Sestdien un svētdien, 11. un 12. jūnijā, Valmieras Jāņa Daliņa stadionā pēc piecu gadu pārtraukuma atkal pulcējās dažādu vecumu daudzcīņnieki no visas Latvijas. Divas dienas šeit risinājās Latvijas čempionāts vieglatlētikas daudzcīņās. Kopš 1920.g., kad pirmo reizi tika noskaidrots Latvijas meistars desmitcīņā, aizritējuši 102 gadi, bet  šīm sacensībām kārtas skaitlis ir 99, jo nenotika sacensības desmitcīņā 1941.g.,1945.g. un arī 1949.gadā.

Valmierā 2022. gada Latvijas čempionu titulus noskaidroja 10 dažādās vecuma grupās. Vīriešiem par Latvijas 2022.g. čempionu kļuva Karims Ali (Ogre), kura punktu summa bija 6133 p. (Lat SB). Pa disciplīnām: 11,43 – 6.55 – 10.66 – 1.92 – 56,00 – 16,16 – 34.01 – 3.80 – 44.09 – 5:07,22. Arī otrās vietas ieguvējs, šīs sezonas līderis 110 metru barjerskrējienā Rojs Suveizda (Tukums/MSĢ) – 6053 p., pārsniedzot 6000 p. robežu.

Junioriem pārliecinoša uzvara Andim Briškam (Preiļi) – 6398 p. (Lat SB): 11,78 – 5.89 – 13.60 – 1.83 – 53,25 – 16,27 – 36.29 – 3.90 – 49.59 – 4:45,44.

Sezonas līderis jauniešiem (U18) Andris Skadiņš (Bauska) ievērojami uzlaboja savu personisko rekordu. Tagad tas ir 6932 p. (arī Lat SB): 11,43 – 6.74 – 13.01 – 1.92 – 52,01 – 14,99 – 35.72 – 4.20 – 44,91 – 4:41,12. Tikai par 26 punktiem atpalika Andra treniņbiedrs un sīvākais konkurents Atvars Ernests Paļulis – 6906 p. (11,56 – 6.39 – 12.20 –  1.80 –  52,38 – 14,64 –  43.18 –  4.20 –  48.59 –  4:40,79).Abu puišu rezultāti ir jo iepriecinoši -  Latvijas junioru visu laiku desmitcīņnieku sarakstā atpaliek vienīgi no rekordista Oļega Kozjakova Latvijas rekorda rezultāta 7663 p.

Jaunu Latvijas rekordu desmitcīņā zēniem (U16) sasniedza Kārlis Jēkabs Karlsbergs (Ogre) – 6061 p. Līdzšinējais rekords bija 5962 p. un to pērn bija sasniedzis Nils Meijers. Jaunā rekorda rezultāti pa disciplīnām: 11,87 –  6.01 – 11.94 – 1.73 –  54,97 – 14,76 – 40.64 – 3.60 – 41.25 – 5:11,25.

Jāpiemin, ka K. J. Karlsberga rezultāts 110 metru barjerskrējienā – 14,76 sek. arī ir jauns Latvijas zēnu rekords.

Visjaunākie, U14 vecuma grupas zēni sacentās septiņcīņā. Tāpat kā ziemā, telpu čempionātā, uzvara Edvardam Brakovskim (Preiļi) – 3062 p. (8,27 – 4.94 – 12.09 – 1.39 – 9,77 – 31.16 – 3:32,18).

Septiņcīņas sacensībās, kopā startējot kā pieaugušajām, tā juniorēm, atkārtojās ziemas variants – par Latvijas divkārtēju čempioni kļuva juniore Gerda Kerija Dreimane (Bauska). Viņai teicams personiskais rekords – 5462 p. (14,51 – 1.73 – 12.11 – 26,09 – 5.68 – 42.05 – 2:25,77).Tikai 17 punktus Gerdai Kerijai zaudēja līdz šim četrkārtēja Latvijas čempione daudzcīņās Kristīne Siksaliete – 5445 p. (15,15 – 1.70 – 12.26 – 26,04 – 5.73 – 45.49 – 2:25,16).Trešo vietu un bronzas medaļu izcīnīja Krista Sprūde (Liepāja) – 5413 p. Kristai visaugstvērtīgākais punktu vērtējums šajā čempionātā – rezultāts 14,07 sek. punktu pūram pievienojam 968 p. Vairāk nekā 5000 p. (5267 p.) savāca arī vicečempione juniorēm Marta Sīviņa – pirmo reizi pārvarot 5000 p. robežu.

U18 grupas jaunietēm par Latvijas čempioni kļuva līdzšinējā sezonas līdere  (4761 p.) Anna Gabriela Hofmane (Bauska) arī ar jaunu personisko rekordu un Lat SB – 5146 p. (14,16 – 1.67 – 13.04 – 26,06 – 5.60 – 27.02 – 2:29,37).

Ar sezonā labākā rezultāta un jauna personiskā rekorda sasniegšanu par čempioni U16 meiteņu grupā kļuva Adriana Reitmane (Ogre) – 4603 p. (14,88 – 1.54 – 11.01 – 27,04 – 4.83 – 35.86 – 2:31,58).

Savukārt meiteņu U14 vecuma grupā sešcīņā tāpat kā ziemā par čempioni kļuva Lauma Lungeviča (Vecumnieki) – 3418 p. (10,63 – 1.44 – 11.42 – 4.81 – 30,47 – 2:33,68)

Apkopojot čempionu un medaļu ieguvēju pārstāvniecību varam konstatēt to,  kurā Latvijas novadā daudzcīņas ir lieā cieņā.

2022.g. Latvijas daudzcīņnieku čempionātā uzvarētāji tika noskaidroti 10 disciplīnās un zelta medaļu sadalījums ir šāds: Bauska – 4; Ogre – 3; Preiļi – 2 un Vecumnieki – 1 zelta medaļa.

Savukārt 30 medaļas par pirmajām trim vietām sadalās šādi:

Ogre un Bauska – pa sešām medaļām; Preiļi – piecas; Vecumnieki un Arkādija – pa divām. Savukārt pa vienai medaļai tika daudzcīņniekiem no MSĢ/Tukums un SS Spars, Jelgavas un Alūksnes, Viļāniem un Valmieras, Liepājas un Talsiem, kā arī no Jēkabpils.

Andris Staģis