Jau pirmajā sacensību dienā uz starta stājās seši Latvijas vieglatlēti. No agra rīta līdz vēlam vakaram visu mūsu – Latvijas vieglatlētikas draugu uzmanības centrā bija Laura Ikaunieces starts pieccīņā. Sāka Laura teicami – ar trešo labāko rezultātu 12 sāncenšu vidū un jaunu personīgo rekordu – 8,29 sek. 60 m barjerskrējienā. Attiecībā pret 2014. gadā sasniegto Latvijas rekordu (4496 p.) jau plus 32 punkti. Arī augstlēkšanas sektorā Laura bija motivēta lēkt pēc iespējas augstāk un šoreiz veiktie 1,84 m tikai par vienu centimetru atpalika no personīgā rekorda. Attiecībā pret rekordu – jau plus 47 punkti. Nedaudz piebremzēta viņa tika lodes grūšanā – tikai devītā ar rezultātu 13,31 m. Tobrīd Laura bija tikai piektā, lai gan pirms pieciem gadiem lode bija lidojusi vēl tuvāk. Rekorda grafiks pēc trešās disciplīnas jau bija pārsniegts par 62 punktiem.

Teicams bija 6,33 m tālais lēciens, kas kopvērtējumā deva jau trešo, bronzas medaļas poziciju. Tiesa, visai nestabīlu, jo turpat vien bija arī sīvākās sāncenses – britu daudzcīņniece Niama Emersone, Solene Niama no Francijas, kā arī Ivonna Dadiča no Austrijas.

Lai gan arī 800 m Laura veica ātrāk nekā 2014.gadā, sasniedzot Latvijas rekordu – 2:14,01, sāncenses šoreiz bija nedaudz ātrākas un jo sevišķi - veiksmīgākas. Spriediet paši. Jā Katrīna Džonsone-Tomsone (Lielbritānija) bija it kā klasi pārāka – 4983 p. (8,27 – 1,96 (!) – 13,15 – 6,53 (!) – 2:09,13). Bet tālāk – N.Emersone – 4731 p.; S.Niama – 4723 p. un I.Dadiča – 4702 p. Lauras Ikaunieces piektā vieta ar jaunu Latvijas rekordu – 4701 p. ir visaugstāko uzslavu vērta. Līdz otrai vietai pietrūka 30 punkti, līdz bronzas medaļai – 22 punkti.

Jaunu Latvijas rekordu sasniedza arī Gunta Vaičule. Savā 400 m priekšskrējienā, lai droši kvalificētos pusfinālam, bija jāskrien neparasti ātri – šoreiz 52,66 sek., otrā vieta skrējienā un piektā pirms pusfināla bija arī jauns Latvijas rekords. No Latvijas rekordu saraksta tika svītrots 43 gadus vecais Intas Kļimovičas 1976.gadā Eiropas ziemas čempionāta bronzas medaļas vērtais rekords – 52,80 sek. Vakarā šī 400 m distance bija jāskrien vēlreiz. Vēl nebijis gadījums – vienā dienā divkārt jāveic šī grūtā 400 m distance! Un vakarā Guntai spēki pietrūka – tikai 53,53 sek. un 14.vieta čempionāta 400 m skrējēju rangā.

Tāda pat situācija bija arī Jānim Leitim. Arī viņš priekšskrējienu veica sava SB laikā – 47,34 sek. un kā devītais iekļuva pusfinālā. Tajā viņš skrēja tikai nedaudz lēnāk – 47,36 sek. Kādu brīdi – otrā pusfināla laikā Jānis atradās t.s. gaidīšanas režīmā ar cerību iekļut finālā „ar rezultātu”. Tomēr otrais pusfināls bija ātrāks un  J.Leitim šajā Eiropas čempionātā devītā vieta.

Savukārt Līga Velvere savā 800 m priekšskrējienā bija vadībā no pirmā līdz pat pēdējam distances metram un lai gan skrējiena temps bija lēnāks kā pārējos priekšskrējienos, Līga droši iekļuva pusfinālā – ar 14. rezultātu 2:05,37. Pusfinālā gan būs jāskrien ātrāk un gudrāk.

Pirmajā sacensību dienā startēja arī Uģis Jocis un Elvijs Misāns. Uģis 3000 m priekšskrējienā finišēja ar savu šosezon labāko rezultātu – 8:09,99, bet ierindojās 26.vietā. Maz pārliecinošs bija arī Elvija Misāns tālākais trīssoļlēciens – tikai 16,16 m. Iznākumā 16.vieta.

Sestdien rīta pusē tālumā kvalifikācijas sacensībās startēs māsas Māra un Laura Grīvas, sprintu skries Sindija Bukša  un barjeroto – Kristaps Sietiņš. Vakara pusē – Līga Velvere un iespējams, ka vēlreiz arī Sindija Bukša. Veiksmi visiem!

Glāzgovā Eiropas čempionāts notiek jau otro reizi – iepriekš 1990.gadā. Latvijas delegācijā šoreiz ir 10 vieglatlēti – četri puiši un sešas dāmas. Pirmo reizi startē pieci no viņiem. Līdzšinējie labākie sasniegumi ir Elvijam Misānam – jau piektais starts un 2017.gadā ceturtā vieta trīssoļlēkšanā. Laumai Grīvai šis būs jau trešais starts tāllēkšanā. Savukārt Laura Ikauniece, Līga Velvere un Sindija Bukša Eiropas telpu čempionātā startēs otro reizi.

Andris Staģis