Galvenie kausi arī šoreiz ceļos uz Lietuvu un Igauniju. Andrijus Gudžius (Lietuva) ar lielisku, 68,41 m tālu diska metienu (1215 p.) sasniedza arī „Prezidenta balvas” rekordu. Savukārt Jogaile Petrokaite (Lietuva) ar pēdējo (patiesi – pašu pēdējo lēcienu sacensību norisē), 6,57 m tālo lēcienu (1123 p.) „atņēma” kausu mūsu Līgai Velverei, kuras pirmās dienas rezultāts 800 m (arī sacensību rekords) – 2:02,69 bija 1115 p. vērts.

Komandu cīņā Igaunija ar 276 punktiem par vienu punktu apsteidza Lietuvas komandu, izcīnot 12. uzvaru Baltijas maču vēsturē. Latvijas komandai 247 punkti un trešā vieta. Līdz šī gada mačam Baltkrievijai un Latvijai bija pa 17 uzvarām, lietuviešiem – 10, bet vienu reizi (1958. gadā Tallinā) visu triju Baltijas republiku un VDR mačā uzvarēja vācu vieglatlēti.

Šajās sacensībās ir arī daudz pozitīvu momentu. Tomēr, balstoties uz rezultātu, faktu un skaitļu analīzi, ir arī viela pārdomām.
2020. gada „Prezidenta balvas” un Baltijas komandu čempionāts faktos un skaitļos:

# Latvijas vieglatlēti Baltijas komandu čempionātā izcīnija 35 medaļas (12 zelta, 8 sudraba un 15 bronzas).

12 pirmās vietas (6 punkti)

Otrās vietas (5 punkti)

Trešās vietas (4 punkti)

# Mūsu vieglatlēti sacensībās Ogrē 13 disciplīnās sasniedza Latvijas sezonā labākos rezultātus (Lat SB). 22 vieglatlēti laboja savus personīgos rekordus (PB). Bez septiņiem medaļu laureātiem arī Ralfs Ūdris kārtslēkšanā – 4,50 m; Amanda Hilda Gromova 400 m – 56,46 sek.; Paula Katrīna Skalberga 400 m – 57,61 sek.; Invida Mauriņa 800 m (individ.) – 2:12,67; Solveiga Ozola-Ozoliņa 3000 m/šķ (individ.) – 11:47,62; Kristaps Sunteiks 110 m/b – 15,04 sek.; Armands Buivids 110 m/b – 15,12 sek.; Makars Korotkovs vesera mešanā – 62,62 m; Agate Caune 5000 m – 17:26,41; Diāna Liepiņa 5000 m – 17:30,85; Lāsma Zemīte 100 m/b – 14,94 sek. un Anna Gulbe lodes grūšanā – 14,16 m.

# Sacensībās 83 rezultātu vērtējums pēc WA punktu tabulām pārsniedza 1000 punktu robežu. Latvijas vieglatlēti 21 reizi (ieskaitot arī stafetes) sasniedza un pārsniedza pārsniedza šo robežu. Desmit „vērtīgākie” Latvijas vieglatlētu rezultāti:
Gatis Čakšs – šķēpa mešana – 84,56 m – 1166 p.
Jānis Svens Grīva – šķēpa mešana – 81,85 m – 1128 p.
Maksims Sinčukovs – 400 m/b – 50,27 sek. – 1116 p.
Līga Velvere – 800 m – 2:02,69 – 1115 p.
Rūta Kate Lasmane – trīssoļlēkšana – 13,75 m – 1092 p.
Līna Mūze – šķēpa mešana – 60,33 m – 1084 p.
Sindija Bukša – 200 m – 23,59 sek. – 1076 p.
Mareks Ārents – kārtslēkšana – 5,25 m – 1061 p.
Madara Palameika – šķēpa mešana – 58,91 m – 1058 p.
Anete Kociņa – šķēpa mešana – 58,42 m – 1049 p.

# Latvijas komanda Ogrē divu dienu sacensībās ieguva 247 punktus (122 p.vīrieši un 125 p. sievietes).
Sadalot šos punktus pa disciplīnu grupām:
vidējās un garās distances (skaitot 3000 m/šķ) – 72 p. (10 disciplīnās) jeb 29 %
lēkšanu disciplīnas – 53 p. (8 disciplīnas) jeb 21,5 %
mešanu disciplīnas – 53 p. (8 disciplīnas) jeb 21,5 %
īsās distances (100m-400m) – 37 p. (6 disciplīnas) jeb 15 %
barjerskrējieni – 18 p. (4 disciplīnas) jeb 7,5 %
stafešu skrējieni – 14 p. (4 stafetes) jeb 5,5 %

Līdzīgi arī salīdzinot iegūto punktu summu attiecībā pret maksimāli iespējamo atbilstošajā disciplīnu grupā:
Vidējās un garās distances – 72 p. – max iespējams iegūt 110 p. – 65 %
Lēkšanas – 53 p. – max iespējams 88 p. – 60 %
Mešanas – 53 p. – max iespējams 88 p. – 60 %
Stafetes – 14 p. – max iespējams 24 p. – 58 %
Īsās distances – 37 p. – max iespējams 66 p. – 56 %
Barjerskrējieni – 18 p. – max iespējams 44 p. – 41 %

# Latvijas komandā Ogrē startēja un guva punktus 35 pilsētu, novadu, sporta klubu vai sporta skolu vieglatlēti. Vislielāko ieguldījumu komandas punktu pūrā deva:
SS ”Arkādija” – 25 p.
Liepāja un „Auseklis” – pa 17 p.
Ventspils OC – 15 p.
Jēkabpils – 13 p.
Jelgavas SC – 12 p.
Lāča SS un Bauska – pa 11 p.
Valmiera – 10 p.

No viena līdz deviņiem punktiem – vēl 26 kolektīvu vieglatlēti.

# Sacensībās Ogrē Latvijai bija gados visjaunākā komanda. Visu dalībnieku vidējais vecums – 23,2 gadi. Savukārt Igaunijas un Lietuvas komandu dalībnieku vidējais vecums – 24,7 gadi.

Andris Staģis