Kas ir šī sportiste, kuras mērķis ir uzlabot savu rezultātu un pārstāvēt Latviju Riodežaneiro olimpiskajā maratonā?

Ariana nākusi pasaulē Amerikā, Viskonsinā. Taču gan mammas, gan tēva vecāki dzimuši un auguši Latvijā. “Mana vecmamma no mātes puses, Vilma Milta, ir no Saldus, vectēvs Ģirts Petrovskis — no Liepājas. Vecmamma no tēva puses Alise Pētersone bijusi rīdziniece, vectēvs Andrejs Zvērs ir no Kaibalas,” savu radniecību skaidro Ariana.

Viņa atklāj, ka saprot runājam latviski savus vecākus, taču ar grūtībām svešus latviešus. Ariana Latvijā pirmo reizi bijusi 2008. gadā un ar patīkamām atmiņām atceras Lielvārdi, Saldu, Jūrmalu un Lesteni. “Apbrīnoju latviešu kultūru, uzzināt ko jaunu par savu senču vēsturi patiešām ir aizraujoši. Latvija ir skaista!” viņa atzīst.

PAR LIELIEM SAPŅIEM

Bērnībā Arianas lielākā aizraušanās bijis balets. “Uzaugu ļoti aktīvā vidē — vienmēr ārā kopā ar citiem bērniem spēlējām dažādas spēles,” stāsta Ariana. „Ļoti patika dažādi sporta veidi, taču vislielākā mīlestība bija balets. Citiem sporta veidiem neatlika daudz laika, jo vairāku gadu garumā regulāri apmeklēju baleta nodarbības.”

Apbrīnojama ir viņas skrējējas vēsture un rezultātu progress. Amerikā izplatītais teiciens Dream big!, kas mudina tiekties pēc lieliem sapņiem, patiešām ir par Arianu. Tikai 2007. gadā sākusi trenēties skriešanā, savu pirmo maratonu Ariana skrējusi ilgāk par četrarpus stundām (4.36), bet pēc trijiem gadiem viņa šo distanci jau spējusi veikt par... divām stundām ātrāk! Sportiste ir pārliecināta, ka jāuzstāda lieli mērķi — tādi, no kuriem pašai sākotnēji pat nedaudz bail. Bet ar darbu var sasniegt daudz!

VECMĀMIŅU GODINOT

Ar savu rekordu (2.35:20) Ariana iekļūtu Latvijas visu laiku labāko maratonskrējēju topa otrajā vietā pēc Jeļenas Prokopčukas. Tiesa, to sasniedzot, Hilborna vēl nebija Latvijas pilsone.

“Skriet sāku ar domu zaudēt svaru, sportoju katru dienu aptuveni stundu,” atzīstas Ariana. „Redzot citu entuziasmu, nolēmu, ka vēlos noskriet arī maratonu. Man nebija zināšanu, kā sākt trenēties maratonam. Tā kā mana vecmāmiņa nomira no leikēmijas, savu pirmo treniņgrupu izvēlējos Leikēmijas un limfomas biedrības komandā. Manuprāt, tas bija labs veids, kā iesaistīties treniņgrupā, godinot vecmāmiņu un piesaistot līdzekļus leikēmijas pētniecībai.”

Šobrīd Ariana ir profesionāla skrējēja, bet tolaik viņa strādāja skolā par skolotāju. “Zinu, ko nozīmē trenēties, strādājot pilna laika darbu, celties agri no rīta, lai pirms darba paspētu noskriet treniņu. Mani patiešām iedvesmo tie, kuri daudz strādā, lai sasniegtu savu mērķi. Tas arī man ir devis un joprojām dod cerību, ka ar darbu sasniegšu to, ko patiešām vēlos.

Arizonas universitātē esmu ieguvusi izglītību pedagoģijā, sešus gadus strādājusi skolā par skolotāju. Tas bija darbs, kas man patiešām patika, taču sapratu, ka vēlos trenēties profesionāli. Ar smagu darbu esmu panākusi to, ka šobrīd varu pilnvērtīgi trenēties,” savus skriešanas pirmsākumus atceras Ariana.

NEKĀ AIZRAUJOŠA

Sportiste savu ikdienu raksturo kā vienkāršu, sevišķi tad, ja gatavojas maratonam: “Tieši tagad esmu koncentrējusies tikai uz sportu un neko citu. Turpmākos gadus vēlos visu savu enerģiju fokusēt uz skriešanu, lai padarītu sevi labāku. Nekā aizraujoša manā pašreizējā ikdienas dzīvē nav. Gatavojoties maratonam, svarīgi ir dzīvot vienkārši un koncentrēties treniņiem un atpūtai.

Trenējos savā dzīvesvietā Fīniksā, Arizonā, kur ir lieliskas skriešanas takas. Mana ikdiena sākas piecos no rīta — lai izvairītos no pārmērīga karstuma. Pēc rīta treniņa dodos pastaigā ar manu melno labradoru Gusi. Rīta cēlienā ietilpst arī stiepšanās un spēka vingrinājumi, pārbaudu e-pastu un atbildu uz vēstulēm, arī ēšana ir daļa no manas rīta rutīnas. Dienas laikā cenšos ievērot diendusu, jo miegs ir svarīgs atjaunošanās process. Pēcpusdienā dodos uz otru treniņu, gatavoju vakariņas, un diezgan agri eju gulēt, lai nākamajā rītā atkal četros celtos un sāktu jaunu dienu. Vasarā bieži vien dodos trenēties kalnos, taču ziemā Fīniksapatiešām ir lieliska vieta treniņiem.”

VĪRS BLAKUS AR VELO

Ariana pārstāv Arizonas skrējēju klubu Sonoran Distance Project, saņemot finansiālu atbalstu par noteiktu mērķu sasniegšanu. “Tas nav liels, taču kompensē manu smago darbu,” viņa norāda. Ariana atklāj, ka treniņprocesā, gatavojoties maratonam, skrien divas reizes dienā,nedēļā veicot 160—200 kilometru, par galveno izvirzot rīta skrējienu, bet vakarā lēns un īss treniņš vidēji 6,5—8 kilometri. “Specifiskā sagatavošanās programma maratonam ilgst divpadsmit nedēļas. Izbaudu šo procesu, jo man patiešām patīk skriet garās distances. Sestdienās parasti skrienu tempa treniņus, svētdienās ir garākais nedēļas treniņš. Šogad daudz izmantoju kalnus, tieši atkārtojuma darbi kalnos bija pirmo divu maratona gatavošanās nedēļu pamatā.

Viens no maniem iecienītākajiem treniņiem ir jūdzes skrējiena atkārtojumi ar vienas minūtes pauzi, gari tempa skrējieni, 400 m atkārtojumi ar 30 sekunžu pārtraukumiem.” Ariana pārsvarā trenējas viena vai ar vīra atbalstu, kurš treniņā brauc līdzi ar velosipēdu.

GADS LATVIJĀ

“Mans vīrs sniedz lielu atbalstu it visā,” atklāj sportiste. “Ģimene mani patiešām ļoti atbalsta, no viņiem esmu saņēmusi iedvesmu daudz trenēties. Jaunākais brālis un māsa, arī tētis tagad skrien maratonus. Tētis šogad skrēja arī Nordea maratona 5 km distanci. Vīrs ir skrējis Bostonas maratonā, taču tagad viņš vairāk iecienījis riteņbraukšanu. Kopš 2009. gada trenējos pie Džona Rīča. Viņš patiešām zina, kas vajadzīgs tieši man, lai varētu progresēt. Ļoti respektēju un uzticos savam trenerim.”

Jautāta par šā gada plāniem, Ariana norāda, ka labprāt skrietu Ventspils pusmaratonā un pavadītu laiku, trenējoties Valmieras Olimpiskajā centrā. „Mans treniņplāns un domas bija pakārtotas rudens maratonam, tagad būs vairāk laika padomāt par jauno sezonu,” stāsta Ariana. “Gribētu arī skriet Nordea maratonu, lai uzlabotu savu sasniegumu. Tas bija tik brīnišķīgi, ka tik daudz cilvēku uzmundrināja mani sacensību laikā. Patīkami bija skriet Vecrīgā, redzot dejotājus un mūziķus. Būt Latvijā un darīt to, ko patiešām vēlos, jau bija ļoti īpaši. Arī skrienot domāju par saviem vecvecākiem, viņi bija manā sirdī. Katram skrējienam izvēlos savu mērķi. Ja ir ātra trase, vēlos sasniegt konkrētu rezultātu. Dažreiz izvēlos skrējienus, kuros ir laba konkurence, citreiz tādus, kuros var vienkārši labi pavadīt laiku. Twin Cities maratonu izvēlējos, jo zināju, ka tur būs skrējējas ar līdzīgu tempu, būs iespēja skriet kopā. Turklāt oktobrī Minesotā ir vēss laiks, kas ir piemērots maratona skriešanai.”

ĒDIENS ĀRPUS ASV KULTŪRAS

Maratonistiem ļoti svarīga ir ēdienkarte. Kā ar to ir mūsu amerikāņu latvietei? “Jā, zinu — eiropiešiem radies priekšstats, ka amerikāņi ēd neveselīgi. Parasti tā arī ir. Mūsu ģimenē man un vīram patīk gatavot pašiem, labprāt izvēlamies ēst mājās. Ar prieku grilējam dārzeņus un ēdam ļoti daudzveidīgu un veselīgu pārtiku,” atklāj Ariana. Viņa uzsver, ka tieši pirms pēdējā maratona lielu uzmanību pievērsusi savai ēdienkartei: “Turējos tālāk no pārstrādātiem produktiem un izslēdzu saldumus. Tas man palīdzēja būt vislabākajā fiziskajā formā. Daudz ēdu augļus un dārzeņus.”

Pērno gadu Ariana Hilborna beidza ar uzvaru — Sanfrancisko pusmaratonu viņa pieveica 1.15:17.

Ariana HILBORNA

Maratoniste

Dzimusi: 1980. gada 19. septembrī Viskonsinā, ASV. Šobrīd dzīvo Fīniksā, Arizonas štatā

Augums, svars: 167 cm, 52 kg

Izglītība: Arizonas universitāte, grāds pedagoģijā

Sportā: skriešanā sākusi trenēties 2007. gadā, kopš 2009. gada treneris Džons Rīčs

Labākie sasniegumisportā: 5 km — 16:59 (2012. g.), 10 km — 34:53 (2011. g.), pusmaratonā — 1.14:22 (2014. g.), maratonā — 2.35:20 (2014. g.), Nordea Rīgas maratonā 2014. gadā iegūta 2. vieta — 2.40:22

Paraugs sportā: ASV distanču skrējējaDīna Kastora, kurai pieder ASV rekordi maratonā (2.19:36) un pusmaratonā (1.07:34)

Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Mets

Vaļasprieki: lasīšana un ēst gatavošana

LATVIJAS VISU LAIKU LABĀKĀS DESMIT VIEGLATLĒTES MARATONĀ

2.22:56 Jeļena Prokopčuka, 2005. gadā Osakā

2.38:11 Dace Lina, 2012. gadā Hannoverē

2.38:34 Ilona Marhele, 2012. gadā Roterdamā

2.39:20 Elizabete Bradū, 1984. gadā Valmierā

2.39:57 Anita Kažemāka, 2014. gadā Frankfurtē

2.47:38 Svetlana Ivanova, 2006. gadā Minsterē

2.48:22 Anita Klapote, 1991. gadā Duisburgā

2.51:25 Nadežda Kuskova, 1984. gadā Jelgavā

2.53:39 Anita Liepiņa, 1993. gadā Turku

2.55:58 Tamāra Merzlikina, 1986. gadā Jelgavā

Arianas Hilbornas rezultāts 2.35:20 ierindotos otrajā vietā

Informācija:
Žurnāls Sports
Sporto.lv
Autori: Dace Lina