Svētdienas vakarā Horvātijas pilsētā Varaždinā beidzās VIII Eiropas komandu čempionāts otrās līgas komandām. Uzvarētāji tika noskaidroti 19 disciplīnās un sacensību noslēgumā tika paziņota arī valstu komandu kārtība šajā līgā.

Lai gan vienu brīdi, sacensībām tuvojoties izskaņai, Latvijas komanda atkal bija otrā, tomēr rezultāti pēdējās disciplīnās ienesa jūtamas izmaiņas rangā. Uzvaru otrajā līgā izcīnija Igaunijas vieglatlēti (336,5 p.). Nākamajā čempionātā 2021.gadā gauņi jau piedalīsies pirmajā līgā, kur viņi nomainīs lietuviešus. Mūsu dienvidu kaimiņi pirmajā līgā palika pēdējā, 11.vietā.

Savukārt Varaždinā otrajā vietā Slovēnija – 321 p., bet trešajā – Dānija – 313 p. Ceturto un piekto vietu dala Latvija un Horvātija. Abām pa 306 p. - Latvijai vairāk (piecas) individuālās uzvaras. Sestā Bulgārija – 297 p. Uz zemāku līgu pāries piecu valstu komandas- Izraēla, Kipra, Luksemburga, Gruzija un Malta. Savukārt uz otro līgu no pirmās bez lietuviešiem pārnāks arī Rumānija, Ungārija un Slovākija.

Latvijas vieglatlētiem arī otrā sacensību diena atnesa kā prieku, tā arī vilšanos. Bet visu pēc kārtas – ieņemto vietu ranga kārtībā.

Kārtslēkšana. Tāpat kā pirmajā dienā, arī svētdien jau sacensību ieskaņā priecājamies par Mareka Ārenta uzvaru (5,50 m). Ar pirmajiem mēģinājumiem viņš veica kā 5,20 m, tā 5,40 m augstumus. Nervus nedaudz pēc kiprieša Nikandrosa Stilianu veiksmīgā trešā mēģinājuma uz 5,50 m augstumu. Tomēr arī Mareks tieši trešajā lēcienā bija veiksmīgs. Uzvaru par labu Marekam izšķīra kiprieša  viens neveiksmigs lēciens uz iepriekšējo augstumu.

4x400 m. Priecēja puišu skrējiens pašā sacensību nobeigumā. M.Sinčukovs, A.Karpinskis, I.Petrušenko un J.Leitis nogādāja stafetes kociņu no starta līdz mērķim 3:07,73 – tikai 0,93 sek. zaudējot Slovēnijai. Šīs stafešu komandas rezultāts ir trešais labākais Latvijas vieglatlētikas vēsturē.

Divas trešās vietas. Guntai Vaičulei 200 m distancē bija jāpiekāpjas nenogurdināmajai Ivetai Lalovai  - 22,99 sek. Guntas rezultāts – 23,51 sek.

Arī Gundega Grīva šķēpa mešanas sektorā piekāpās tikai pieredzējušajām Balkānu metējām – horvātu olimpiskajai čempionei Sārai Kolakai  - 57,97 m un daudzos startos rūdītajai Martinai Ratejai no Slovēnijas – 56,87 m. Gundegas rezultāts – 51,41 m.

Ceturtās vietas - četras. Priecēja skrējēji. Agata Strausa kā ceturtā finišēja 1500 m skrējienā ar šogad labāko rezultātu Latvijā – 4:21,20. Savukārt divreiz garākā distancē ko līdzīgu paveica  Uģis  Jocis. Viņa rezultāts 3000 m skrējienā – 8:12,48.

Ceturtais bija Elvijs Misāns, trīssolī aizlēcot 16,10 m, kā arī šādu sacensību debitants Oskars Bambals  800 m skrējienā – 1:51,46.

Piektā vieta (bez tiesībām uz vēl vienu lēcienu) tika Laumai Grīvai – 5,95 m. Piektās arī mūsu meitenes (P.Cīrule, V.Osipenko, M.A.Zīverte un L.Velvere) 4x400 m stafetes skrējienā – 3;44,72.

Arī sestās vietas divas. Visvairāk priecēja Karīna Helmane-Soročenkova, kura par 40 sek. laboja savu personīgo rekordu 5000 m skrējienā – 16:19,52. Sestais arī Kristaps Sietiņš 110 m barjerskrējienā – 14,51 sek.

Ilona Dramačonoka 100 m barjerskrējienā  veica distanci 14,43 sek., kas ir viņas sezonā labākais rezultāts un ar to viņa ierindojās septītajā vietā.

Astotais vesera mešanā Elčins Gasanovs – 60,08 m. Astotā arī Anna Nagle lodes grūšanā ar rezultātu tuvu savam personīgajam rekordam – 13,97 m. Arī Artūrs Niklāvs Medveds 3000 m šķēršļu skrējienā – 9:28,55. Vēl pirms veiksmīgā starta stafetes skrējienā Jānis Leitis skrēja arī 200 m distanci. Arī viņš bija astotais ar rezultātu 21,48 sek.

Komandas debitante Zane Zemīte augstlēkšanas sektorā veica augstumu 1,73 m un ar šādu rezultātu bija devītā.

Savukārt  jau 12.reizi Eiropas kausos vai komandu čempionātos startēja diska metējs Oskars Vaisjuns. Viņš ar rezultātu 48,15 m ierindojās vienpadsmitajā vietā.

Aizvadītās sacensības devušas vielu pārdomām. Diemžēl Baltijā mūs apsteidz kā igauņi, tā lietuvieši. Līdztekus spožiem rezultātiem vairākās „Firmas disciplīnās” vāji esam  mešanu disciplīnās un garo distanču skrējienos. Lai kā ar līdzīgiem cīnītos ar otrās un pirmās līgas valstu vieglatlētiem, jābūt krietni augstākam un izlīdzinātam rezultātu līmenim visās 40 disciplīnās.

Superlīgā šogad startēja 12 valstu komandas (uzvarēja Polija – 345 p.), bet pirmajā līgā – 11 (bija paredzēts arī Krievijas starts, ko IAAF aizliedza). Šeit uzvarēja Portugāle. Savukārt trešajā līgā spēcīgākie izrādijās Islandes vieglatlēti.

Sarindojot visas čempionāta valstu komandas rangu kārtībā secinām, ka Latvija šogad ierindojusies 27.vietā - par divām vietām augstāk nekā pirms diviem gadiem Telavivā. Iepriekšējos divos čempionātos (2015.g. un 2017.g.) Latvijai nebija individuālo uzvaru. Šoreiz – piecas!

Andris Staģis