Latvija otrā (268p.) aiz Igaunijas (279p.). 12 individuālās uzvaras. Kopā 43 dažāda kaluma medaļas. Augstvērtīgākie rezultāti Rūtai Katei Lasmanei un Arnim Rumbeniekam.
Sestdien, ar startiem 17 disciplīnās, Valmieras Jāņa Daliņa stadionā noslēdzās Latvijā populārākās vieglatlētu sacensības – “Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā” un Baltijas komandu čempionāts. Pēc pieticīgās pirmās dienas – tikai trīs uzvaras un iespaidīga atpalicība kopvērtējumā no Igaunijas vieglatlētiem – otrajā dienā Latvijas izlases pārstāvji patīkami pārsteidza ne tikai mūs, Latvijas vieglatlētikas draugus, bet pat apdraudēja Igaunijas izlases relatīvi lielo pārsvaru cīņā par lielo kausu. Otrās dienas bilance Latvijas vieglatlētiem bija ļoti patīkama, deviņas uzvaras 17 disciplīnās, plus vēl piecas sudraba un astoņas bronzas medaļas. Kopā 12 zelta,14 sudraba un 17 bronzas medaļas. Lai gan Igaunija kopvērtējumā uzvarēja ar punktu summu 279 p., Latvijas atlēti atpalika vien par 11 p. (268 p.), gūstot ievērojamu pārsvaru (245 p.) pār mūsu dienvidu kaimiņiem – lietuviešiem.
Tomēr vispatīkamākais notikums, kas Prezidenta balvā nebija pieredzēts kopš 2012. gada, abus “mazos kausus” izcīnīja Latvijas vieglatlēti. Arnis Rumbenieks 10 000m soļojumā (40:30,45) – 1106 p. un Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā (14,02 m) – 1119 p. 2012. gadā balvas tika Vadimam Vasiļevskim šķēpa mešanā un Poļinai Jeļizarovai 3000m šķēršļu skrējienā. Arnis Prezidenta balvā līdz šim bija uzvarējis septiņas reizes un tikai šajā – astotajā uzvarā kopā ar zelta medaļu pienācās arī kauss. Arī Rūtas Kates kontā jau bija viena uzvara, tiesa, ka bez kausa.
Arnis Rumbenieks ir piektais soļotājs, kurš iegūst “Prezidenta kausu” vīriešiem. Līdz tam, Aigaram Fadejevam divi kausi (1998.g. un 2003.g.), Aigaram Kadakam (2001.g.) un Modrim Liepiņam (2002.g.). Arī trīs trīssoļlēcējas līdz šim izcīnījušas individuālos kausus: Jeļena Blaževiča (1996.g. un 1997.g.), kā arī lietuvietes Aina Grikšaite (2021.g.) un Dovile Kiltija (2022.g.).
Vēl kāds interesants fakts. Mareks Ārents 17 gadus pēc kārtas (2006. – 2022.g.) bija uzvarējis Prezidenta balvā kārtslēcēju sacensībās, kausu izcīnot 2021. gadā. Šoreiz, 18. startā, Mareku pieveica paša audzēknis – Valters Kreišs (5.36m).
Šajā, 29. kausu izcīņas reizē tika labots viens Prezidenta balvas rekords – Igaunijas vīru stafetes komanda 4x100m veica 39,84 sek. (pērn – 39,88 sek.). Savukārt abi Latvijas soļotāji sasniedza šogad Latvijā labākos rezultātus: Arnis Rumbenieks 10 000m – 40:30,45 un Agnese Pastare 5000m – 24:28,02.
Otrās dienas sacensību uzvarētāji Latvijas komandā:
200m Oskars Grava – 20,92 sek. un Gunta Vaičule – 23,46;
5000m Edgars Šumskis – 14:36,55;
400m/b Dmitrijs Ļašenko – 51,64 sek.;
10000m soļošanā Arnis Rumbenieks – 40:30,45
Kārtslēkšanā Valters Kreišs – 5.36m;
Trīssoļlēkšanā Elvijs Misāns – 15.18m un Rūta Kate Lasmane – 14.02m;
800m Invida Mauriņa – 2:07,48.
Otro vietu ieguvēji:
10 000m soļošanā Raivo Saulgriezis – 41:50,62;
Kārtslēkšanā Mareks Ārents – 5.16m;
50000m soļošanā Agnese Pastare – 24:28,02;
Augstlēkšanā Kristīne Siksaliete – 1,74 m;
Diska mešanā Dace Šteinerte – 48.74m.
Trešo vietu ieguvēji:
200m Roberts Jānis Zālītis – 21,52 sek. un Sindija Bukša – 23,75 sek.;
4x400m jauktajā stafetē Latvijas izlase (E.Namnieks, I.Mauriņa, A.Karpinskis,K.Kamarūte) – 3:32,08;
Trīssoļlēkšanā Aleksis Gailītis – 15.11m;
Diska mešanā Aleksandrs Volkovs – 53.94m;
400m/b Emmija Ivule - 1:04,16;
5000m soļošanā Modra Liepiņa – 24:54,13;
Augstlēkšanā Dagmāra Midzene – 1.74m
Andris Staģis