Piektdien Birmingemas “Alexander Stadium” stadionā turpinājās Eiropas vieglatlētu čempionāts. Sacensību piektajā dienā startēja arī trīs Latvijas vieglatlēti – dienas pirmajā pusē kvalifikācijas sacensības Anetei Sietiņai šķēpa mešanā un Valteram Kreišam kārtslēkšanā. Savukārt vēlu vakarā – 200 m finālskrējiens Oskaram Gravam.

Diemžēl rīta starti mums – Latvijas vieglatlētikas draugiem, bet jo īpaši pašiem atlētiem noslēdzās pavisam minorīgā noskaņā. Anete Sietiņa pirmajā kvalifikācijas grupā (kvalifikācijas norma – 61 m) pirmajā metienā aizmeta šķēpu tikai 56,24 m tālu. Savukārt abi nākamie mēģinājumi bija neveiksmīgi. Tiesa, tāpat kā dienu iepriekš vīriešiem, arī sievietēm šķēpi šajā stadionā nelidoja. Pirmajā grupā tikai trīs metējas pārsniedza 60 metru robežu un tikai viena – arī izpildīja kvalifikācijas normu. Ar jaunu Šveices rekordu – 62,33 m to paveica Leonija Hugli. 60 metru robežu pārsniedza tikai Džūlija Ulbrihta (Vācija) – 60,82 m, un Sāra Kolaka (Horvātija) – 60,82 m. Sākoties otrās kvalifikācijas grupas dalībnieču metieniem, Anete vēl bija septītajā vietā, bet ar minimālām izredzēm palikt veiksminieču ducī. Tā arī notika. Lai gan 60 metru robežu pārvarēja tikai Esra Turkmena (Turcija) – 60,43 m, vēl piecas metējas apsteidza mūsu šķēpa metēju. Punktu gaidām un neziņai pielika Itālijas metēja Paola Padovana ar 56,90 m tālu, pareizāk būtu teikt “tuvu” metienu. Savā trešajā Eiropas čempionātā Anete Sietiņa ierindojās 13. vietā. 2024.g. viņa bija septītā, bet 2018.g. – 17.vietā.

Patiesības labad gan jāpiebilst, ka labāko “12” neiekļuva arī tādas pazīstamas šķēpa metējas kā Gedli Tugi (Igaunija) – 14.v., Nikola Ogorodņikova (Čehija) – 16.v. un Marija Andreičika (Polija) – 18.v. Anetes pašas skaidrojums par tik pieticīgu startu – joprojām jūtamās savainojuma sekas.

Līdzīgs skaidrojums par 17.vietu un tikai 5,45 m augstuma veikšanu arī Valteram Kreišam. Ar maksimālu mobilizēšanos tikai trešajā  mēģinājumā veicis savu sākuma augstumu 5,45 m, Valters tā arī vairs nespēja saņemties uz 5,60 m augstumu. Bet tieši šie abi - 5,45 m un 5,60 m augstumi,  bija izšķirošie kārtslēcēju kvalifikācijas sacensībās. Sacensības uzsāka 27 lēcēji, bet seši tā arī nepārvarēja sākuma augstumus. Ar augstumu 5,60 m problēmu nebija 11 kārtslēcējiem favorītus Armandu Duplanti (Zviedrija) un Emanuilu Karali (Grieķija) ieskaitot. Finālsacensībām kvalificējās arī tie trīs kārtslēcēji, kuri 5,45 m pieveica jau ar pirmo mēģinājumu. Toties “NM” atzīmi protokolā nopelnīja pasaules elites lēcēji Tibo Kolē (Francija) un Menno Vloons (Nīderlande), kā arī jaunais igauņu talants Henri Apri.

Valters Kreišs savā otrajā Eiropas čempionātā- 17.vietā. Pirms diviem gadiem 14.vieta ar tādu pašu rezultātu – 5,45 m. Pēc Valtera teiktā, tagad ir nopietni jādomā par “Ahileja cīpslu” vārda vistiešākajā nozīmē.

Vakarā ar nepacietību gaidīts un ar prieka emocijām tika sagaidīts Oskara Gravas finālskrējiens 200 m distancē. Ļoti brāzmainajā vējā visā dienas garumā bija cerības, ka finālskrējienā vējš pierims vai būs vismaz normas robežās. Par to cerības deva fakts, ka vienā no daudzcīņnieču 200 m skrējieniem vēja ātrums bija pat krietni zem 2 m/sek.

Oskaram bija jāskrien pa devīto celiņu. Starts un skrējiens pa loku bija perfekts un finiša taisnē, kurā favorīti Ovens Ansā (Vācija) un Žamiels Hjūdžs (Lielbritānija) bija jau ievērojamā vadībā, Oskars kopā ar Eseosu Desalu (Itālija) un Timotiju Mumentāleru (Šveice) spraigi cīnījās par trešo vietu. Gandrīz vienlaikus šis trio arī finišēja. Tiesneši ilgi pētīja video un beidzot paziņoja verdiktu: itālim un šveicietim līdz pat sekundes tūkstošdaļām (,251) vienāds rezultāts- 20,26 sek. un abiem piešķīra bronzas medaļas. Oskaram Gravam piektā vieta ar rezultātu 20,28 sek. Tomēr ceļavējš atkal bija +2,5 m/sek. un visi finālistu rezultāti atkal nonāk labāko sarakstu sadaļā “ar ceļavēju virs 2 m/sek.” Arī Oskara Gravas jau otro reizi pārsniegtais Latvijas rekords, arī vācieša pirmo reizi ātrāk par 20 sek. veiktā distance.

Eiropas čempionāta 200 m skrējiena astoņu finālistu rezultāti.

Eiropas čempions Ovens Ansā (Vācija) – 19,97w sek.

Sudraba medaļa Žamels Hjūdžs (Lielbritānija) – 20,16w sek.

Bronzas medaļas Esesosa Fostins Desalu (Itālija) un Timotijs Mumentālers (Šveice) – abi 20,26w sek.

5. Oskars Grava (Latvija) – 20,28w sek.

6.Delvis Santušs (Portugāle) – 20,55w sek.

7.Filipo  Deza (Itālija) – 20,58w sek.

8.Viljams Rea (Šveice) – 20,63w sek.

Arī pirms diviem gadiem Romā Oskars skrēja 200 m distanci un pusfinālā ar rezultātu 20,79 sek. ierindojās 13.vietā. Viņš ir tikai trešais Latvijas sprinteris, kurš Eiropas čempionātos startējis 200 m distancē.1934.g. Turīnā Jānis Ķīvītis bija 11.v. priekšskrējienā un 2002.g. Minhenē Sergejs Inšakovs 27.v. priekšskrējienā (21,20 sek.).

Savukārt Oskars ir trešais Latvijas sprinteris, kurš Eiropas čempionātos iekļuvis 100 m vai 200 m finālskrējienos.1974.g. Romā Juris Silovs bija ceturtais 100 m skrējienā. Ronalds Arājs 2012.g.Helsinkos iekļuva 100 m finālskrējienā, bet diemžēl nefinišēja.

Oskars jau divas reizes ir it kā pārspējis Sergeja Inšakova 30 gadus iestāvējušo Latvijas rekordu (20,41 sek.). Varbūt vēl šoruden radīsies iespēja kādās sacensībās ar leģitīma vēja palīdzību realizēt dzīvē arī šo nodomu.

Andris Staģis