Šajā nedēļas nogalē pasaules vieglatlētikas kalendārs ir pārsātināts ar svarīgām sacensībām. Viņpus okeānam amerikāņi startē savas olimpiskās komandas atlases sacensībās Jūdžinā – tur jau „kritis” pirmais pasaules rekords. Raijens Krouzers lodi aizgrūdis 23,37 m (!!!). Savukārt trijās Eiropas pilsētās (Rumānijā, Bulgārijā un Kiprā) notiek IX Eiropas komandu čempionāts. Kopš 2009. gada tajā neiztrūkstoši piedalās arī Latvijas vieglatlēti. Mēs esam pabijuši kā pirmajā, tā otrajā, arī trešajā līgā. Visveiksmīgākais starts Latvijas izlasei bija 2015. gadā, kad pirmās līgas sacensības notika Heraklionā. Toreiz gan ierindojāmies 12. vietā, bet Eiropas pussimta valstu vidū tas deva 24. vietu.Pirms gada Rīgā (otrajā līgā) bijām izcīnījuši vietu pirmajā līgā,

Šoreiz startējam Bulgārijas pilsētā Stara Zagorā, otrās līgas valstu nacionālo izlašu konkurencē.

Sāncenši ir no Bulgārijas un Horvātijas, Ungārijas un Slovākijas, Slovēnijas un Islandes, kā arī Dānijas un Lietuvas. Austrija un Izraēla Covid-19 dēļ atsauca startu, bet Krievijas komanda, kurai arī šogad būtu jāstartē otrajā līgā, joprojām ir izslēgta no aprites.

Aizvadot pirmo sacensību dienu, kurā vieglatlēti sacentās 21 disciplīnā jāsecina, ka vairāki mūsējo rezultāti patiesi iepriecina. Pēc pirmās dienas esam septītajā vietā ar 93,5 punktiem. Priekšā mums ir Lietuva un Bulgārija – 100 p.. Arī Slovākija ir sasniedzamā attālumā (108 p.). Līderi un favorīti ir Ungārijas atlēti – 138,5 p. Aiz mums ir Horvātija (89,5 p.) un Islande (58 p.). Toties individuāli rezultāti ir daudz cerīgāki.

Lūk, daži fakti. Esam izcīnījuši trīs otrās vietas – Roberts Jānis Zālītis 100 m – 10,46 sek. PR, puišu 4x100 m stafetes kvartets (Valērijs Valinščikovs, Roberts Jānis Zālītis, Oskars Grava un Aleksandrs Kucs) – 40,22 sek. un Madara Palameika šķēpa mešanā – 55,77 m, kā arī trīs trešās vietas – Maksims Sinčukovs 400 m/b – 50.87 sek., Edvīns Hadakovs tāllēkšanā – 7,43 m un Līga Velvere 800 m – 2:03,49).

Astoņās disciplīnās sasniegti sezonas labākie rezultāti Latvijā. Bez R.J.Zālīša, puišu 4x100 m, M.Sinčukova un E.Hadakova Lat SB ir arī Iļjam Petrušenko 400 m – 47,23 sek. (arī PR), Agatei Caunei 3000 m – 9:38,23, Mārai Annai Zīvertei 400 m/b – 1:01,07 un meiteņu stafetes komandai (P.Grasberga, M.A.Zīverte, A.Kalniņa un S.Bukša) – 46,69 sek.

Deviņi mūsu atlētu rezultāti pārsniedz WA punktu tabulu 1000 p. atzīmi:
L.Velvere – 1101 p.,
M.Sinčukovs – 1087 p.,
puišu stafete – 1059 p.,
R.J.Zālītis – 1053 p.,
D.Sopova (ar personīgo trīssolī – 13,26 m) – 1042 p.
I.Petrušenko – 1030 p.,
4x100 m meitenēm – 1025 p.,
E.Hadakovs – 1014 p.
M.Palameika – 1000p.

Vēl daži interesanti un zīmīgi vērojumi. Roberts Jānis Zālītis ar savu 10,46 sek. ātro sprintu tagad ir apsteidzis tēvu Gunti Zālīti, kura līdzšinējais Zālīšu ģimenes rekords bija 10,49 sek. Savukārt puišu 4x100 m stafetes komandas patīkamais pārsteigums – otrā vieta ar rezultātu 40,22 sek. ir trešais visu laiku ātrākais stafetes skrējiens (39,32 sek. – 1983.g. un 39,94 sek. 2012.g.).

Nevar neminēt arī to ka vairākās disciplīnās netikām augstāk par lejasgala vietām. Plus vēl viens ieraksts „NM” sacensību protokolā augstlēkšanā.

Jācer, ka otrā sacensību diena mūsu izlasei varētu būt veiksmīgāka, jo startēs favorīti savās disciplīnās: Patriks Gailums, Laura Igaune, Mareks Ārents un Māra Grīva.

Patīkami, ka sacensībām varēja sekot līdzi internetā- gandrīz visu varēja redzēt un arī rezultāti bija ātri sasniedzami.

Andris Staģis