Pasaules čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem starptautiskajā vieglatlētikā un viens no galvenajiem mērķiem arī Latvijas sportistiem. Ceļš uz Pekinu jau ir sācies - vairākās disciplīnās kvalifikācijas periods ir spēkā kopš 2025. gada nogales vai 2026. gada sākuma, bet lielākajā daļā disciplīnu tas sākās 2026. gada 23. augustā.

World Athletics apstiprinājusi 2027. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas sistēmu un normatīvus, nosakot kvalifikācijas periodus, nepieciešamos rezultātus, dalībnieku mērķa skaitu katrā disciplīnā un citus nosacījumus ceļā uz Pekinu.

Kvalifikācijas sistēma galvenokārt balstīta uz diviem ceļiem - kvalifikācijas normatīva izpildi un vietu World Athletics pasaules rangā. Paredzēts, ka aptuveni 40% sportistu kvalificēsies, izpildot normatīvu, bet aptuveni 60% - pēc vietas pasaules rangā. Individuālajās disciplīnās sportisti var kvalificēties četros veidos - izpildot normatīvu, pēc iegūtās vietas noteiktās augsta līmeņa sacensībās, ar “Wild Card” vai pēc vietas World Athletics pasaules rangā kvalifikācijas perioda beigās.

“Wild Card” iespēja paredzēta 2025. gada pasaules čempioniem, 2026. gada “World Athletics Ultimate Championship” uzvarētājiem, noteiktu World Athletics sacensību seriālu uzvarētājiem, kā arī 2027. gada “Dimanta līgas” uzvarētājiem. Svarīgi - kvalifikācijas prasību izpilde vēl automātiski nenozīmē iekļaušanu valsts izlasē. World Athletics sistēma nosaka sportista tiesības pretendēt uz dalību, bet galīgo lēmumu par izlases sastāvu pieņem attiecīgās valsts federācija.

Kvalifikācijas periods dažādām disciplīnām atšķiras. Maratonā tas ir no 2025. gada 3. novembra līdz 2027. gada 2. maijam. 10 000 m, pusmaratona un maratona soļošanā, daudzcīņās un stafetēs – no 2026. gada 23. februāra līdz 2027. gada 22. augustam. Visās pārējās disciplīnās – no 2026. gada 23. augusta līdz 2027. gada 22. augustam. Tas nozīmē, ka normatīvam atbilstošs rezultāts jāsasniedz tieši konkrētajai disciplīnai noteiktajā kvalifikācijas periodā un tam jāatbilst arī pārējiem World Athletics rezultātu atzīšanas nosacījumiem.

Pekinas kvalifikācijas normatīvi:

 

Ar normatīvam atbilstoša rezultāta sasniegšanu vien nepietiek. Rezultātam jābūt sasniegtam World Athletics, kontinenta asociācijas vai nacionālās federācijas organizētās vai atzītās sacensībās atbilstoši World Athletics noteikumiem.

Turklāt kvalifikācijas normatīvu pamatā iespējams izpildīt tikai World Rankings C kategorijas vai augstākas kategorijas sacensībās. Zemākas kategorijas sacensībās sasniegtie rezultāti var būt derīgi pasaules rangam, taču tie netiek atzīti par kvalifikācijas normatīva izpildi. Izņēmums ir 5 km, 10 km un maratons, kur normatīvu iespējams sasniegt arī World Athletics Label E kategorijas šosejas skrējienos. Kvalifikācijas normatīva izpildei netiek pieņemti vēja atbalstīti rezultāti vai rezultāti bez vēja mērījuma. Noteiktās skriešanas disciplīnās netiek atzīta rokas hronometrāža, savukārt “Short Track” sacensībās sasniegtie rezultāti 200 m un garākās skriešanas disciplīnās var tikt izmantoti pasaules rangam, bet ne normatīva izpildei.

Kāpēc tik svarīgs būs pasaules rangs?

Dalībnieku skaits katrā disciplīnā ir ierobežots. Pekinā 100 m, 200 m un 400 m paredzētas 48 vietas, 800 m un 1500 m - 56, 5000 m - 42, bet tehniskajās disciplīnās - 36. Daudzcīņās paredzētas 24 vietas, maratonā - 100, soļošanas disciplīnās - pa 50, bet stafetēs - 16 komandas. Tādēļ liela nozīme būs World Athletics pasaules ranga sistēmai. Pasaules rangā tiek vērtēts gan sportista rezultāts, gan iegūtā vieta sacensībās, un tie kopā veido snieguma vērtējumu jeb Performance Score. Lai iegūtu konkurētspējīgu punktu skaitu, sportistiem nepieciešami vairāki augstvērtīgi starti. Atkarībā no disciplīnas ranga aprēķinā tiek ņemts vērā atšķirīgs rezultātu skaits, un būtiska nozīme var būt arī sacensību kategorijai un par iegūto vietu saņemtajiem bonusa punktiem. Aktuālajai kvalifikācijas situācijai varēs sekot “Road to Beijing” sarakstā, ko World Athletics regulāri aktualizēs. 

Latvijas pieredze – pasaules rangs jau bijis izšķirošs

Latvijas vieglatlēti piedalījušies visos 20 pasaules čempionātos, kas kopš 1983. gada notikuši World Athletics paspārnē. Latvijas pārstāvniecība bijusi ļoti dažāda - no viena Latvijas vieglatlēta 1991. gadā Tokijā, kad Igors Kazanovs startēja PSRS izlases sastāvā, līdz 17 sportistiem 1997. gada pasaules čempionātā Atēnās.

*World Athletics prognozētā proporcija attiecas uz visu čempionāta dalībnieku kopumu, nevis atsevišķi uz Latvijas izlasi. 

 

2009. gada pasaules čempionātā Berlīnē vēl bija spēkā “A” un “B” kvalifikācijas normatīvi. Latviju pārstāvēja 15 vieglatlēti - otra kuplākā Latvijas izlase pasaules čempionātu vēsturē. Desmit sportisti bija izpildījuši “A”, bet pieci - “B” normatīvu. Īpaši spēcīga Latvija bija šķēpa mešanā - startēja Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals, Ēriks Rags un Madara Palameika. Vasiļevskis izcīnīja 4., bet Kovals - 7. vietu.

2022. gadā Jūdžinā aina jau bija pavisam cita. No sešiem Latvijas sportistiem tikai Līna Mūze bija izpildījusi tiešo kvalifikācijas normatīvu, bet pieci kvalificējās pēc pasaules ranga - Madara Palameika, Patriks Gailums, Rolands Štrobinders, Gunta Vaičule un Arnis Rumbenieks. Mūze šķēpa mešanā izcīnīja 6. vietu.

2023. gadā Budapeštā pasaules ranga nozīme kļuva vēl izteiktāka - no deviņiem Latvijas izlases dalībniekiem astoņi kvalificējās pēc pasaules ranga, bet Līna Mūze-Sirmā bija izpildījusi normatīvu. Augstāko vietu Latvijai izcīnīja Anete Sietiņa, kura šķēpa mešanā bija ceturtā.

Arī 2025. gadā Tokijā tikai viens no četriem Latvijas pārstāvjiem bija izpildījis normatīvu - Valters Kreišs kārtslēkšanā ar Latvijas rekordu 5,82 m. Anete Sietiņa, Līna Mūze-Sirmā un Raivo Saulgriezis vietu čempionātā ieguva ar pasaules ranga palīdzību. Tokija Latvijai noslēdzās ar vienu no nozīmīgākajiem panākumiem pasaules čempionātu vēsturē - Sietiņa šķēpa mešanā ar 64,64 m izcīnīja sudraba medaļu.

Šie piemēri uzskatāmi parāda, ka Latvijas vieglatlētiem pasaules rangs jau vairākos čempionātos bijis galvenais ceļš uz dalību pasaules čempionātā. Līdz ar to arī ceļā uz Pekinu būs svarīgs ne tikai viens augstvērtīgs rezultāts, bet visa kvalifikācijas perioda laikā paveiktais. Lielākajā daļā disciplīnu kvalifikācijas periods turpināsies līdz 2027. gada 22. augustam. Pēc tā noslēguma World Athletics noteiks sportistus, kuri kvalificējušies ar normatīvu, citos noteiktajos kvalifikācijas veidos un pēc pasaules ranga, aizpildot katrai disciplīnai paredzēto dalībnieku skaitu.

Kvalificēto sportistu saraksts maratonam tiks publicēts 2027. gada 5. maijā, bet pārējām disciplīnām - 25. augustā. Galīgo pieteikumu iesniegšanas termiņš federācijām būs 30. augusts. Latvijas vieglatlētiem līdz tam priekšā gandrīz pilns kvalifikācijas gads – cīņa par normatīviem, augstvērtīgiem rezultātiem un katru nozīmīgo punktu World Athletics pasaules rangā ceļā uz Pekinu.

Kopā ceļā uz Pekinu

Latvijas Vieglatlētikas savienība novēl mūsu sportistiem veselību, veiksmīgu sagatavošanos un augstvērtīgus startus visā kvalifikācijas periodā. Ceļš uz pasaules čempionātu nav tikai viena rezultāta sasniegšana - tas ir ilgstošs darbs, kurā nozīme ir katram startam un katram pasaules rangā iegūtajam punktam.

Zināmas arī nākamo pasaules čempionātu mājvietas

Vienlaikus ar gatavošanos Pekinai World Athletics paziņojusi arī nākamo pasaules čempionātu norises vietas. 2029. gada pasaules čempionāts notiks Nairobi, Kenijā, bet 2031. gadā pasaules labākie vieglatlēti pulcēsies Minhenē, Vācijā. Lēmums pieņemts 2026. gada septembrī pēc viena no konkurētspējīgākajiem rīkotājpilsētu atlases procesiem čempionāta vēsturē.

Nairobi 2029 būs vēsturisks čempionāts - pirmo reizi pasaules čempionāts vieglatlētikā notiks Āfrikā. Savukārt Minhene pasaules čempionātu uzņems 2031. gadā. Abi čempionāti plānoti septembrī, turpinot pasaules čempionātu pozicionēt kā vienu no starptautiskās āra sezonas kulminācijas notikumiem.