Igors Sokolovs vesera mešanā ar 69.94m tālu metienu ierindojās 3. vietā. Igors pēc starta atzina, ka vajadzēja mest pāri 70m atzīmei, bet kopumā ir apmierināts ar startu. “Aplis nedaudz slīdēja, tāpēc bija nelielas problēmas tehniskajā izpildījumā. Es trenējos uz cieta apļa, tāpēc šeit nebija ērti. Komandai devu 10 punktus – par to arī esmu priecīgs.”
Kārtslēkšanā sievietēm Viktorija Semeņuka pārvarēja 2.50m augstumu, tādā veidā izcīnot 9. vietu. “Nākamais augstums bija 3.20m. Lai to pārvarētu, vajadzēja notikt brīnumam, jo līdz šim esmu lekusi 2.80m.”
Diāna Daktere 100 metru distanci veica 12,20 sekundēs.
Lodes grūšanā vīriešiem Māris Urtāns lodi aizgrūda 17,82 metrus tālu, kas deva septīto vietu.
Jānis Baltušs 400m barjerskrējienā savā skrējienā pēdējos metros apdzina skrējiena līderi grieķi Periklu Iakovaki un sasniedza savu šīs sezonas labāko rezultātu rezultātu 51.17. Kopvērtējumā – 6.vieta un 7 punkti komandai. Pēc starta Jānis atzina, ka cīnījies līdz pašām beigām un uzvarēja mājinieku tikai tāpēc, ka ir īsts Latvijas patriots.
Jūlija Rjazanova 400m barjeroto distanci veica 1:04.28, ierindojoties 12. vietā: “Noskrēju ne īpaši labi. Domāju, ka uztraukums bija pārāk liels. Netiku ar to galā. Emocionāli es pazudu lielajā troksnī. Lielais karstums īpaši netraucēja, jo varu skriet gan karstumā, gan lietū.”
100m distanci Jānis Mezītis veica 10.82 un ierindojās 10.vietā. Jeļena Ābele ierindojās 11. vietā 800m (2:09,96). Inga Miķelsone diska mešanā ar rezultātu 45.13m izcīnīja 10. vietu. “Savu sniegumu vērtēju ne pārāk spoži. Pietrūka aukstums un lietus. Tad varbūt būtu aizmetusi tālāk. Arī aplis slīdēja. Vajadzēja ātri pielāgoties, lai iemācītos mest un neizkristu no laukuma.”
Piekto vietu trīssoļlēkšanas sacensībās sievietēm izcīnīja Madara Apine, kura aizlēca 12,95 metrus. “”Esmu apmierināta ar piekto vietu. Centos iegūt pēc iespējas vairāk punktus komandai, bet ar rezultātu neesmu īsti apmierināta. Kad sāku sildīties, bija ļoti daudz spēka. Mans ieskrējiens pagarinājās aptuveni par metru. Kad sāku lekt, atgriezos atpakaļ pie sava sākotnējā ieskrējiena. Līdz ar to bija jāveic korekcijas lekšanas laikā. Jebkurā gadījumā priecājos šajās sacensībās pārstāvēt Latviju. Šāda tipa sacensības dod stimulu cīnīties par katru punktu.”
Augstlēkšanā vīriešiem 1,90 metru augstumā novietot latiņu pievarēja Vladislavs Prosmickis, ieņemot desmito vietu (3,00). “Sacensībās guvu traumu, tāpēc esmu diezgan sarūgtināts ar savu startu,” pēc sacensībām pauda Latvijas augstlēcējs.
Savu sezonas labāko rezultātu 1500 metru distancē uzrādīja Dmitrijs Jurkēvičs (3:42,57 sekundes) un izcīnīja piekto vietu, tādā veidā komandai dodot 8 punktus.
3000 metru šķēršļu skrējienā Valērija Linkeviča ar rezultātu 11 minūtes un 9,99 sekundes) ierindojās 11. vietā. Personisko rekordu sasniedza arī Agata Strausa, kura 3000 metrus veica deviņās minūtēs un 14,24 sekundēs, iegūstot piekto vietu. 400 metros Gunta Latiševa-Čudare ar rezultātu 53,95 sekundes izcīnīja septīto vietu, bet šajā distancē vīriem Austris Karpinskis ar personisko rekordu (48,48) palika 11. vietā.
Tikmēr 4x100 metru stafetē, kurā Latviju pārstāvēja Sindija Bukša, Laura Ikauniece-Admidiņa, Gunta Latiševa-Čudare un Diāna Daktere, ierindojās devītajā vietā (45,91 sekunde), nopelnot 4 punktus komandu ieskaitē. 5000 metru distancē vīriešiem Dmitrijs Serjogins uzrādīja laiku 15 minūtes un 54,84 sekundes, ieņemot 11. vietu.
Šķēpmešanā ar 58,86 metrus tālu metienu otro vietu izcīnīja Madara Palameika (11,00). Pēc starta Madara atzina, ka īsti netrāpīja šķēpā. “Bija lielas pauzes bija starp metieniem. Kad iegājām sektorā, tiesneši vēl nebija gatavi. Mums bija iespēja izmest tikai divus metienus pirms sacensībām. Kopumā esmu apmierināta ar startu. Piedalīties komandu čempionātā ir pavisam citādāk nekā komercsacensībās. Lūdzu arī skatītāju atbalstu, un emocijas bija ļoti patīkamas.”
Tāllēkšanā Jānis Leitis ar rezultātu 7,42 metri ierindojās septītajā vietā, Latvijas komandai nopelnot 5 punktus.
Pagājušajā gadā Eiropas komandu čempionāta 2. līgas sacensībās Rīgā tiesības šogad startēt 1. līgā ieguva Latvija un Šveice.
Šogad trīs spēcīgākās komandas iegūs tiesības nākamsezon startēt Superlīgā, bet divas vājākās komandas izkritīs uz 2. līgu.