Aizvadītās nedēļas nogalē (9.-12.jūnijs) ASV „Vieglatlētu Mekā” – rekonstruētajā Jūdžinas stadionā (2023. gadā šeit notiks pasaules čempionāts) risinājās otrās pēc svarīguma (pāri visam ir ASV čempionāts) vieglatlētu sacensības ASV – NCAA pirmā diviziona čempionāts. Pēc ļoti spraigas „pēckovida sezonas” uz tām bija kvalificējušās arī trīs šosezon Amerikā studējošās Latvijas vieglatlētes.
Teksasas universitāti (Ostinā) godu septiņcīņā pārstāvēja pirmā kursa studente (Fr) Kristīne Blaževiča. Tampas Dienvidfloridas universitātes 4x400 m stafetes kvartetā bija iedalīta arī Patrīcija Karlīna Roshofa, kura Amerikā studē otro gadu (So), trenējas un pārstāv universitāti visās sacensībās. Savukārt pagaidām visiepaidīgāko panākumu (ziemas NCAA čempionātā bronzas godalga) guvusī Tallahasi „Florida State” pirmkursniece (arī Fr) – Rūta Kate Lasmane.
Kā pirmā no šī trio ceturtdien startēja Patrīcija Karlīna Roshofa. Kā ierasts 4x400 m stafetes skrējienā viņa startēja trešajā etapā. Komanda finišēja ar rezultātu 3:37,64, kas deva 18. vietu. Kvarteta ātrākais skrējiens šopavasar ir bijis 3:34,07 – lai gan arī tas būtu par lēnu lai iekļūtu fināla devītniekā. Jā, stadionos, kuros ir deviņi celiņi pa apli, finālā startē deviņi skrējēji, arī deviņas komandas. Devītais rezultāts šoreiz bija 3:32,69.
Toties ļoti cerīgi piektdien septiņcīņu iesāka Kristīne Blaževiča. Pirms šīm sacensībām Kristīne ASV studenšu rangā bija augstajā ceturtajā vietā. Pirms viņas rangā bija un Jūdžinā arī startēja neapšaubāmā favorīte Tira Gitensa (Teksasas A&M univ.) – 6418 p. un Mišela Aterleja (Maiami un.) – 6100 p.
Kristīne sāka ar 13,94 sek. veiktu 100 m barjeroto distanci – 16. rezultāts (no 24 dalībniecēm) un 987 p. Konferences čempionātā Manhetenā (5947 p.) viņa bija skrējusi nedaudz ātrāk – 13,77 sek. Toties ļoti veiksmīgas bija divas nākamās disciplīnas. Augstlēkšanā Kristīne uzlaboja savu personīgo rekordu brīvdabas stadionos – 1,75 m, kas bija arī atkārtots absolūtais rekords, sasniegts telpās. Augstlēkšanā Kristīni apasteidz tikai jau minētā Tira Gitensa – 1,84 m. Savukārt lodes grūšanā visi trīs mēģinājumi bija labāki par 13 metriem un ar jaunu, lielisku personīgo rekordu – 13,21 m (5. vieta lodes grūšanā) Kristine jau bija pakāpusies uz piekto vietu. Nedaudz lēnāks kā Manhetenā (24,93 sek.) bija skrējiens 200 m distancē – 25,33 sek. jeb 18. rezultāts jau 22 atlikušo dalībnieču konkurencē. Pēc pirmās dienas Kristīne ar punktu summu 3501 p. bija sestajā vietā. Toties personīgā rekorda grafiks bija apsteigts par 55 punktiem. Der atcerēties, ka arī otrajā dienā kā tāllēkšana, tā šķēpa mešana viņai parasti ir ļoti veiksmīgas disciplīnas. Tātad – mērķēts jau tika uz 6000 punktiem, kā arī uz kādu no godalgām.
Tā arī notika! Tieši veiksmīgie starti otrās dienas disciplīnās ļāva Kristīnei sasniegt jaunu personīgo rekordu un iegūt vienu no NCAA čempionātu vērtīgajām balvām. Ja pēc tāllēkšanas, kurā Kristīnes rezultāts 6,08 m bija nedaudz sliktāks nekā Manhetenā, viņa bija joprojām sestā (4375 p.), tad 41,46 m tālais šķēpa raidījums „uznesa” Kristīni jau bronzas krāsas trešajā pozicijā. Šķēpa mešanā Kristīnei bija trešais labākais rezultāts 21 startējošo sāncenšu vidū. Lūk, ko nozīmē fakts, ka Kristīne ir no Latvijas, kur tieši šķēpa mešana ir labā līmenī. Pēc šķēpa mešanas Kristīnei bija 5070 p. – lai sasniegtu jaunu personīgo rekordu summā, arī 800 m bija jāveic ātrāk par 2:15. To Kristīne Blaževiča arī paveica godam – 800 m – 2:13,51 un septiņcīņā – 5984 p. NCAA čempionāta bronzas godalga nopelnīta! Kristīni apsteidza vienīgi favorītes – jau minētās T.Gitensa – 6285 p. un M.Aterleja – 6067 p. Varbūt nedaudz žēl, ka nieka 16 punkti pietrūka līdz septiņcīņniecēm tik zīmīgajai un arī lolotajai 6000 punktu robežai. Kristīnes rezultāts Eiropā pašreiz ir 22. vietā, bet U23 junioru vidū – septītais labākais.
Ne tik veiksmīgs starts šoreiz padevās Rūtai Katei Lasmanei. Arī būdama viena no favorītēm (NCAA ziemas čempionāta bronzas medaļas laureāte), Rūta Kate diemžēl sāka ar diviem neieskaitītiem lēcieniem. Sekoja 13,59 m tāls lēciens, kas deva vietu finālistu devītniekā. Finālā sekoja vēl viena neveiksme un tikai piektajā lēcienā viņa sasniedza rezultātu 13,91 m, kas sacensībām beidzoties atvēlēja piekto vietu. Jāsaka gan, ka arī veiksmīgākās sāncenses nebija tik tālu atrāvušās. Čempiones tituls tika NCAA sezonas līderei (14,50m) – Rutai Usoro (Texas Tech un.) – 14,19 m, bet otrā vieta – sezonas vicelīderei Džasminai Mūrai (Georgia un.) – 14,13 m.
Tomēr visu triju mūsu meiteņu starts NCAA vasaras čempionātā jāvērtē visnotaļ atzinīgi. Sen nav bijis fakts, ka čempionātāstartē trīs Latviju pārstāvoši vieglatlēti. Kopš 2015.g gada čempionāta, kad Pauls Pujāts izcīnija bronzas medaļu kārtslēkšanā (5,55 m), Latvijas studentam (šoreiz studentei – daudzcīņniecei) tiek arī godalgota vieta. Pie tam – pirmo reizi septiņcīņā (desmitcīņā savulaik bija Ronaldam Blūmam).
Andris Staģis