XXVII Eiropas čempionāts vieglatlētikā noslēgsies tikai svētdien, bet jau sestdien trīs Latvijas vieglatlēti ar startiem soļošanā  un šķēpa mešanā aizvadīja savus pēdējos startus Birmingemā.

Vēl pavisam nesen tieši šķēpa mešana un soļošana bija kā Latvijas vieglatlētikas vizītkarte ne tikai Eiropas, bet arī pasaules prestižajos turnīros. Tomēr mūsējo sestdienas starti parādīja, ka atkal esam panākumu progresa ceļā.

Visu pēc kārts hronoloģiskā secībā. Agrā rīta stundā (pl.7.30 pēc vietējā laika) tika dots starts četrās distancēs – pusmaratona un maratona soļojumos kā vīriešiem tā sievietēm. Eiropas čempionāts ir pirmās tik augsta prestiža sacensības, kuras programmā iekļautas arī šīs jaunās distances, aizstājot 20 km, 35 km un 50 km soļojumus ārpus stadioniem. Tāpēc arī daudz jaunu personīgo un nacionālo rekordu. Uzvarētājas sievietēm sasniedza jaunus pasaules rekordus abās distancēs.

Pirmo reizi Eiropas čempionātā startēja mūsu soļotāja Modra Liepiņa. Viņa soļoja pusmaratona distanci un 31 dalībnieču konkurencē gan finišēja kā pēdējā, jo viena dalībniece izstājās, bet ar jaunu Latvijas rekordu – 1.48:58. Savu līdzšinējo rekordu  (1.53:29 – maijā Alitā) Modra laboja par 4 ½ minūtēm.

Lūk viņas laiki pa distances nogriežņiem:3 km – 15:06; 5 km – 25:05; 10 km – 50:16; 15 km-1.21:56; 20 km – 1.43:12 un pusmaratons -1.48:58.

Jaunā Eiropas čempione Marija Pereza (Spānija) – 1.30:06, sasniedza jaunu pasaules rekordu. Vēlāk jaunu pasaules rekordu sasniedza arī čempione maratona soļojumā –Sofija Fiorini (Itālija) – 3.15:11.

Otrs mūsu soļotājs Raivo Saulgriezis ļoti veiksmīgi un daudzsološi nosoļoja maratona distanci. 29 dalībnieku konkurencē (izstājās tikai divi) Raivo augstā 13.vieta un arī jauns Latvijas rekords- par vairāk nekā divām minūtēm labojot pats savu līdzšinējo rekordu (3.09:31) – 3.07:09.

Raivo distances sākumā kā parasti bija tikai soļotāju virtenes lejasgalā  , bet visu laiku pamazām vienu pēc otra apsteidza sāncenšus, pie tam neizpelnoties nevienu piezīmi, finišēja 13. vietā.

Lūk arī Raivo laiki pa distances nogriežņiem: 5 km – 22:36; 10 km – 44:47; 15 km – 1.06:51 (jau 15.v.); 20 km – 1.28:59; pusmaratons – 1.33:49; 25 km – 1.51:04; 30 km – 2.12:54; 35 km – 2.34:58; 40 km – 2.57:17 un 42,195 m – 3.07:09.

Starts Birmingemā Raivo bija jau trešais Eiropas čempionātos. 2024.g. viņš bija 21.vietā, bet 2022.g. 23.vietā, abas reizes startējot 20 km distancē.

Savukārt Birmingemā par pirmo Eiropas čempionu maratona distances soļošanā kļuva Massimo Stano (Itālija) – 2.56:34.  

Interesanti, ka Raivo starplaiks pusmaratona atzīmē – 1.33:49 arī būtu jauns Latvijas rekords. Oficiāli tas ir 1.55:29 un pieder Gatim Kristianam Romanovam un tika sasniegts Latvijas čempionātā Alitā.

Savulaik ļoti populāri bija Latvijas rekordistu soļojumi kādā garākā distancē, piesakot rekorda labojumus arī starpdistancēs. Visspilgtākais piemērs tam ir

mūsu soļošanas superzvaigznes Eiropas 1934.g. čempiona un Losandželosas olimpiskā vicečempiona Jāņa Daliņa soļojums 1933.g. 1.jūnijā Rīgā. Plašās un populārās starptautiskās sacensības notika LSB sporta laukuma 318 m garajā celiņā. Galvenā distance bija  tolaik populārie 25 km, bet Jānis Daliņš bija pieteicis pasaules rekorda labojumus vēl trīs starpdistancēs- 20 km, 15 jūdzes un divu stundu soļojumā. Pēc divu stundu soļojuma ( 25 km -2.00:46) laboti bija visi četri rekordi, kurus IAAF arī apstiprināja. Vairākas distances vēlāk tika svītrotas no oficiālo rekordu sarakstiem, tomēr visi četri Jāņa Daliņa pasaules rekordi ir uz mūžiem ierakstīti soļošanas vēsturē. Vēl tikai jāpiezīmē, ka tolaik īpaši nešķiroja vai soļots stadionā pa izdedžu celiņu vai par asfaltētu, arī grantētu šoseju.

Ar nepacietību tika gaidīts Patrika Gailuma starts 12 Eiropas labāko šķēpa metēju finālsacensībās. Ceturtdien viņš ar cerīgu 79,61 m tālu metienu kā devītais bija kvalificējies pamatsacensībām. Kopā ar neapšaubāmiem favorītiem Juliānu Vēberu (Vācija) un Jakubu Vadlejhu (Čehija), arī jauno vācu šķēpraidi Niku Tummu.

Sāka Patriks pieticīgi – tikai 70,93 m. Pēc pirmās metienu sērijas viņš bija tikai desmitais. Juliāns Vēbers jau uzreiz kļuva par līderi ar 83,71 m tālu metienu. Ar otro – 78,59 m tālo metienu Patriks pacēlās uz septīto vietu un jau pēc trešā metiena kļuva arī par vicelīderi ar savu sezonā otro tālāko šķēpa raidījumu – 82,97 m. Vinš tikai par vienu centimetru bija apsteidzis poļu šķērpraidi Davidu Vegneru.

Fināla mēģinājumi Patrikam bija stabili, bet tuvāki:78,30 m – 77,73 m un 80,33 m. Tiesa, piektajā metienu sērijā viņu apsteidza Niks Tumms – ar jaunu personīgo rekordu – 83,76 m. Medaļu Patrikam vairs nespēja atņemt neviens. Pašā finālsacensību izskaņā lielisku – 90,40 m tālu metienu veica Juliāns Vēbers.

Čempionāta labāko sešnieks izskatās šādi:

Eiropas čempions Juliāns Vēbers (Vācija) – 90,40 m (Eiropas SB un čempionātu rekords).

Sudraba medaļa Niks Tumms (Vācija) -83,76 m (PR)

Bronzas medaļa Patriks Gailums (Latvija) – 82,97 m

4.Davids Vegners (Polija) – 82,96 m (SB)

5. Jakubs Vadlejhs (Čehija) – 82,88 m

6. Eds Matusevičus (Lietuva) – 81,07 m.

Tikai šie seši šķēpa metēji finālsacensībās pārsniedza 80 metru robežu.

Patriks Gailums ar šo bronzas medaļu guvis savas  šķēpa metēja karjeras visvērtīgāko panākumu pasaules un Eiropas prestižajos čempionātos. Būdams olimpisko spēļu, pasaules un citu Eiropas ranga čempionātu veiksmīgs dalībnieks, viņš tikai pirms 13 gadiem -  2013.g. Eiropas jauniešu olimpiskajā festivālā Utrehtā (Nīderlande) bija trešais ar rezultātu 65,73 m un izcīnīja savu pirmo bronzas medaļu.

Starts Birmingemā Patrikam bija jau ceturtais Eiropas čempionātos.2024.g. Romā – 7.v.(82,28 m/Q-82,39 m); 2022.g. Minhenē – 6.v.(78,82 m) un 2018.g.Berlīnē – 14.v. (78,10 m). Savā šķēpa metēja karjerā viņš tikai sešās sacensībās metis šķēpu tālāk, bet vistālāk tik augsta ranga sacensībās.

Patrika bronzas medaļa Latvijas šķēpa mešanas spožajā vēsturē ir kā 81. medaļa. Kā pirmā bija olimpiskā čempione Inese Jaunzeme 1956.gadā. Tagad šķēpa metēju medaļu pūrā ir 34 zelta,25 sudraba un 22 bronzas godalgas.

Savukārt kopš 1927.gada pasaules studentu čempionāta, kad lodes grūdējs Hugo Vītols izcīnīja sudraba medaļu, Latvijas vieglatlēti ir apbalvoti jau ar 232 medaļām. Šogad  jau otro reizi – arī Emīlijas Braunas sudraba godalga Eiropas jauniešu čempionātā Itālijā.

 

Andris Staģis