Kopš 1920. gada, kad Rīgā pirmo reizi notika sacensības, kuras pēc pāris gadiem tika nodēvētas par Latvijas meistarsacīkstēm. Līdz 1944. gadam Latvijas meistarsacīkšu uzvarētājs ieguva titulu “Latvijas meistars”. Kopš 1945. gada mums ir čempionāti un čempioni. Šogad Latvijas čempionāts, kura hronoloģiskais kārtas skaitlis ir 101, pēc 14 gadu pārtraukuma (2008.g.) atgriezies Valmieras Jāņa Daliņa stadionā. 

101. Latvijas čempionāta pirmajā dienā, 25. jūnijā, tika noskaidroti čempioni 22 disciplīnās. Kā pirmie savas attiecības noskaidroja vesera metēji. Vīriešiem joprojām nevīstoša meistarība ir Igoram Sokolovam (Salaspils). Kopš pirmā Latvijas čempionāta (1992.g. – 57.90m) aizritējuši 30 gadi, bet Igors joprojām ir Latvijas labākais vesera metējs. Valmierā izcīnītā Latvijas čempiona zelta medaļa viņam jau ir 36. (20 vasarā un 16 ziemā). Šoreiz uzvarai pietika ar 59.25m tālu metienu. Otrais bija Andrejs Pavļenkovs – 51.56m, bet trešais – Elčins Gasanovs – 50.75m.

Savukārt sievietēm uzvarēja šobrīd vēl jaunietei – Karīna Jansena (dz. 2006.g.) no Ķekavas. Arī pērn Latvijas čempionātā viņa bija labākā – 52.18m, bet bija par jaunu, lai izcīnītu čempiones titulu, jo U16 vecuma grupas jaunietēm oficiāla līdzdalība ir liegta. Savu pirmo Latvijas čempiones titulu Karīna izcīnija agrā pavasarī, kad uzvarēja Latvijas ziemas čempionātā Koknesē (51.62m). Valmierā zelta medaļa tika iegūta ar 50.50m tālu metienu. Otrā ar jaunu personisko rekordu Anna Gulbe (Ventspils nov.) – 47.19m, bet trešā – Elva Vestarta, kura  2020.g. bija Latvijas čempione vesera mešanā – 44.42m.

Diemžēl tikai trīs dalībnieki bija vīru 110 metru barjerskrējienā. Kā skaistu sapni atceramies laiku, kad Latvijā vienlaicīgi bija trīs pasaules klases barjerskrējēji – Igors Kazanovs, Guntis Peders un Staņislavs Olijars. Šoreiz Valmierā pie uzvaras tika pērnā gada čempions Kārlis Sondors (Preiļi / RTU) ar šosezon labāko rezultātu Latvijā – 15,05 sek. Otrais, atkārtojot personīgo rekordu – 15,39 sek. bija Jānis Bērziņš.

Tikai piecu vīru sastāvā notika arī kārtslēcēju sacensībās. Tajās šovasar pirmo reizi startēja vēl viens čempionātu zelta medaļu “kolekcionārs” – Mareks Ārents. Valmierā viņam pietika ar vienu vienīgo veiksmīgu lēcienu, latiņai esot 5.10m augstumā un jau 23. Latvijas čempiona uzvara bija izcīnīta. Pie tam ar šī gada Lat SB. Abi Mareka audzēkņi uz goda pjedestāla stāvēja blakus, otrais Valters Kreišs – 4.81m, bet trešais Jurijs Avsiščers – 4.71m.

3000 metru šķēršļu skrējienā par Latvijas čempionu kļuva Edgars Šumskis (SK ”Tērauds”) – viņš arī sezonas līderis – 8:45,12. Jaunā čempiona rezultāts – 9:11,05. Ātrāk par 10 minūtēm finišēja arī Aigars Feteris – 9:45,05.

Arī sievietēm šajā distancē uzvarētāja pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni – Albertīna Rudņeva (Jelgava) 3000 metru šķēršļoto distanci veica 12:41,80.

Lodes grūšanā uzvaras un savus otros Latvijas čempionu titulus izcīnija Edgars Berķis (MSĢ) – 15.61m un Anna Gulbe (Ventspils nov.) – 14.61m.

Ar ļoti augstvērtīgiem rezultātiem tika aizvadīti 400m skrējieni kā kungiem, tā dāmām. Vīriešiem šosezon jau trešo reizi personīgo rekordu laboja Artūrs Pastors (Ogre), pirmo reizi arī pieveicot 47 sekunžu robežu – 46,82 sek. Latvijas visu laiku rangā Artūrs paceļas uz devīto vietu. Savukārt sievietēm Gunta Vaičule (Rēzekne) tikai nedaudz atpalika no sava šīs sezonas rezultāta (51,93 sek.) un savu 18. Latvijas čempiones titulu (400m – ceturto) izcīnija ar rezultātu 52,12 sek. Pēc WA punktu tabulām vērtēts, Guntas rezultāts ir visaugstvērtīgākais – 1122 p. Otrā ar jaunu personisko rekordu Asnāte Kalniņa – 53,41sek.

Kārtslēkšanas sāncensībās ar vēl jaunieti Simu Aškinezeri, savu 19. Latvijas čempiones titulu ieguva Ildze Bortaščenoka (Ventspils). Abas veica augstumu 3.51m – Ildze ar pirmo lēcienu.

Pirmajā dienā, vairāk uz vakara pusi bija paredzēti pat trīs mūsu vieglatlētikas “saldie ēdieni” – 100m, tāllēkšana un šķēpa mešana. Līdz tam vēl čempionu titulus noskaidroja 1500m skrējēji. Vīriešiem par Latvijas čempionu pirmo reizi tika godāts daugavpilietis Ņikita Bogdanovs – 3:55,15. Savukārt sievietēm pirmais čempiones tituls 1500m skrējienā Līgai Velverei –  4:30,93, kura līdz šim bija vairāk redzama 800m distancēs.

Savu pirmo Latvijas čempiones titulu kādā no stadiona disciplīnām izcīnija Teksasas universitātes studente, bet vasaras brīvlaikos arī Jūrmalas vieglatlēte Kristīne Blaževiča. Ne velti Kristīnei pieder šīs sezonas labākais rezultāts 100 m/b – 13,48 sek. Arī Valmierā Kristīne uzvarēja ļoti pārliecinoši: priekškrējienā 13,83 sek. bet finālā – 13,93 sek.

Tāllēcēju sacensībās kā pirmie “paspīdēja” vīri. Jānis Leitis tālākajā lēcienā aizlidoja 7.45m, kas ir atkārtots Edvīna Hadakova Lat SB. Jānis tāllēkšanā Latvijas čempionātos uzvarēja piekto reizi, bet šī zelta medaļa bija kā 24. viņa zelta godalgu kolekcijā.

Ar patiesu rezultātu “uguņošanu” izcēlās sievietes. Sen nebijis fakts – piecas tāllēcējas pārvar sešu metru robežu. Līdz šim augstlēcēja, bet tagad jau arī sezonas līdere tāllēkšanā Lāsma Zemīte ne tikai ievērojami laboja personisko rekordu – 6.45m, bet arī atkārtoja vēl 1968.g. Anitas Česankovas – Trumpes Latvijas rekordu juniorēm. Tikai nedaudz no sava ASV sasniegtā personiskā rekorda (6.42 m) atpalika vicečempione Rūta Kate Lasmane, bet ievērojami to uzlaboja (līdz 6.25m) Bauskas daudzcīņniece Gerda Kerija Dreimane.

Otro “saldo ēdienu” mums pasniedza sprinteri. Vīriem par čempionu jau otro gadu pēc kārtas kļuva Roberts Jānis Zālītis (SS Arkādija) – 10,68 sek. (Lat SB), par 0,03 sek. apsteidzot vicečempionu Rinaldu Valtu Zariņu. Priekšskrējienā abu rezultāti bija vēl labāki (attiecīgi 10,67 un 10,69) – tikai skrējiena laikā vēja brāzma bija par stipru (+2,7 m/sek). Atzīstami, ka finālskrējienā seši sprinteri veica distanci ātrāk par 11 sek., šogad pirmo reizi.

Savu sportisko sprinteres formu atkal atgūst Latvijas rekordiste Sindija Bukša. Finālā viņa bija pirmā ar rezultātu 11,86 sek. Tā bija Sindijas sestā uzvara (jeb kopā ar citām distancēm – 22. Latvijas čempiones zelta medaļa).

Jau daudzus gadus Latvijas čempionāta pirmās dienas nobeigumā rit spraigas vai pat ļoti spraigas šķēpraižu cīņas. Bija cerēts arī šoreiz – kā nekā tieši šķēpraižiem jācīnās par ceļazīmēm uz pasaules čempionātu.

Sievietēm diemžēl izpalika cīņas spraigums. Par Latvijas čempioni jau septīto reizi kļuva Madara Palameika – ar savu šogad labāko rezultātu – 57.99m. Līna Mūze atpalika par vairāk nekā diviem metriem – 55.65m. Bet bronzas medaļa tika juniorei no Valmieras – Hannai Gabrielai Ziemiņai, kura uzlaboja savu personisko rekordu – 48.37m.

Vīriem sacensības sākās it kā laiski, taustot vienam otru. Vispirms Rolands Štrobinders kā pirmais pārsniedza 80m līniju – 80.05m. Uz to Patriks Gailums atbildēja ar 79.87m. Šo rezultātu Patriks vēl uzlaboja piektajā metienā – 80.17m. Tomēr “pēdējo vārdu” teica tagad jau septiņkārtējais Latvijas čempions Rolands Štrobinders – 80.49m.

Pirmajā sacensību dienā čempioni tika noskaidroti arī 4x100m kvartetiem. Finišēja tikai pa divām komandām. Vīriem uzvarētāji bija SS “Arkādija” – 42,90 sek., bet sievietēm Bauska – 48,28 sek.

Nobeigumā īsi par Lauras Ikaunieces startu septiņcīņā Igaunijas čempionātā Tallinā. Pēc pirmās sacensību dienas Lauras punktu summa ir 3468 p. (Gecisā tā bija – 3475 p.). Rezultāti pa disciplīnā: 13,72 sek. (Gecisā – 14.22): 1.68m (Gecisā – 1.71m); 13.76m (Gecisā – 13.70m un 25,49 sek. (Gecisā – 25.00).

Ārpus konkursa startē arī Marta Sīviņa. Viņai pēc pirmās dienas 3081 p. (14,62 – 1,62 – 12,08 – 26,38).

Andris Staģis