Svētdien Zviedrijas pilsētā Burosā tika aizvadīta  XXV Eiropas junioru (U20) čempionāta pēdējā, ceturtā sacensību diena. Eiropas čempioni un godalgoto vietu ieguvēji tika noskaidroti 22 disciplīnās un divās no tām savus izšķirošos startus aizvadīja arī abi Latvijas  pārstāvji – šķēpa metējs Krišjānis Suntažs un augstlēcējs Rihards Bremze.

Dienas vidū noskaidrojās, ka uz Latviju, uz Kurzemes pilsētu Talsiem ceļos vēl viena medaļa. Vakar par bronzas medaļas laureāti trīssoļlēkšanā kļuva arī kurzemniece Rūta Kate Lasmane no Ventspils.

Domājot par Krišjāņa startu, tika cerēts, ka dienu iepriekš kvalifikācijas sacensībās viņš, sasniedzot jaunu personīgo rekordu – 77,75 m, nebūs „izšāvis visu pulveri”. Cerības attaisnojās – finālsacensībās jau ar pirmo 77,15 m tālo metienu Krišjānis lika sāncenšiem saprast, ka arī šodien viņš cīnīsies par uzvaru. Tiesa, arī grieķis Dimitros Tsitsos jau pirmajā metienā sasniedza jaunu personīgo rekordu – 77,79 m. Otrajā mēģinājumā vienu brīdi Krišjāni apsteidza arī Simons Vīlands no Šveices – 78,29 m, uz ko mūsu atlēts atbildēja ar varenu metienu 79,23 m tālumā. Vēlreiz jauns personīgais rekords!

Tomēr arī šveicietis nebija padevies – viņa nākamais metiens bija 79,44 m tāls. Tiesa, ar to viņš bija izlicies simtprocentīgi. Finālā  tikai 72,96 m un 71,57 m. Toties Krišjānis godam cīnijās līdz galam – divi pēdējie viņa metieni bija tāli un pilnīgi vienādi – 78,20 m.

Tātad zelts šveicietim – 79,44 m, bet sudrabs – Talsu trenera Mārča Štrobindera audzēknim Krišjānim Suntažam. 19.decembrī viņam paliks 19 gadi – šis bija pēdējais gads jaunāko junioru (U20) rindās. Tagad vēl trīs gadi vecāko junioru (U23) sacensībās, bet jau ar savu vārdu arī pieaugušo konkurencē. Krišjānim šogad Latvijā aiz R.Štrobindera (83,15 m), Gata Čakša (82,43 m) un Patrika Gailuma (79,81 m) ir ceturtais labākais rezultāts.

Augstlēcējs Rihards Bremze ar otro mēģinājumu pārlēca augstumu divi metri, ar trešo – 2,05m, bet netika galā ar jau kvalifikācijā veikto augstumu 2,09 m. Tomēr arī devītā vieta jaunajam atlētam ir cerīga vieta – aiz medaļniekiem K.Suntaža un R.K.Lasmanes trešais labākais sasniegums mūsu 15 pārstāvju vidū.

Tagad šī čempionāta īss statistiķa ekspresvērtējums.

# Kopš 1956.gada, kad Inese Jaunzeme kā pirmā olimpiskā čempione izcīnija pirmo medaļu šķēpa metējiem, Latvijas šķēpa metēji prestižajās sacensībās (olimpiskās spēles un lielie čempionāti), izcīnījuši 75 dažāda kaluma godalgas – 32 zelta, 22 sudraba un 21 bronzas. K.Suntaža sudraba medaļa šajā vērtējumā ir 76. jeb 23.sudraba.

# Vērtējot visu triju Baltijas valstu junioru sniegumu šajā čempionātā, esam nostartējuši vislabāk. Mums divas medaļas. Arī igauņiem (11 vieglatlēti) viena bronzas medaļa, kuru burtiski pēdējā metienā ar jaunu personīgo rekordu (54,52 m) izrāva šķēpa meteja Gedli Tugi. Savukārt lietuviešiem (arī 15 vieglatlēti)– relatīvi astotā vieta (sprintere A.Andrukaitīte iekļuva finālastoņniekā, bet nefinišēja).

# Īss ieskats Eiropas junioru čempionātu vēsturē. 11 čempionātos PSRS izlases sastāvā (1970.g.Parīzē – 1991.g.Salonikos) Latvijas vieglatlēti izcīnija astoņas medaļas (zelta – L.Bļodniece; 4 sudraba un trīs bronzas). Pirms tam divās Eiropas junioru spēlēs (1966.un 1968.g.) – vēl divas bronzas medaļas.

# Savukārt kopš 1993.gada Latvijas vieglatlēti piedalījušies visos 14 čempionātos izcīnītas jau 20 medaļas (6 zelta un pa septiņām sudraba un bronzas).

# Rūta Kate Lasmane ir pirmā Latvijas trīssoļlēcēja, kura kāpusi uz goda pjedestāla Eiropas junioru forumā. Puišiem  to 2009.gadā paveica Pāvels Kovaļovs.

# Savukārt šķēpa mešanā Krišjānis Suntažs ir otrais pēc Zigismunda Sirmā, kurš uzvarēja Tallinā. 

Andris Staģis