Sindijai šī bija debija lielajā Eiropas čempionātā. Savukārt Elvijs Misāns jau bija startējis divkārt: 10.vieta tāllēkšanā (7,76 m) 2014.gadā Cīrihē un 9.vieta 2016.gadā trīssoļlēkšanā (16,32 m, kvalifikācijā pat 16,50 m) Amsterdamā. Arī Mareks Ārents jau trešo reizi piedalījās Eiropas čempionātos. Pirms diviem gadiem Amsterdamā viņš bija pat augstajā sestajā vietā ar rezultātu 5,50 m.

Šoreiz visveiksmīgākā bija debitante. Sindija Bukša savā pirmajā priekšskrējienā finišēja kā trešā – 23,36 sek. un bez kādas liekas gaidīšanas un nervozēšanas varēja gatavoties vakara startam pusfinālā. Diemžēl no starta tajā viņa atteicās neliela kājas savainojuma dēļ.

Mareks Ārents ar otro mēģinājumu veica sākuma augstumu – 5,16 m, ar pirmo arī nākamo augstumu – 5,36 m. Saasinoties veselības problēmām, palika neveikti 5,51 m, kas veiksmes gadījumā būtu labs stimuls cīnīties tālāk -  uz augstumu 5,61 m. Tieši ar šādu rezultātu – 5,61 m finālsacensībām kvalificējās šībrīža Eiropas labākie kārttslēcēji.

Pavisam pieticīgs ir Elvija Misāna veikums trīssoļlēkšanā. Trīs reizes aizlēcis gandrīz vienu un to pašu attālumu: 16,23 m - 16,20 m – 16,26 m, Elvijs 23 dalībnieku konkurencē palika 17.vietā. Tiesa arī pārējo sāncenšu rezultāti bija neparasti pieticīgi. Neviens tā arī naizlēca tālāk par 16,82 metriem, tikai trīs izpildīja kvalifikācijas normu (16,75 m) un 12.rezulāts,kuru sasniedzot varēja kvalificēties galvenajam startam, bija vien 16,41 m.

Atlika cerēt uz vakara startiem – turot īkšķus par Sindiju skrejceliņā un Madaru šķēpa mešanas sektorā. Tomēr arī šie starti nedeva gandarījumu. Nevar pārmest Sindijai Bukšai par nestartēšanu 200 m pusfinālā – veselība tomēr ir svarīgāka. Savukārt Madara Palameika finālsacensībās iespēja  vienu veiksmīgu – trešo metienu. Rezultāts 57,98 m atvēlēja  devīto vietu. Astotajā vietā bija Sigrida Borga no Norvēģijas – 59,60 m. Savukārt neparasti pieticīgi bija labākie rezultāti, tiesa izņemot jaunās čempiones vācietes Kristīnas Husongas jauno čempionātu un arī personīgo rekordu – 67,90 m. Sudraba medaļa Nikolai Ogorodņikovai (Čehija) – 61,85 m un bronzas – Livetai Jasiunaitei (Lietuva) – 61,59 m. Vēl tikai trīs šķēpa metējās pārsniedza 60 metru robežu.

Tomēr ar visu šo relatīvo neveiksmi Madaras Palameikas devītā vieta ir augstākais sasniegums Latvijas komandā. Tiesa, visaugstāk vērtējami Jāņa Leiša un Maksima Sinčukova jaunie rekordi, lai arī viņu vietas čempionāta rangā ir zemākas. Līdz ar to beigušies arī mūsu vieglatlētu starti Berlīnes Olimpiskajā stadionā. Svētdien vēl startēs maratona skrējēji Ilona Marhele un Jānis Viškers, bet viņi skries Berlīnes ielās.

Andris Staģis