102. Latvijas čempionāts, pirmā diena

Andris Staģis, Statistiķis, 29/07/2023 21:00
Foto: Guntis Bērziņš

Izcili rezultāti Līnai Mūzei-Sirmajai un Valteram Kreišam.

Divu dienu starti Valmierā noskaidros Latvijas 2023. gada čempionus 39 disciplīnās. Pirmajā sacensību dienā jaunie čempioni tika noskaidroti 22 disciplīnās.

Ierasts, ka tieši čempionāta pirmā diena ir teicamiem rezultātiem un patīkamiem pārsteigumiem bagāta. Izņēmums nebija arī šoreiz, vairākas disciplīnas īpaši izcēlās. To var teikt par šķēpa mešanu un kārtslēkšanu, arī vīru sprintu un 1500m skrējienu sievietēm. Trijās disciplīnās sasniegts Latvijas čempionātu rekords, četrās šogad labākais rezultāts Latvijā, jauns Latvijas U23 rekords un 16 rezultātu vērtējums bija virs 1000 WA punktiem.

Šķēpa mešana Latvijas vieglatlētikai ir kā vizītkarte pasaules skatījumā. Izņēmums nebija arī šoreiz. No sešiem potenciāliem pasaules čempionāta dalībniekiem iztrūka vienīgi Patriks Gailums. Sievietēm mirdzēja Līna Mūze-Sirmā. Jau pirmajā metienā – 60.33m. Otrais metiens bija 64.78m tāls. Tas ir šogad labākais rezultāts Latvijā, ceturtais labākais pasaulē, jauns Latvijas čempionātu rekords (iepriekšējais kopš 2018.g. piederēja pašai – 63.18m), trešais tālākais metiens Līnas karjerā un galvenais – izpildīta arī olimpiskā norma! Līna ceturto reizi izcīnija Latvijas čempiones titulu. Veiksmīgs arī Anetes Kociņas starts – 61.10m un vicečempiones gods.

Vīriem atbildi uz jautājumu, kurš šodien ir labākais, jau pirmajā metienā deva Rolands Štrobinders – 81.55m. Rolands jau piekto reizi kļuva par Latvijas čempionu. Lai kā centās Gatis Čakšs, tālāk par 79.22m viņam šoreiz neizdevās sasniegt. Bronza Jānim Svenam Grīvam – 74.71m.

Viena no pirmajām disciplīnām, kurā čempions noskaidrojās sacensību sākumā, bija kārtslēkšana vīriešiem. Šeit spožs bija Eiropas U23 ceturtās vietas ieguvēja Valtera Kreiša starts. Sācis sacensības ar augstumu 5.21m, kuru gan pārvarēja tikai ar otro mēģinājumu. Valters Kreišs beidza sacensības, pirmo reizi kļūstot par Latvijas čempionu ar jaunu personīgo rekordu – 5.65m. Tas ir jauns Latvijas U23 rekords, jauns Latvijas čempionātu rekords, pārspējot trenera Mareka Ārenta 2014.g. sasniegto rekordu – 5.55m, visaugstāk pēc WA tabulām vērtētais rezultāts – 1171p. Sievietēm par Latvijas čempioni otro reizi (pirmā, ziemā) kļuva Paula Kļaviņa – 3.66m.

Valmieras vieglatlētu draugus jo īpaši priecēja Agates Caunes starts 1500m distancē. Agate visas distances garumā bija pārliecinoša līdere un finišēja ne tikai ar jaunu personīgo rekordu – 4:14,79, bet arī ar Latvijas čempionātu rekordu (1981.g. Klaudija Mihailova bija iespējusi 4:15,1). Agate šajā distancē par čempioni kļuva pirmo reizi, bet pieskaitot uzvaras citās, garākās distancēs – jau septītais tituls. Vīriešiem šajā distancē Ņikita Bogdanovs par Latvijas čempionu kļuva pirmo reizi – 3:51,69.

Iepriecinoši arī sprinteru rezultāti, jo īpaši vīru. Oskars Grava jau priekšskrējienā laboja savu personīgo rekordu – 10,45 sek. Vēl ātrāks viņš bija uzvarētajā finālskrējienā – 10,38 sek. Pirmo reizi čempions 100m distancē! Ātrs bija arī vicečempions Roberts Jānis Zālītis – 10,51 sek. Iespaidīgs bija fakts, ka seši Latvijas sprinteri pārvarēja 11 sek. robežu,  pēdējā laikā tas nav bijis tik bieži. Var tikai piebilst, ka Oskara rezultāts tikai par 0,02 sek. atpaliek no Sergeja Inšakova 1996.g. čempionāta veikuma – 10,36 sek.

Sievietēm pārliecinoša bija Sindijas Bukšas  jau septītā Latvijas čempiones zelta medaļa ar rezultātu 11,76 sek. Kopā skaitot citas distances un arī stafetes – Sindijai Latvijas čempiones medaļu ir 24.

Sacensības sākās ar vesera mešanu. Vīriešiem nepilnu 49 gadu vecumā 38. reizi par Latvijas čempionu kļuva Igors Sokolovs – 56.71m, kurš spraigā cīņā joprojām apsteidza savus audzēkņus. Sievietēm pirmo reizi veseri tālāk par 50 metriem aizmeta Anna Gulbe – 50.69m, pirmo reizi izcīnot arī čempiones titulu. Anna sestdien startēja vēlreiz un šoreiz bija labākā lodes grūšanā – 14.78m, papildinot savu zelta medaļu skaitu līdz astoņām. Vīriem jau otro reizi čempions ir Ralfs Eduards Gauja – 15.64m.

Tāllēkšanā spraigākās sacensības bija meiteņu konkurencē, trīs labākās pārsniedza sešu metru robežu. Kitija Paula Melnbārde par čempioni kļuva pirmo reizi – 6.26m, par 5cm apsteidzot Latvijas čempioni septiņcīņā Gerdu Keriju Dreimani. Bronzas medaļa un jauns personīgais rekords valmierietei Madarai Bērziņai – 6.12m. Neparasti pieticīgi vīru rezultāti. Vienīgi čempions Jānis Leitis pārvarēja septiņu metru robežu – 7.01m. Jānim šī bija sestā zelta medaļa tāllēkšanā, jeb 25. viņa vieglatlēta karjerā.

Pirmo reizi par Latvijas čempioniem kļuva arī barjerskrējēji Jānis Sausais – 14,63 sek. un Krista Sprūde – 14,03 sek. Kristai vēl četras zelta medaļas citās disciplīnās.

400m skrējienā pārliecinošas uzvaras šīs distances favorītiem Artūram Pastoram – 48,33 sek. (trešo reizi) un Guntai Vaičulei – 52,89 sek. Guntai piektā uzvara 400m un 22. zelta medaļa viņas skrējējas karjerā.

Šķēršļu skrējienā uzvaras Eduardam Šumskim – 9:00,03 (otro reizi) un Annai Marijai Petrakovai – 11:29,35 (pirmo reizi).

Visbeidzot 4x100m stafetes skrējienos uzvarēja Lāča SS vīri (E.K.Jonāss, K.Romanovs, O.Grava, M.Pētersons) – 41,47 sek. un SS ”Arkādija” meitenes (V.Mauriņa, D.Lasmane, J.Romaņenko, L.Ķirse) – 47,65 sek.

 

Andris Staģis