Ar daudzcīņnieku un soļotāju startiem Valmieras Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēžā sestdien, 29. janvārī, aizsākās 51. Latvijas čempionāts telpās.

Daudzcīņnieku divu dienu sacensības noslēdzās ar astoņu jauno Latvijas 2022. gada čempionu noskaidrošanu. Vīriešiem pirmo reizi par Latvijas čempionu telpu septiņcīņā kļuva pērnvasaras Latvijas čempions desmitcīņā - Pauls Bertrams Klucis (SCMārupe), pie tam ar apaļu punktu summu – 5000 p. Tieši šī piecu tūkstošu punktu robeža ir kā pirmā bāka ceļā uz nopietna  daudzcīņnieka karjeru. Paula Bertrama rezultāti pa diciplīnām: 60m – 7.22 sek.; tāllēkšana – 6.56m; lode – 10.92m; augstlēkšana – 1.92 m; 60m/b – 8.63 sek.; kārtslēkšana – 4.65m un 1000m – 3:09.05.

Septiņcīņā junioriem pārāks bija Andis Briška (Preiļi) – 4609 p. (7.62 – 6.06 – 13.08 – 1.83 – 8.67 – 3.60 – 2:58.45).

Jaunajam Latvijas čempionam U18 grupas jauniešiem Andrim Skadiņam (Bauska) bija ievērojams pārsvars pār sāncenšiem – 5119 p. (vislielākā punktu summa septiņcīņā šajā čempionātā). Pa disciplīnām: (7.33 – 6.59 – 13.83 – 1.91 – 8.46 – 4.20 – 3:01.54).

Visjaunāko daudzcīņnieku (viskuplāk pārstāvēti) – U16 zēnu septiņcīņā uzvarēja Kārlis Jēkabs Karlsbergs (Ogre) – 4262 p. (7.46 – 5.53  – 13.01  – 1.61  – 8.56  – 3.40  – 3:06.04).

Daudz spraigāk un arī intriģējošāk noritēja pieccīņas sacensības – it īpaši pieaugušajām daudzcīņniecēm un juniorēm (U20). Tā kā juniorēm visas pieccīņas disciplīnas ir analogas ar pieaugušajiem (kā barjeru augstumi un lodes svars), tad nereti sacensību nobeigumā juniorēm sniegums vērtējams augstāk par pieaugušo dalībnieču punktu summām. Tā notika arī šoreiz. Sievietēm galvenās favorītes bija 2018. gada Latvijas čempione, kā arī 2019. gada. un 2020. gada. vicečempione Kristīne Siksaliete (Valmiera) un pērnā gada Latvijas čempione septiņcīņā Krista Sprūde. Savukārt juniorēm augsti tika vērtētas Gerdas Kerijas Dreimanes (Bauska) un Martas Sīviņas (Ogre) potenciālās iespējas. Visu dienu šis kvartets cīnījās par iespējami labākiem rezultātiem, jo pārējās dalībnieces nebija konkurētspējigas cīņā par uzvaru. Sacensībām beidzoties, šī kvarteta punktu summas bija: 1. vietā un Latvijas čempione kā pieaugušajiem, tā juniorēm Gerdai Kerijai Dreimanei – 3949 p. (9.13 – 1.74 – 11.52 – 6.10 – 2:33.14). Šeit īpaši jāizceļ jauni personīgie rekordi augstlēkšanā (1.74m) un tāllēkšanā (6.10m). Tāllēkšanā pirmo reizi pārvarēta sešu metru robeža un rezultāts 6.10m ir šogad labākais Latvijā. Kopš 1961. gada, kad leģendārā Renāte Lāce pirmo reizi aizlēca tālāk par sešiem metriem (6.02m), Gerda Kerija šajā „Sešu metru klubiņā” iekļūst ar 59. kārtas skaitli. Tieši tik daudz Latvijas tāllēcējas aizvadīto 60 gadu laikā lēkušas tālāk par sešiem metriem.

Kristīne Siksaliete bija savākusi 3927 p. (8.91  – 1.68  – 13.07 – 5.63  – 2:29.62), bet otrā labākā juniore – Marta Sīviņa – 4815 p. (9.09  – 1.65  – 11.72  – 5.59  –2:24.92). Savukārt Krista Sprūde (Liepāja) – 3734 p. (8.76  – 1.56  – 11.78  – 5.53  – 2:27.22). Līdz ar to Latvijas čempionātā sievietēm pirmais trijnieks bija Dreimane, Siksaliete un Sīviņa, bet tikai junioru konkurencē – Dreimane, Sīviņa un Elīza Lemberga (Ogre/MSĢ) – 3320 p.

Uzvarētājai U18 grupas jaunietēm ir tāds pats uzvārds kā čempionei sieviešu un junioru konkurencē – Dreimane. Arta Marija Dreimane (Bauska) kļuva par Latvijas čempioni ar punktu summu 3495 p. ( 9.64  – 1.61  – 12.60  – 5.26  – 2:34.73).

Savukārt U16 meiteņu grupā par čempioni kļuva vēl viena ogrēniete – Adriana Reitmane – 3286 p. (10.09  – 1.52  – 11.33  –5.31 – 2:30.60).

Sacensību izskaņā, saskaitot medaļas varam konstatēt, ka četras zelta medaļas (puse),  dosies līdzi saviem īpašniekiem uz Bausku, divas – uz Ogri, bet pa vienai tiks Preiļiem un Mārupei. Latvijā šobrīd ir divi spēcīgi daudzcīņu atbalsta punkti – Bauska un Ogre. Septiņas medaļas Ogrei (treneris A.Priževoits un viņa komandai) – pa 2 zelta un sudraba, kā arī 3 bronzas. Sešas medaļas (toties 4 zelta un pa vienai sudraba un bronzas) Bauskai (treneru kolektīvs ar R.Maķevicu tā vadībā). Pa divām medaļām Valmierai (abas sudraba) un Kuldīgai (abas bronzas). Pa vienai  – Preiļiem un Mārupei (zelta), Aizkrauklei, SS”Spars” un „Arkādijai” (sudraba) un Siguldai (bronzas).

Svētdien, 30. janvārī, 10 vecuma grupās sacentās soļotāji. Tiesa, viņu pārstāvniecība katrā no vecuma grupām un distancēm bija neparasti pieticīga, jo gandrīz vai katrā no vecuma grupām startēja tikai trīs soļotāji. Tomēr kāds iepriecinošs fakts tomēr bija – vismaz soļotājiem, kuri pārstāvēja Latgali (Ludzu, Daugavpili, Preiļus un Līvānus). Septiņi no 10 Latvijas čempionu tituliem ir visu šo četru novadu soļotāju izcīnīti. Vēl vairāk – 17 no pasniegtajām 28 Latvijas čempionāta medaļām arī ceļos līdzi saviem īpašniekiem uz Latgali.

Latvijas čempioni. Vīriešiem 5000m soļošanā. Piekto reizi par čempionu telpās kļuva Arnis Rumbenieks – 20:04.27. Līdz ar to Arnis tagad ir 15 kārtējs Latvijas čempions soļošanā (arī 20km un 50km distancēs). Pērnā gada čempions Raivo Saulgriezis šoreiz bija otrais – 20:38.61.

Sievietēm 3000m soļošanas distanci tāpat kā pērn visātrāk veica Modra Liepiņa – 15:31.53. Tagad Modrai ir piecas Latvijas čempiones zelta medaļas.

Uzvarētāji citās vecuma grupās.

Juniori (U20) 5000m Emīls Spuriņš (Līvāni)  – 27:10.95

Juniores (U20) 3000m Viktorija Krišāne (Ludza)  – 17:47.20

Jaunieši (U18) 5000m Olivers Laizāns (Gulbene)  – 32:40.62

Jaunietes (U18) 3000m Brigita Mūrniece  – Krišāne (Ludza) – 16:51.87

Zēni (U16) 3000m Braiens Multiņš (Preiļi)  – 19:26.60

Meitenes (U16) 3000m Ksenija Baranovska (Daugavpils)  – 19:14.95

Zēni (U14) 2000m Jurijs Bondarevs (Ludza)  – 13:53.90

Meitenes (U14) 2000m Renāte Vasiļjeva (Daugavpils) –  12:21.78

Latvijas čemponāta daudzcīņās rezultāti pieejami šeit.
Latvijas čemponāta soļošanā rezultāti pieejami šeit.

Andris Staģis