Guntas Latiševas-Čudares komentārs pēc starta:
Sajūtas ir kolosālas! Ir tik patīkami skriet līdz galam, saprast, ka Tu vari cīnīties un apdzīt ļoti spēcīgas atlētes. Sajutu baudu, paskatoties tribīnēs un gatavojoties skrējienam. Bija patīkams satraukums, bet vienlaikus biju mierīga. Nekas nesāpēja un jutos gatava. Varēja labi skriet un to arī darīju.

Biju uztraukusies, kad iesildījos. Un tad dusmojos uz sevi, ka netieku ar to galā. Iespējams, ka šis uztraukums ir vajadzīgs. Tādā veidā mans ķermenis un organisms mobilizējas un gatavojas kaut kam labam. Stadionā uztraukums jau bija cits. Es jutos pārliecināta par sevi, bet es nekad nevaru zināt, kā ir pārējām skrējējām. Tāpēc pārliecība par konkrētu vietu nebija, bet pārliecība par savām spējām gan. Un tas palīdz.

Es jutu, ka varēšu noskriet labāk nekā Eiropas U23 čempionātā Bidgoščā. Tas man šķita tikai likumsakarīgi. Tas pierāda, ka esmu stiprāka, labāka, gatavāka. Bidgošča man iemācīja, ka sev jātic vairāk nekā norādītie rezultāti starta sarakstos. Tas ir sports, kur grūti prognozēt iznākumu. Ne velti cilvēki liek likmes un min, kurš uzvarēs. Azarts ir tajā, ka neviens nezina, kurš būs pirmais. Sportisti nevar paļauties uz rādītājiem, pirms kaut kas ir izdarīts.

Šajā distancē līdz pat pēdējiem metriem neko nevar saprast. Skrējiena laikā vadījos pēc sajūtām un gribēju, lai spēks paliek arī beigām. Vienlaikus es netaupījos, jo sprintā to nevar darīt.

Es biju diezgan droša, ka finišēju trešā. Bet visvairāk es gaidīju cipariņus. Es zināju, ka, ja būs labs rezultāts, tad varēšu tikt pirmajā trijniekā savā skrējienā.

Runājot par pusfinālu, man patīk pārsteigumi un es centīšos par to parūpēties. Ja man sanāks labi atjaunoties un noķert mieru sevī, tad domāju, ka varu noskriet vēl ātrāk.