Pirmie 2020. gada Latvijas čempioni ar jauniem personīgajiem rekordiem – Karīna Helmane-Soročenkova un Uģis Jocis

Andris Staģis, Statistiķis, 04/07/2020 20:16
Karīna Helmane-Soročenkova
Mareks Gaļinovskis

Ar 10000 m skrējienu Piltenē aizsācies Latvijas 2020. gada vasaras čempionāts vieglatlētikā.

Arī šogad vieglatlētiem ir jubilejas gads! Pirms 100 gadiem – 1920.gada septembrī – Rīgā notika pirmie Vislatvijas sporta svētki, kuriem vēlāk tika noteikts arī Latvijas meistrasacīkšu (tagad sakām – čempionātu) statuss. Tomēr šī gada Latvijas čempionātam ir tikai 99. kārtas skaitlis, jo kara laikā nenotika meistersacīkstes ne 1941., ne 1944. gadā. Tātad jubilejas – simto – Latvijas čempionātu aizvadīsim nākamgad.

10000 m distance bija arī 1920. gada sacensību programmā. Toreiz par uzvarētāju kļuva Latvijas rekordists, olimpietis Vilis Cimmermanis. Viņa rezultāts – 36:24,2. Šogad 10000 m distancē jaunos čempionus noskaidro 91. reizi. Bez 1941. un 1944. gada vēl septiņus gadus (2009.-2015.g.) 10000 m skrējiens tomēr nebija Latvijas čempionātu programmā.

Šajos 90 čemionātos  11 reizes par uzvarētājiem kļuvuši skrējēji, kuri iespēja veikt distanci ātrāk par pusstundu. Par čempionātu rekordistu varam dēvēt arī Latvijas rekordistu šajā distancē – Genādiju Hlistovu, kurš 1973.gadā par Latvijas čempionu kļuva ar rezultātu 29:11,0. Pēdējo reizi ātrāk par 30 minūtēm jaunais Latvijas čempions finišēja vēl pagājušā gadsimtā – 1998.gadā un tas bija Aleksandrs Prokopčuks (29:59,3).

Sievietēm kopš 1985. gada šis būs 15. čempionāts. Pirmā Latvijas čempione 1985 gadā. – Irina Romanova – 37:17,0. 2003. gadā uzvarēja Jeļena Prokopčuka ar čempionātu rekordu – 32:49,3. Līdz šodienai tikai divām Latvijas skrējējām – Jeļenai Prokopčuai un Karīnai Helmanei-Soročenkovai – bija izdevies divkārt kļūt par Latvijas čempionēm 10000 m skrējienā. Bet Piltenē uzvarēja un par čempioni ar jaunu personīgo rekordu 35:45,38 jau trešo gadu pēc kārtas kļuva Karīna Helmane-Soročenkova (Tukums). Karīnas rezultāts ir ceturtais labākais čempiones rezultāts. Ātrākas ir bijušas tikai J.Prokopčuka un arī Inna Poluškina. Sudraba medaļa Piltenē tika Kitijai Valterei (Līvāni) – 38:25,69, bet bronzas – Annai Marijai Petrakovai (Ilūkste) – 38:59,78.

Vīriešiem pirmo reizi 10000 m skrējienā par Latvijas čempionu kļuva Uģis Jocis (Kuldīga) – ar teicamu personīgo rekordu – 30:03,26. Uģa rezultāts šajā čempionātā ir arī visaugstāk novērtēts pēc WA tabulām – 950 p. Tikai par punku mazāk tiek vērtēts Karīnas rezultāts.

Kopš tā paša 1998. gada vēl neviens Latvijas čempions nebija tik ātri veicis 25 stadiona apļus jeb 10000 metrus. Uģim šis ir 11. Latvijas čempiona tituls. Savukārt Karīnai – jau trīspadsmitais.

Vīru konkurencē sudraba medaļa Artūram Niklāvam Medvedam (Ventspils MK/Liepājas r.) – 31:40,61, bet bronzas Jevgēnijam Turkinam (SK ”Tērauds”) – 31:55,79.

Savukārt U23 grupā pirmo vietu izcīnīja Anna Marija Petrakova (Ilūkstes NSS, VK Olimpija) ar rezultātu 38:59.78, otrajā vietā Anastasija Geraseva (Jelgavas SC) – 39:55.05 un trešajā vietā Sanita Vitkovska (Ilūkstes NSS, VK Olimpija) – 46:03.67. Junioru konkurencē ātrākais bija Artūrs Niklāvs Medveds (Ventspils MK, Liepājas raj. SS) ar rezultātu 31:40.61 un otrais – Ģirts Viļumovs (Matisons RC) – 37:17.97.

Andris Staģis