Latvijas komanda:

Maksims Semjonovs, 400 m/b - 53,31
Jānis Vanags, augstlēkšana - 2,11 m
Ņikita Paņkins, tāllēkšana - 7,51 m
Edgars Timmermanis, vesera mešana - 72,57 m
Zigismunds Sirmais, šķēpa mešana - 84,69 m
Intars Išējevs, šķēpa mešana - 73,59 m
Rolands Štrobinders, šķēpa mešana - 73,18 m
Reinis Krēgers, desmitcīņa - 7364 p.
Edgars Gjačs, 10000 m soļošana - 44:18,0
Valters Geriņš, 10000 m soļošana - 44:03,0
Santa Matule, trīssoļlēkšana - 13,40 m
Linda Ozola, lodes grūšana - 14,06 m
Līna Mūze, šķēpa mešana - 60,64 m
Laura Ikauniece septiņcīņa - 5879 p.

Eiropas sezonas labāko junioru ranga pirmajā desmitā ir astoņi mūsu vieglatlēti. Sezonas līderi ir abi šķēpa metēji – Zigismunds Sirmais un Līna Mūze, bet trešā ir Laura Ikauniece. Vēl labāko desmitā ir Edgars Timmermanis, abi šķēpraiži – Intars Išējevs un Rolands Štrobinders, kā arī Reinis Krēgers un Santa Matule.
Tikpat – arī astoņiem jau pirmajā dienā kvalifikācijas sacensības: J.Vanagam, Ņ.Paņkinam, E.Timmermanim, visiem trim šķēpa metējiem, kā arī S. Matulei. L.Ikauniece septiņcīņā startēs 21. un 22. jūlijā, bet R.Krēgers – 23. un 24. jūlijā.
Piektdien, 22. jūlijā M.Semjonovam 400 m/b priekšskrējieni, bet veiksmes gadījumā Ņ.Paņkinam, E.Timmermanim un S.Matulei finālsacensības.
Sestdien rīta stundās soļos abi soļotāji, bet kvalifikācijas sacensības aizvadīs L.Ozola un L.Mūze. Vakarā iespējamas finālsacensības kā L.Ozolai, tā J.Vanagam, bet pl.18.15 sāksies šķēpa mešanas finālsacensības. Jācer, ka ar visa mūsu trio līdzdalību. Svētdien ceram uz veiksmīgu L.Mūzes startu finālā, kā arī veiksmīgu R.Krēgera finišu desmitcīņā.
Tagad nedaudz par sacensību vēsturi un mūsu junioru līdzšinējiem panākumiem. Eiropas juniori pirmo reizi sacentās 1964.gadā Varšavā. Pirmās un vēl divas nākamās sacensības tika dēvētas par Eiropas junioru spēlēm. Pirmo reizi čempionāta statusā sacensības notika 1970.g. Parīzē. Tātad – 47 gadu laikā sacensības Tallinā būs jau 24.Eiropas junioru forums. Jaunie latviešu vieglatlēti nav piedalījušies tikai četrās ( visas – līdz1991. gadam) sacensībās.
Latvijas juniori līdz šim izcīnījuši sešas zelta, astoņas sudraba un 10 bronzas medaļas.
Sešu Eiropas čempionu vidū ir Leolita Bļodniece ( 1975.g. šķēps), Irina Latve ( 1999.g. 800 m), Māris Putenis ( 1999.g. soļošana), Inna Poluškina ( 2003.g. 3000 m), Poļina Jeļizarova ( 2005.g. 3000 m/kav.) un Aiga Grabuste ( 2007.g. septiņcīņa).
Sudraba medaļu laureāti: līdz 1991.g.četri – Irēna Vitāne ( 1970.g. pieccīņa), Alla Kozlovska ( 1979.g. 4x100 m stafete), Anita Lauvenšteine ( 1081.g. 400 m/b) un Marina Krivošeina ( 1985.g. 4x100 m). Pēc 1991.g. arī četri – Staņislavs Olijars ( 1997.g. 110 m/b), Inna Poluškina ( 2003.g. 5000 m), Sinta Ozoliņa-Kovale ( 2007.g. šķēps) un Liene Karsuma ( 2007.g. augstlēkšana).
Arī 10 bronzas medaļu laureāti dalās līdzīgās daļās – pieci līdz 1991.g. : Ingrīda Verbele-Barkāne ( 1966.g.-400 m), Laimonis Magone ( 1968.g. tāllēkšana), Ināra Ošiņa-Aperāne ( 1970.g. šķēps), Marina Krivošeina ( 1985.g. 200 m) un Inguns Svikliņš ( 1991.g. 4x400 m stafete). Pēc 1991.gada: Lana Jēkabsone ( 1993.g. 400 m/b), Atis Vaisjūns ( 2001.g. desmitcīņa), Ilze Gribule (2003.g. šķēps), Poļina Jeļizarova ( 2007.g. 3000 m/kav.) un Pāvels Kovaļovs ( 2009.g. trīssoļlēkšana).
Viskuplākā Latvijas vieglatlētu pārstāvniecība, bez šaubām, bija 1999.g., kad XV čempionāts notika Rīgā. Visvairāk medaļu (četras) tika izcīnīts 2007.g. Hengelo – A.Grabustei - zelts, S.Ozoliņai un L.Karsumai - sudrabs un P. Jeļizarovai - bronza.

Informācijas avots: parsportu.lv