distancēs
Juris Bernsons (1955.g.) Latvijas meistars un čempions stafetes skrējienos
Guntis Zālītis (2005.g.) Latvijas čempions sprintā
Ineta Radeviča (2017.g.), olimpiete Latvijas čempione tāllēkšanā un trīssoļlēkšana

LATVIJAS ČEMPIONĀTU LABĀKIE SASNIEGUMI
(DISCIPLĪNĀS, KURAS PAŠREIZ IR ČEMPIONĀTU PROGRAMMĀ)


VĪRIEŠI DISCIPLĪNA SIEVIETES
10,36 Sergejs INŠAKOVS,1996 100 m 11,0* Vineta IKAUNIECE,1985
    11,53 Gunta VAIČULE,2017
21,04 Sergejs INŠAKOVS,1997 200 m 23,48 Sindija BUKŠA,2019
46,66 Dmitrijs MILKEVIČS,2001 400 m 52,76 Ieva ZUNDA,2005
1:46,07 Viktors LĀCIS,1997 800 m 2:02,14 Irēna LATVE,2000
3:43,6 Uldis RUBEZIS,1971 1500 m 4:15,1 Klaudija MIHAILOVA,1981
7:54,83 Dmitrijs JURKEVIČS,2912 3000 m 8:50,69 Inna POLUŠKINA, 2003
13:56,2 Atis TOMS,1967 5000 m 15:22,43 Inna POLUŠKINA,2003
29:11,0 Genādijs HLISTOVS,1973 10000 m 32:49,3 Jeļena PROKOPČUKA,2003
1.05:30 Valērijs ŽOLNEROVIČS,2014 Pusmaratons 1.12:59 Jeļena PROKOPČUKA,2013
2.14:23 Valērijs ŽOLNEROVIČS,2017 Maratons 2.39:20 Elizabete BRADU,1984
13.38 Staņislavs OLIJARS,2002 110/100 m/b 12,8* Ludmila OLIJARE,1989
    13,47 Aiga GRABUSTE,2008
50,41 Egīls TĒBELIS,1997 400 m/b 56,72 Lana JĒKABSONE,1996
8:39,4 Arnolds BEINAROVIČS,1973 3000 m/šķ 9:56,53 Poļina JEĻIZAROVA,2014
2,25 m Normunds PŪPOLS,2006 Augstlēkšana 1,92 m Valentīna GOTOVSKA,1992
5,55 m Mareks ĀRENTS,2014 Kārtslēkšana 3,95 m Ildze BORTAŠČENOKA,2019
7,98 m Jānis LEITIS,2011 Tāllēkšana 6,71 m Valentīna GOTOVSKA,2003
17,12 m Māris BRUŽIKS,1995 Trīssoļlēkšana 14,55 m Jeļena BLAŽEVIČA,1996
20,76 m Māris PETRAŠKO,1988 Lodes grūšana 18,16 m Skaidrīte BAIKOVA,1983
60,34 m Staņislavs SKRUĻS,1980 Diska mešana 63,36 m Skaidrīte BAIKOVA,1981
77,21 m Igos SOKOLOVS,2010 Vesera mešana 60,84 m Laura IGAUNE,2001
86,44 m Ēriks RAGS,2002 Šķēpa mešana 63,18 m Līna MŪZE,2018
8312 p. Edgars ERIŅŠ.2011 Daudzcīņas 6172 p. Aiga GRABUSTE,2011
42:12,8 Artūrs MAKARS,2016 10000 m / 10 km soļošana 44:13 Anita LIEPIŅA,1995
1.22:47 Modris LIEPIŅŠ,1996 20 km soļošana 1.32:20 Jolanta DUKURE,2007
3.43:18 Aigars FADEJEVS,1998 50 km soļošana  
40,8 ASK,1984 4x100 m stafete 46,4 Latvijas izlase.1984
J.Tone, A.Čumakovs, O.Rihters, V.Kočerjagins   L.Berga, M.Krivošeina, G.Liepiņa, S.Stale
3:12,79 Liepāja,2019 4x400 m stafete 3:44,0 LSB”Vārpa”,1986
G.Drigulis, I.Petrušenko, D.Ļašenko, M.Sinčukovs   L.Grīnberga, D.Linde, L.Berga, A.Lauvenšteina

VISVAIRĀK LATVIJAS MEISTARU UN ČEMPIONU TITULU IZCĪNĪJUŠIE LATVIJAS VIEGLATLĒTI


100 gadu laikā (1920.-2020.g.) par Latvijas meistariem (1920.g.-1943.g.) un Latvijas čempioniem (1945.-2020.g.) kļuvuši 1662 vieglatlēti (arī sacensībās telpās un stafešu komandu sastāvos).

VIEGLATLĒTI (31), KURI IZCĪNĪJUŠI VISMAZ 20 ČEMPIONU TITULUS:

Titulu skaits Sportiste/-s Sacensību gadi Disciplīnas
51 Jeļena ČELNOVA-PROKOPČUKA 1992.-2014.g. Garo distanču skrējieni
40 Lavīze PŪCE-ALDZERE 1933.-1954.g. Lode, disks, šķēps
36 Jānis BALTUŠS 2009.-2018.g. Sprints, barjeras,stafetes
35 Jānis DIMZA 1928.-1936.g. Desmitcīņa un tās disciplīnas
34 Valentīna GOTOVSKA 1982.-2005.g. Augstlēkšana, tāllēkšana
34 Elfrīda KARLSONE-KUKAINE 1923.-1931.g. Multiatlēte
34 Elvijs MISĀNS* 2007.-2020.g. Sprints, lēkšanas
34 Igors SOKOLOVS 1992.-2020.g. Veseris
33 Viesturs KUMUŠKA 1949.-1952.g. Sprints, barjeras
33 Aivars RUMBENIEKS 1975.-1987.g. Soļošana
33 Māris URTĀNS* 2000.-2020.g. Lode, disks
32 Imants GAILIS 1937.-1952.g. Sprints, barjeras
31 Modris LIEPIŅŠ 1989.-2001.g. Soļošana
30 Skaidrīte KALVĀNE-BAIKOVA 1973.-1996.g. Lode, disks, veseris
28 Agnese PASTARE 2008.-2019.g. Soļošana
28 Inna POLUŠKINA 2000.-2010.g. Vidējās un garās distances
28 Egīls TĒBELIS 1991.-2003.g. 400 m un 800 m
27 Inguns SVIKLIŅŠ 1991.-2004.g. Sprints
26 Lidija LEIMANE-GAILE 1938.-1956.g. Pieccīņa un tās disciplīnas
26 Sergejs INŠAKOVS 1989.-2002,g. Sprints
26 Oskars VAISJŪNS* 2004.-2020.g. Disks, lode
26 Jevgēnijs ŽOLNEROVIČS* 2005.-2018.g. Garās distances
23 Jolanta DUKURE 1997.-2008.g. Soļošana
23 Zanda Marta GRAVA 2000.-2010.g. Sprints, barjeras
21 Māris GRĒNIŅŠ 2004.-2016.g. Sprints, lēkšanas, barjeras
21 Jānis LEITIS* 2008.-2019.g. Sprints, tāllēkšana
21 Ludmila OLIJARE 1984.-1994.g. Sprints, barjeras
21 Māris PETRAŠKO 1984.-2001.g. Lode, disks
20 Mareks ĀRENTS* 2005.-2020.g. Kārtslēkšana
20 Gvido JEKALS 1923.-1928.g. Desmitcīņa un tās disciplīnas
20 Jānis JORDANS 1924.-1931.g. Mešanas

* - vēl aktīvie vieglatlēti

JOPROJĀM AKTĪVIE LATVIJAS VIEGLATLĒTI, KURI IZCĪNĪJUŠI VISMAZ 10 ČEMPIONU TITULUS:

Titulu skaits Sportiste/-s Sacensību gadi Disciplīna
14 Karīna HELMANE-SOROČENKOVA  2015.-2020.g. Garās distances
14 Jānis MEZĪTIS 2009.-2018.g. Sprints
14 Arnis RUMBENIEKS 2008.-2019.g. Soļošana
13 Uģis JOCIS 2012.-2020.g. Vidējās distances
13 Gunta VAIČULE 2012.-2019.g. Sprints
13 Dace ŠTEINERTE 2009.-2019.g. Disks, lode
12 Māra GRĪVA 2008.-2020.g. Tāllēkšana, trīssoļlēkšana
12 Līga VELVERE 2009.-2020.g. 400 m/b, 800 m
11 Laura IGAUNE 2006.-2010.g. Veseris, disks
11 Laura IKAUNIECE 2009.-2019.g. Septiņcīņas disciplīnas
11 Inga MIĶELSONE-LEIMANE 2008.-2020.g. Disks, lode
11 Madara ONUŽĀNE-SALIŅA 2012.-2018.g. Augstlēkšana
10 Linda OZOLA 2011.-2020.g. Lode


Informāciju sagatavoja: Andris Staģis