Aizvadītās nedēļas nogalē (1.un 2.augustā) atjaunotajā Ogres stadionā „valdīja sporta karaliene” savos gadskārtējos svētkos – Latvijas čempionātā. Valsts labāko vieglatlētu forums kopš 1920.gada notika jau 93.reizi. Savukārt Ogrē – otro reizi. Čempionāts šeit notika arī 1969.gadā. Sacensību rezultāti publicēti, arī fotoattēli aplūkojami – tāpēc šeit rezultātu analīze, dažādi fakti un skaitļi.

#) Aizvadīto divu dienu laikā noskaidroti Latvijas 2014.g. čempioni 40 disciplīnās ( t.s. – arī divās stafetēs).

#) Sacensību laikā laboti divi Latvijas čempionātu rekordi: Mareks Ārents ar kārti veica 5,55 m un Poļina Jeļizarova 3000 m ar šķēršļiem – 9:56,53.

#) Uzlaboti arī divi Latvijas vieglatlētu sezonā labākie rezultāti: Ronalds Arājs 100 m – 10,44 sek. un Jeļena Prokopčuka 3000 m skrējienā – 9:14,83.

#) Salīdzinot 2014.un 2013.g.rezultātus 36 individuālajās disciplīnās var konstatēt, ka 22 no tām šogad čempionu rezultāti ir labāki un tikai 14 – sliktāki.

#) 40 Latvijas čempionu titulu sadalījums pa komandām:
5 zelta medaļas – SS „Arkādija”;
4 – Ventspils;
3 – Rēzekne un Daugavpils;
2 – Auseklis”; Limbaži/Salacgrīva;Mārupe, Valmiera,Bauska un Salaspils.
1 – Tukums, Cēsis, Rīga, Salacgrīva, Gulbene, LSPA, Jēkabpils, RTU, Jūrmala, SB”Liesma”, Liepāja,BJC”Laimīte” un Jelgava.

#) Latvijas 2014.g. čempionu simboliskās zelta medaļas pasniegtas 49 vieglatlētiem – astoņiem pirmo reizi: Valteram Āboliņam 3000 m/šķ.; Mārtiņam Sulainim augstlēkšanā; Arnim Žviriņam diska mešanā; Jolantai Liepiņai 5000m; Artūram Sokolovam, Vladimiram Mihailovam un Evitai Kalniņai 4x100 m stafetē.

#) Visjaunākie Latvijas čempioni: 16 g. – Artūrs Sokolovs 4x100 m; 17 g. – Mārtiņš Sulainis augstlēkšanā; Aleksandra Koblenca 400 m; Deivids Šumskis 4x400 m, kā arī Beatrise Upeniece 4x100 m.

#) Visvecākie Latvijas 2014.g. čempioni: 40 g.- Igors Sokolovs vesera mešanā; 38 g. - Jeļena Prokopčuka 3000 m; 33 g. – Māris Urtāns lodes grūšanā un Ainārs Kovals šķēpa mešanā.

#) Visu 49 Latvijas čempionu vidējais vecums – 24 gadi. Vīriešiem – 25 g. un sievietēm – 23 gadi.

#) Pēc šī čempionāta visiespaidīgāko „zelta medaļu kolekciju” īpašnieki: Jeļena Prokopčuka (kopš 1992.g.) – 51 čempiones tituls visās vidējās un garajās skrējienu distancēs (izņemot maratonu!);
24 – Māris Urtāns lodes grūšanā (arī telpās) un diska mešanā;
22 – Valerijs Žolnerovičs dažādu distanču skrējienos;
22 – Elvijs Misāns tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā, sprintā un stafetēs;
21 – Igors Sokolovs vesera mešanā (arī ziemā)
19 – Jānis Baltušs 400 m (ar un bez barjerām), stafetēs
17 – Aiga Grabuste tāllēkšanā un citās septiņcīņas disciplīnās;
16- Poļina Jeļizarova vidējo distanču skrējienos

#) Vērtējot pēc IAAF punktu tabulām Latvijas čempionāta augstvērtīgāko rezultātu TOP 10:
1143 p.- Mareks Ārents kārtslēkšanā 5,55 m
1118 p. – Ainārs Kovals šķēpa mešanā 81,75 m
1111 p. – Ansis Brūns šķēpa mešanā 81,28 m
1103 p. – Poļina Jeļizarova 3000 m/šķ. 9:56,53
1099 p. – Līga Velvere 400 m/b 57,41 sek.
1095 p. – Aiga Grabuste tāllēkšanā 6,50 m
1077 p. – Elvijs Misāns tāllēkšanā 7,72 m
1061 p. – Pauls Pujāts kārtslēkšanā 5,25 m
1061 p. – Kārlis Pujāts kārtslēkšanā 5,25 m
1060p. – Madara Palameika šķēpa mešanā 60,15 m

#) Pirms nedēļas Kauņā notika Lietuvas čempionāts, bet gandrīz vienlaicīgi ar mūsu čempionātu – Tallinā arī Igaunijas čempionāts. Salīdzinot visu triju Baltijas valstu jauno čempionu rezultātus 34 disciplīnās (tikai mums bija arī 3000 m skrējiens), varam redzēt, ka Lietuvai visaugstākie rezultāti ir 13 disciplīnās – arī jauns Lietuvas rekords augstlēkšanā (1,98 m) un diska metējas Z.Šendriūtes rezultāts labāks par 63 metriem. Savukārt Igaunijas čempioni ir lideri 10 disciplīnās – arī jaunais nacionālais rekords 400 m barjerskrējienā – 48.77 sek.un Gerda Kantera lieliskais 66,03 m tālais diska metiens.

Latvijas jaunie čempioni bijuši labāki 11 disciplīnās: 100 m,800 m,1500 m un 5000 m distancēs, kā arī kārtslēkšanā, vesera un šķēpa mešanā vīriešiem. Sievietēm – 1500 m un 3000 m šķēršļu sktējienā,kā arī tāllēkšanā un šķēpa mešanā.

Andris Staģis