Četrus gadus (1966.g. līdz 1969.g.) Dortmundē, Prāgā, Madridē un Belgradā notika sacensības telpās, bet vēl ne Eiropas čempionātu statusā. Sacensībās Madridē PSRS izlases sastāvā pirmo reizi startēja arī Latvijas tāllēcēja Helēna Ringa, kura ar rezultātu 6,14 m ierindojās augstajā piektajā vietā.

1970. gada 14. un 15. martā Austrijas galvaspilsētā Vīnē notika pirmais oficiālais Eiropas čempionāts telpās. Pirmā Latvijas vieglatlēte PSRS izlases sastāvā Eiropas telpu forumā atkal bija Helēna Ringa, kura 1971.g. Sofijā ar rezultātu 5,98 m ierindojās astotajā vietā.

Pirmais, toties iespaidīgākais, panākums sekoja nākamajā čempionātā Grenoblē, kurā Latvijas skrējējs, vēl joprojām Latvijas rekordists 5000 m skrējienā Juris Grustiņš kļuva par Eiropas čempionu 3000 m distancē – 8:02,85.

Laika posmā no 1971.g. līdz 1990.g. Latvijas vieglatlēti 21 reizi PSRS izlases sastāvā startējuši 12 čempionātos, kuros izcīnītas 7 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas medaļas.

Čempioni un medaļu laureāti:
Zelta medaļas: Juris Grustiņš – 3000 m – 8:02,85 (1972.g.);
Inta Kļimoviča un Ingrīda Barkāne – 4x2 apļu stafete (1975.g.);
Jānis Bojārs – lodes grūšana – 20,56 m (1983.g.) un 20,84 m (1984.g.);
Māris Bružiks – trīssoļlēkšana – 17,54 m (pasaules rekords) (1986.g.);
Igors Kazanovs – 60 m/b – 7,52 sek. (1990.g.).

Sudraba medaļas:
Sarmīte Štūla – 800 m – 2:06,2 (1975.g.);
Aleksandrs Obižajevs – kārtslēkšana – 5,60 m (1983.g.).

Bronzas medaļas:
Jānis Lauris – kārtslēkšana – 5,30 m (1974.g.);
Inta Kļimoviča – 400 m – 53,91 sek. (1975.g.) un 52,80 sek. (1976.g.).

Savukārt, kopš 1992. gada, kad XXII Eiropas čempionāts notika Itālijas pilsētā Dženovā un Latvijas vieglatlēti pirmo reizi startēja neatkarīgas valsts statusā, esam pārstāvēti visos 16 nākamajos čempionātos. Šajā laikā startēts 102 disciplīnās un kopā Eiropas čempionātos startējuši 66 Latvijas vieglatlēti. Nav izpalikušas arī godalgas – 5 zelta un 2 sudraba medaļas.

Zelta medaļas:
Igors Kazanovs – 60 m/b – 7,55 sek. (1992.g.); 7,59 sek.(1996.g. un 7,54 sek.(1998.g.);
Māris Bružiks – trīssoļlēkšana – 16,97 m (1996.g.);
Staņislavs Olijars – 60m/b – 7,50 sek. (2000.g.).

Sudraba medaļas:
Guntis Peders – 60 m/b – 7,65 sek.(1996.g.);
Staņislavs Olijars – 60m/b – 7,51 sek. (2002.g.).

2002.g. čempionātā Staņislava Olijara izcīnītā sudraba medaļa ir pagaidām pēdējā Latvijas vieglatlētu godalga Eiropas telpu čempionātos. Turpmākajos desmit čempionātos (2005.g.-2023.g.) tikai trīs Latvijas vieglatlēti izcīnījuši vietas labāko sešu vidū:

2005.g. Ineta Radeviča – 5.v. tāllēkšanā – 6,58 m;
2017.g. Elvijs Misāns – 4.v. trīssoļlēkšanā – 17,02 m;
2019.g. Laura Ikauniece – 5.v. pieccīņā – 4701 p. (Latv.rekords).

Visvairāk startu Eiropas telpu čempionātos ir Igoram Kazanovam. Laikā no 1985.g. līdz 1998.g. viņš piedalījies septiņos Eiropas telpu čempionātos.

Pieckārt čempionātos startējuši Staņislavs Olijars (1998.g.-2007.g.) un Elvijs Misāns (2011.g.-2019.g.). Līdzdalība četros Eiropas čempionātos ir Jānim Bojāram (1983.g.-1986.g.); Mārim Bružikam (1986.g.-1996.g.) un Valentīnai Gotovskai (1992.-g.-2005.g.).

38. Eiropas telpu čempionātā Apeldornā startēs 3 Latvijas vieglatlēti:

Valters Kreišs – kārtslēkšana – 5,82 m (6. vieta Eiropas šī gada rangā);
Patrīcija Jansone – augstlēkšana – 1,86 m (32. vieta);
Agate Caune – 3000 m – 8:58,33 (45. vieta).

Valters Kreišs un Patrīcija Jansone ir Eiropas čempionātu debitanti. Savukārt, Agate Caune 2023. gadā Stambulā 3000 m skrējienā ierindojās 11. vietā ar rezultātu 8:56,88 (tobrīd Latv.rekords U20).

Andris Staģis