Inovatīvas metēju sacensības Platonē

Andris Staģis, Statistiķis, 13/10/2020 15:49
Guntis Bērziņš

​​​​​​​13. septembrī Platonē notika unikālas, kaut arī vēsturiski aizmirstas sacensības – diska mešana ar labo un kreiso roku un rezultātus summējot. Šādas sacensības bija populāras pirms vairāk nekā 100 gadiem – abrocīgi arī lodes grūšanā un šķēpa mešanā.

Aizvadītajā 2020. gada vieglatlētikas sezonā Jelgavas novada Platonē iekārtots jauns, visiem sacensību noteikumiem un drošības normām atbilstošs vesera un diska mešanu sektors – treniņiem ļoti nepieciešama un oficiālajām sacensībām atblstoša vieta. Vasarā šajā sektorā jau tika noskaidroti Latvijas čempioni un „Prezidenta kausu” uzvarētāji vesera mešanā. Tagad rudenī, kad oficiālo sacensību sezona Latvijā ir aizvadīta, Platonē jau notikušas divas sacensības diska un vesera metējiem.

Diska mešana abrocīgi bija arī 1912. gada olimpisko spēļu programmā Stokholmā. Toreiz par čempionu tika kronēts somu metējs Armas Taipele ar rezultātu 82,86 m (44,68 m ar labo un 38,18 m ar kreiso roku). 1913. gadā tika reģistrēts pēdējais oficiālais pasaules rekords. Elmers Niklanders, arī somu metējs Helsinkos iespēja 90,13 m (45,57 m + 44,56 m). Arī sievietēm vēl XX gs. trīsdesmitajos gados tika reģistrēti pasaules rekordi. Pēdējais no tiem pieder Genovefai Ceizikovai (Polija), kura 1934. gadā Ļvovā iespēja 67,82 m (38,49 m + 29,33 m). Neoficiāli PSRS diska metēja Zoja Smirņicka 1937. gadā bija sasniegusi vēl krietni labāku summu – 74,23 m (43,13 m + 31,10 m). Tiesa, PSRS vieglatlēti toreiz vēl nebija oficiāli atzīti pasaules un Eiropas sportā.

Arī Latvijā diska metēji sacentās pirms gandrīz 100 gadiem. 1922. gada 8. oktobrī Ventspilī Teodors Sukatnieks sasniedza līdz šim pēdējo Latvijas oficiālo rekordu – 76,16 m (32,11 m + 44,05 m). 1923. gada 21. februārī turpat Ventspilī T.Sukatnieks sasniedza arī savu pēdējo Latvijas rekordu – 45,16 m. Var tikai piebilst, ka arī T.Sukatnieks, tāpat kā pēdējo gadu Latvijas labākais diska metējs Oskars Vaisjūns ir kreiļi.

Lūk, šādas sacensības Platonē notika 13. septembrī. Kā jau bija sagaidāms, par uzvarētāju kļuva Oskars Vaisjūns. Ar labo roku – 35,45 m, toties ar kreiso – 46,03 m. Kopsumma – 81,48 m. Neoficiāli labāk par T.Sukatnieka pēdējo Latvijas rekordu. Otrais bija savulaik desmitcīņnieks Ingus Zariņš – 54,16 m (32,28 m + 21,88 m).

Sacensībās sievietēm pārāka bija vairāku iepriekšējo gadu Latvijas čempione Dace Šteinerte – 65,14 m (40,03 m + 25,11 m). Tikai nedaudz atpalika šī gada Latvijas čempione Inga Miķelsone-Leimane – 63,96 m (40,95 m + 23,01 m).

Savukārt 10. oktobrī turpat Platones mešanu sektorā notika Jelgavas novada Platones pagasta atklātās sacensības vesera mešanā. Vīriešiem vistālāk – 61,06 m veseri aizmeta Latvijas rekordists un čempions Igors Sokolovs. Junioriem (ar 6 kg veseri) pārāks bija Makars Korotkovs – 63,96 m. Zēniem 4 kg veseri vistālāk aizmeta Kaspars Vasiļjevs, sasniedzot šogad labāko rezultātu U16 vecuma grupā – 41,54 m. U14 grupās (ar 3 kg veseri) uzvarēja Reinis Donāts Kirkils – 38,36 m.

Sievietēm un juniorēm 4 kg veseri vistālāk aizmeta Kristiāna Poļakova44,43 m. U16 grupas meitenēm (3 kg) – Patrīcija Bērzkalna – 37,22 m, bet U14 grupā (2 kg) – Enija Muraška – 38,95 m.

Interesanti, ka arī pasaulē šī brīža Covid-19 diktētajos apstākļos vieglatlēti sacenšas vairākās jau labi pasen aizmirstās vieglatlētikas disciplīnās – 200 m un 300 m barjerskrējienos, klasiskajā pieccīņā. Sacensību apritē Baltijā jau atgriezušās t.s. zviedru stafetes (100+200+300+400)m vai (100 + 200+ 400+800), u.c. Arī Latvijas vieglatlētiem savulaik bija oficiāli nacionālie rekordi ne tikai šajās disciplīnās. Varbūt bagātināsim mūsu sacensību programmu ar šīm neapšaubāmi interesantajām vieglatlētikas disciplīnām?

Andris Staģis