Nestartējot tradicionāli spēcīgajiem āfrikāņu skrējējiem, pie uzvarām šajā skrējienā tika arī abi jaunie Latvijas čempioni. Vīriešiem otro reizi čempiona godā Kristaps Bērziņš (arī 2015.g.). Viņa rezultāts – 2.38:36. Otrā vieta un Latvijas čempionāta sudraba medaļa Uldim Kļaviņam – 2.41:35, bet bronzas – Sergejam Maslobojevam – 2.46:52.

Sievietēm Amanda Krūmiņa par Latvijas čempioni kļuva pirmo reizi – 3.07:17. Sudraba medaļas laureātes Lāsmas Caunes rezultāts – 3.13:48. Bronzas medaļa Dacei Bangai-Hodžajevai – 3.27:09.

Latvijas čempionātu programmā maratona skrējiens vīriešiem ir kopš 1927. gada – tātad šogad tas notika 82. reizi. Vairākus gadus čempionu tituls netika izcīnīts (arī ne pērn – 2020.gadā). Latvijas čempionātos sasniegtais labākais rezultāts ir 2.14:24. To 2017. gadā Rīgas maratonā un arī Latvijas čempionātā sasniedza Valērijs Žolnerovičs un joprojām ir arī Latvijas rekords.

Sievietes pirmo reizi Latvijas čempionātā maratonu skrēja 1983. gadā (tātad šogad – jau 37. reizi) un čempionātu rekords kopš 1984. gada pieder Elizabetei Bradū, kura šo distanci veica ar tolaik augstas starptautiskas klases rezultātu, arī Latvijas rekordu – 2.39:20.

Atzīstamus rezultātus Latvijas skrējēji sasniedza arī pusmaratona  un 10 km skrējienā. Pusmaratonā Jāņa Viškera rezultāts 1.07:10 ir šogad otrs labākais Latvijā, bet Ilonas Marheles rezultāts 1.22:44 – labākais.

Arī 10 km skrējienā uzvarētāja Uģa Joča rezultāts 30:27 ir otrs labākais Latvijā.

Latvijas jubilejas – 100. čempionāts tuvojas nobeigumam. Pieaugušajiem jau izcīnīti 52 Latvijas čempionu tituli. Vēl divus izcīnīs krosa skrējienā.

Andris Staģis