Latvijas vieglatlētu starti un panākumi pasaules čempionātos telpās

Justīne Paula Zīle, 13/03/2025 14:58

No 21. līdz 23. martam Ķīnas pilsētā Naņdzjinā norisināsies Pasaules čempionāts telpās, kurā Latviju pārstāvēs 3 vieglatlēti. Šis čempionāts notiek šogad, jo Covid-19 pandēmijas dēļ tas nenotika 2020. gadā. Čempionāts Ķīnā notiks pirmo reizi.

Šajā – jubilejas XX čempionātā – Latviju pārstāvēs trīs vieglatlēti – visi trīs debitanti. Valters Kreišs kārtslēkšanā – šogad Latvijas rekords 5,82 m. Uģis Jocis 1500 m – šoziem 3:46,54 (personīgais rekords – 3:44,39 – 2016.g. brīvā dabā) un Roberts Jānis Zālītis 60 m – šoziem personīgais rekords – 6,76 sek.

Kā pirmais Naņdzinā startēs Roberts Jānis Zālītis – 21. marta rīta sesijā plkst. 15.55 (plkst. 6.55 pēc LV laika). Vakarā 1500 m priekšskrējienā plkst. 19.18 (plkst. 13.18 pēc LV laika) startēs Uģis Jocis. Savukārt Valteram Kreišam finālsacensības sāksies 22. martā plkst. 18.34 (plkst. 12.34 pēc LV laika).

Pasaules telpu čempionātu pirmsākumi ir 1985. gadā, kad Parīzē (18.-19.janvārī) pirmo reizi notika pasaules mēroga pasākums telpās, kurš tika dēvēts par “Pasaules spēlēm telpās”. Oficiāli pirmais pasaules čempionāts telpās notika 1987.gadā. ASV pilsētā Indianopolisā. Kopš tā laika 36 gadu laikā notikuši 19 pasaules čempionāti un to rīkošanas laiks tradicionāli ir marts.

Latvijas vieglatlēti piedalījušies visos 20 līdz šim telpās notikušajos pasaules vieglatlētu forumos. Pirmajās spēles un pirmajos trijos čempionātos PSRS izlases sastāvā startēja četri Latvijas vieglatlēti, izcīnot vienu sudraba (Igors Kazanovs – 60 m/b) un divas bronzas (Jānis Bojārs – lodes grūšanā un Igors Kazanovs – 60 m/b). Neatkarīgās Latvijas laikā (kopš čempionāta 1993.g.) mūsu vieglatlēti izcīnījuši pa vienai sudraba (Māris Bružiks – trīssoļlēkšanā) un bronzas (Staņislavs Olijars – 60 m/b) medaļai.

Pasaules telpu čempionātos līdz šim piedalījušies 20 Latvijas vieglatlēti. Visvairāk – seši starti pasaules telpu čempionātos ir Igoram Kazanovam 60 m/b (1989.-1999.g.). Pieci starti Valentīnai Gotovskai augstlēkšanā un tāllēkšanā (1993.-2004.g.) un Staņislavam Olijaram 60 m/b (2001.-2008.g.). Pa trim – tāllēcējām Inetai Radevičai (2004.-2008.g.) un Laumai Grīvai (2012.-2018.g.).

Visbiežāk Latvijas vieglatlētu pārstāvniecība čempionātos ir bijusi viens vai divi dalībnieki – pa septiņām reizēm. Visvairāk – 5 Latvijas vieglatlēti – startēja 1993. gadā Toronto. Pasaules čempionātos Latvijas vieglatlēti izcīnījuši divas sudraba un trīs bronzas medaļas. Ceturtās vietas – 4, piektās – 4, sestās – 3 un vēl septiņas pirmajā desmitā (7.v.-10.v.).

2008.g. Valensijā Dmitrijs Miļkevičs izcīnīja ceturto vietu 800 m skrējienā un viņa rezultāts 1:45,72 joprojām ir Latvijas rekords telpās, jeb 800 m (sh) rekords.

Statistiķa Andra Staģa apkopojums par Latvijas vieglatlētiem Pasaules čempionātos telpās. 

I pasaules spēles telpās PARĪZĒ (Francija) 1985.g. 18.-19. janvārī
Sportists Augstākie panākumi Rezultāts
Jānis BOJĀRS bronzas medaļa lodes grūšanā

19,94 m

I pasaules meistarsacīkstes telpās INDIANAPOLISĀ (ASV) 1987.g. 6.-8. martā
Sportists Augstākie panākumi Rezultāts
Māris BRUŽIKS 7. vieta trīssoļlēkšanā

16,61 m (Q-16,93m)

II pasaules meistarsacīkstes telpās BUDAPEŠTĀ (Ungārija) 1989.g. 3.-5. martā
Sportists Augstākie panākumi Rezultāts
Igors KAZANOVS bronzas medaļa 60 m barjerskrējienā 

7,59 (7,72/7,65)

III pasaules meistarsacīkstes telpās SEVIĻJĀ (Spānija) 1991.g. 9.-10. martā
Sportists Augstākie panākumi Rezultāts
Igors KAZANOVS sudraba medaļa 60 m barjerskrējienā 

7,47 (7,72/7,56)

Vjačeslavs KOČERJAGINS 5. vieta 4x400 m stafetes skrējienā

3:09,20 (pr.-3:08,05)

IV pasaules meistarsacīkstes telpās TORONTO (Kanāda) 1993.g. 12.-14. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Māris BRUŽIKS sudraba medaļa trīssoļlēkšanā 

17,36 m (Q-16,90 m)

Igors KAZANOVS 5. vieta 60 m barjerskrējienā 

7,55 (7,73/7,62)

Valentīna GOTOVSKA 17. vieta augstlēkšanā

1,86 m

Guntis PEDERS 21./22. vieta 60 m barjerskrējienā 7,91
Vjačeslavs KOČERJAGINS DQ 200 m skrējienā  
V pasaules meistarsacīkstes telpās BARSELONĀ (Spānija) 1995.g. 10.-12. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Igors KAZANOVS 17./18. vieta 60 m barjerskrējienā

7,80

Valentīna GOTOVSKA 18. vieta  tāllēkšanā un un 26./28. vieta augstlēkšanā 6,06 m un 1,80 m
VI pasaules meistarsacīkstes telpās PARĪZĒ (Francija) 1997.g. 7.-9. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Einārs TUPURĪTIS 6. vieta 800 m skrējienā 

1:46,47 (1:48,56/1:47,47)

Gundega SPROĢE 13. vieta trīssoļlēkšanā 13,68 m
Valentīna GOTOVSKA 13. vieta tāllēkšanā 6,43 m
Igors KAZANOVS 22. vieta 60 m barjerskrējienā 7,86
VII pasaules meistarsacīkstes telpās MAJEBAŠI (Japāna) 1999.g. 5.-7. martā
Sportists Augstākie panākumi Rezultāts
Igors KAZANOVS 14./15. vieta 60 m barjerskrējienā

7,69

VIII pasaules meistarsacīkstes telpās LISABONĀ (Portugāle) 2001.g. 9.-11. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Līga KĻAVIŅA 7. vieta pieccīņā

4334 p. (8,52 – 1,89 – 13,78 – 6,17 – 2:42,24)

Staņislavs OLIJARS 8. vieta 60 m barjerskrējienā

12,77 (7,63/7,55)

Valentīna GOTOVSKA 8. vieta tāllēkšanā

6,46 m

IX pasaules meistarsacīkstes BIRMINGEMĀ (Lielbritānija) 2003.g. 14.-16. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Staņislavs OLIJARS 6. vieta 60 m barjerskrējienā

7,62 (7,50/7,50)

Līga KĻAVIŅA 26. vieta 60 m barjerskrējienā

8,47

X pasaules meistarsacīkstes telpās BUDAPEŠTĀ (Ungārija) 2004.g. 5.-7. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Staņislavs OLIJARS

4. vieta 60 m barjerskrējienā

7,49 (7,64/7,55)
Valentīna GOTOVSKA 5. vieta tāllēkšanā

6,67 m (Q-6,55 m)

Ineta RADEVIČA 20. vieta tāllēkšanā 6,37 m
XI pasaules meistarsacīkstes telpās MASKAVĀ (Krievija) 2006.g. 10.-12. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Dmitrijs MIĻKEVIČS 4. vieta 800 m skrējienā 

1:48,01 (1:47,19/1:47,23)

Staņislavs OLIJARS 4. vieta 60 m barjerskrējienā

7,52 (7,70/7,57)

Ineta RADEVIČA 5. vieta tāllēkšanā

6,54 m (Q-6,51 m)

XII pasaules meistarsacīkstes telpās VALENSIJĀ (Spānija) 2008.g. 7.-9. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Staņislavs OLIJARS bronzas medaļa 60 m barjerskrējienā 

7,60 (7,72/7,60)

Dmitrijs MIĻKEVIČS 4. vieta 800 m skrējienā 

1:45,72 (1:49,10/1:48,80)

Ineta RADEVIČA 6. vieta tāllēkšanā

6,54 m (Q-6,52 m)

XIII pasaules meistarsacīkstes telpās DOHĀ (Katāra) 2010.g. 12.-14. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Aiga GRABUSTE 8. vieta pieccīņā

4013 p. (8,94 – 1,63 – 12,33 – 6,05 – 2:23,84)

Māris URTĀNS 13. vieta lodes grūšanā 19,97 m
XIV pasaules meistarsacīkstes telpās STAMBULĀ (Turcija) 2012.g. 9.-11. martā
Sportiste Augstākie panākumi Rezultāts
Aiga GRABUSTE 18. vieta tāllēkšanā

6,08 m

Lauma GRĪVA tāllēkšana NM
XV pasaules meistarsacīkstes telpās SOPOTĀ (Polija) 2014.g. 7.-9. martā
Sportiste Augstākie panākumi Rezultāts
Lauma GRĪVA 12. vieta tāllēkšanā

6,29 m

XVI pasaules meistarsacīkstes telpās PORTLENDĀ (ASV) 2016.g. 17.-20. martā
Sportiste Augstākie panākumi Rezultāts
Līga VELVERE 13. vieta 800 m skrējienā

2:05,20

XVII pasaules meistarsacīkstes telpās BIRMINGEMĀ (Lielbritānija) 2018.g. 1.-4. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Līga VELVERE 10. vieta 800 m skrējienā

2:02,98

Elvijs MISĀNS 10. vieta trīssoļlēkšanā

16,55 m

Lauma GRĪVA 11. vieta tāllēkšanā

6,52 m

Austris KARPINSKIS 400 m skrējiens

DQ (neofic. 46,97)

XVIII pasaules meistarsacīkstes telpās BELGRADĀ (Serbija) 2022.g. 18.-20. martā
Sportiste Augstākie panākumi Rezultāts
Gunta VAIČULE 20. vieta 400 m skrējienā

53,05

XIX pasaules meistarsacīkstes telpās GLĀZGOVĀ (Lielbritānija) 2024.g. 1.-3. martā
Sportists/-e Augstākie panākumi Rezultāts
Artūrs PASTORS 16. vieta 400 m skrējienā

47,53

Gunta VAIČULE 17. vieta 400 m skrējienā

53,09

 

Andris Staģis