Latvijas vieglatlētiem čempionāta beigu akords izdevās iespaidīgs un iepriecinošs. Par to parūpējās mūsu sprinteri Aleksandrs Kucs, Roberts Jānis Zālītis, Oskars Grava un Iļja Petrušenko. Jau priekšskrējienā mūsu kvartets ne tikai iekļuva finālā ar septīto labāko rezultātu, bet sasniedza arī jaunu Latvijas junioru rekordu 4x100 m stafetes skrējienā – 40,26 sek.

Finālskrējiens vakarā padevās vēl ātrāks un arī ieņemtā vieta augstāka. Tiesa, kā sievietēm, tā vīriešiem neiztika bez izstāšanās un pat diskvalifikācijas. Vīriem finālskrējienā izstājās ļoti ātrie britu un čehu kvarteti. Latvijas sprinteru kvartets finišēja kā sestie, pie tam vēlreiz ar jaunu Latvijas junioru rekordu – 40,18 sek. Tikai 0,03 sek. atpalikām no piektās vietas komandas – rumāņiem.

Latvijas sprinteru sestā vieta ir trešais augstākais Latvijas komandas sasniegums Tallinā – pēc R.K.Lasmanes bronzas medaļas un K.Blaževičas piektās vietas septiņcīņā. Eiropas U23 čempionātos Latvijas sprinteri 4x100 m stafetes skrējienā startēja jau otro reizi, 2015. gadā turpat Tallinā mūsu juniori ar rezultātu 41,95 sek. ierindojās 11. vietā.

Par Latvijas sprinteru teicamo startu liecina arī fakts, ka tikai divkārt kāda no Latvijas 4x100 m komandām finišējušas ātrāk. Abas reizes arī ātrāk par 40 sek. Pirmo reizi 1983. gadā, kad Latvijas PSR izlase Tautu spartakiādē Maskavā sasniedza jaunu Latvijas rekordu – 39,32 sek. Otrā reize bija 2012. gada Valmierā ”Prezidenta kausos” Latvijas izlase finišēja kā otrā ar rezultātu 39,94 sek.

Īsumā par Latvijas junioru startu 13. Eiropas U23 čempionātā:
Izcīnīta tradicionālā Latvijas vieglatlētu-junioru – šoreiz bronzas medaļa trīssoļlēkšanā. Pēc skaita R.K.Lasmanes medaļa bija divdesmit pirmā (astotā – bronzas). Tikai divkārt – 2011. gadā Ostravā un 2015. gadā tajā pašā Tallinā bijām palikuši bez goda pjedestāliem.

Neraugoties uz aizvadīto apgrūtināto sagatavošanas laiku, priecē fakts par divkārt laboto Latvijas rekordu, arī par četriem jauniem personīgajiem rekordiem (K.Blaževiča, A.Kalniņa, I.Petrušenko un A.N.Medveds).

Šajā čempionātā startēja vairāk nekā 40 Eiropas valstu vieglatlēti (pieteikumā bija minēts skaits 48, bet vairākas tā arī nepiedalījās). Čempionātā tika izcīnīti un pasniegti 44 medaļu komplekti. Ar visbagātāko medaļu klāstu var lepoties Francijas – 17 medaļas (3 zelta, 6 sudraba un 8 bronzas), kā arī Spānijas (attiecīgi 15 – 3 – 7 – 5) vieglatlēti. Savukārt visvairāk zelta medaļu – pa sešām ir Itālijas un Vācijas junioriem. Pie vismaz vienas medaļas tika 27 valstu vieglatlēti. Latvijas viena bronzas medaļa šajā rangā ir 24.vietā – kopā ar  mūsu sāncensēm Stara Zagorā Bulgāriju, Islandi un Andoru. Tajā pat laikā godalgoto vidū neredzam ne mūsu kaimiņus (Lietuvu un Igauniju), ne arī vairumu Balkānu valstu (Horvātijas, Serbijas), arī mazo valstu (Kipras vai Luksemburgas) juniorus.

Vēl kāds ne īpaši priecīgs fakts. Neparasti,ka otro reizi šo čempionātu vēsturē Latvijas komandā nebija šķēpa metēju.Tikai vienu reizi (1999.g. Gēteborgā) Latvijas U23 junioru komandā nebija vismaz viens šķēpa metējs. Bet Tallinā divi šķēpraiži (soms un portugālis) pārsniedza 80 metru robežu.

Jau nākamās nedēļas nogalē Tallinā atkal pulcēsies Eiropas jaunie vieglatlēti – šoreiz jau U20 vecuma grupā. Šoreiz Latvijas izlasē viņu būs vairāk – komandā būs 23 juniori. Veiksmi un panākumus arī mūsu vieglatlētikas nākotnei!

Andris Staģis