Pirmajā metienā Štrobinders šķēpu raidīja 82,83 metrus tālu, kas viņam ļāva izpildīt pasaules čempionāta normatīvu. Otrs metiens bija nedaudz tuvāks (81,64 metri), bet ar trešo piegājienu viņš rīku raidīja 83,37 metrus tālu, kas ir jauns sportista personīgais rekords un ļāva viņam izpildīt Olimpisko normatīvu (83,00m).

„Rīgas kausus” izcīnīja sešās disciplīnās. Iepriecinoši, ka trīs no sešiem kausiem palika pašu mājās – R.Štrobinders – šķēpmešana; A.Grabuste – tāllēkšana un G.Latiševa-Čudare – 200 m. Divus kausus izcīnīja Krievijas vieglatlēti – V.Kopeikins – tāllēkšanā un Maksims Sidorovs – lodes grūšanā. Viens kauss ceļos uz Islandi, jo šķēpmešanā sievietēm uzvarēja A.Hjalmsdotira.

1500 metru skrējienā sievietēm labākā bija baltkrieviete Volha Ruleviča, kura finišu sasniedza pēc četrām minūtēm un 22,85 sekundēm. Trešā šajās sacensībās bija Jeļena Prokopčuka, kura gatavojas nākamnedēļ gaidāmajām Eiropas kausa sacensībām 10 000 metru distancē.

Tāllēkšanā vīriešiem uzvarēja krievs Vasīlijs Kopejkins (7,71 metrs), bet uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena stājās Jānis Leitis (7,60 metri), kamēr divkārtējais pasaules čempions telpās brazīlietis Mauru da Silva ar 7,55 metrus tālu lēcienu palika ceturtais.

Kopumā piedalījās četru kontinentu 21 valsts vieglatlēti. Sacensībās sasniegti divi jauni „Kausu” rekordi:
3000 m kavēkļu skrējienā – S. Litoučiks (Baltkrievija) – 8:50,31
lodes grūšanā sievietēm – Paulina Guba (Polija) – 17,20 m.

15 disciplīnu konkurencē trīs uzvaras Latvijas un Baltkrievijas vieglatlētiem. Divas – Nīderlandes, Polijas un Krievijas atlētiem. Vienai uzvara – Ukrainas, Lielbritānijas un Islandes pārstāvjiem.

Visu 15 disciplīnu uzvarētāji sasniedza rezultātus, kuru vērtējums pēc IAAF punktu tabulām pārsniedz 1000 punktus. Uzvarētāju rezultātu punktu summa šogad ir 16027 punkti jeb nedaudz mazāk nekā pērn (16297 punkti).

Pieci sacensību uzvarētāji ar augstvērtīgāko rezultātu, ko nosaka pēc vieglatlētikas disciplīnu salīdzinošajām punktu tabulām, saņem naudas balvu līdz 500 eiro.
Rolands Štrobinders (LAT) – šķēpa mešana – 83,37 m – 1141 punkts
Aiga Grabuste (LAT) – tāllēkšana – 6,62 m – 1121 punkts
Oleksandrs Ņičiporčuks (UKR) – šķēpa mešana – 81,80 m – 1119 punkti
Maksims Sidorovs (RUS) – lodes grūšana – 19,92 m – 1116 punkti
Marcins Krukovskis (POL) – šķēpa mešana – 81,43 m – 1113 punkti

Sacensībās piedalījās 54 Latvijas vieglatlēti. 18 no viņiem sasniedza rezultātus ar vērtējumu virs 1000 punktiem. Turklāt deviņās disciplīnās Latvijas vieglatlēti sasniedza šosezon labākos rezultātus Latvijā:

100 m – Jānis Mezītis – 10,55
800 m – Dmitrijs Jurkevičs – 1:48,87
Tāllēkšanā – Jānis Leitis – 7,60 m
Lodes grūšanā – Māris Urtāns – 19,37 m
Šķēpa mešanā – Rolands Štrobinders – 83,37 m
100 m – Diāna Daktere – 100 m –12,04
200 m – Gunta Latiševa-Čudare – 23,83
1500 m – Jeļena Prokopčuka – 4:28,35
Tāllēkšanā – Aiga Grabuste – 6,62 m

11 Latvijas vieglatlēti šajās sacensībās labojuši personiskos rekordus un vēl tikpat arī savus sezonā labākos rezultātus.

Neskaitot profesionālu atlētu startus sacensību gaitā, skatītājiem bija iespēja atbalstīt Paraolimpisko vājredzīgo un neredzīgo sportistu 100m skrējienu, kurā uzvarēja Londonas Olimpisko spēļu dalībnieks Edgars Kļaviņš. Aizraujošs programmas papildinājums bija Rīgas skolu stafešu skrējiens 4x200 disciplīnā, kurā uzvarēja Rīgas Teikas vidusskola.

Sacensības apmeklēja arī leģendārais Ukrainas kārtslēcējs Sergejs Bubka, kurš sacensībās "Rīgas kausi" piedalījās 1983.gada 5.jūnijā, un toreiz ar rezultātu 5,30 metri viņš bija otrais aiz Aleksandra Obižajeva. Pēc 70 dienām - 14.augustā - Helsinkos Sergejs Bubka kļuva par pirmo pasaules čempionu (5,70 metri).

Vēl kāds interesants fakts. Tāpat kā Štrobinders – juniors savulaik centās labot sava tēva, Štrobindera – seniora „ģimenes rekordu” (81,78 m) un kas viņam pērn arī izdevās, šogad to cenšas īstenot jaunākais no Grīvu „vieglatlētu dinastijas” – Jānis Svens. „Rīgas Kausos” sasniegtais personiskais rekords – 76,23 m tikai nedaudz atpaliek no tēva Māra Grīvas 1970.g. sasniegtā rezultāta 78,08 m. Tiesa – ar vecā, planējošā tipa šķēpu.

Sacensības rīkoja Rīgas dome un Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību, kā arī ar veikalu tīkla “Sportland”, zīmola “NIKE”, “Tallink”, “Vichy”, radio “Pieci.lv” un “Latvijas Avīzes” atbalstu.