Sestdien, 28. jūnijā, Slovēnijas pilsētā Mariborā sākās Eiropas komandu čempionāts 2. divīzijas nacionālajām izlasēm. Patreizējā formātā tas notiek 11. reizi. Latvijas vieglatlēti šajās čempionātos (pirms tam – arī kausos) piedalās kopš 1993. gada, jeb 27. reizi. Tāpat kā pērn, Latvijas vieglatlēti arī šogad piedalās 2. divīzijā, jeb līgas sacensībās, kopā ar vēl 15 valstu atlētiem. Spēcīgākās ir 16 pirmās divīzijas augstākā līmeņa valstu komandas un vēl 15 trešās divīzijas nacionālās komandas. Latvijas komandā ir 37 vieglatlēti. 22 no viņiem Eiropas komandu čempionātā piedalās pirmo reizi. Mūsu kārtslēcējam Marekam Ārentam, arī komandas kapteinim, šis būs jau 12. starts Eiropas kausos un čempionātos.

Vispirms nedaudz par šādu sacensību vēsturi. Vieglatlētiem, bez startiem olimpiskajās spēlēs vai kontinentu čempionātos, savulaik ļoti iecienītas bija arī valstsacīkstes – Latvija – Igaunija, arī PSRS – ASV. Pirmo reizi divu valstu vieglatlēti sacentās 1911.g. Beļģijai spēkojoties ar Nīderlandi. Ilgu laiku šis valstsacīkstes bija ļoti populāras (un dažviet ir vēl tagad – ik rudeni Somija pret Zviedriju ). Tomēr 1965. gada vasarā pēc Eiropas vieglatlētikas asociācijas (EAA) prezidenta Bruno Zauli ierosmes, nolēma rīkot nacionālo izlašu maču cīņā par kausiem atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Vīrieši cīnījās par “Florences vāzi”, bet sievietes par “Sudraba meiteni”. Pirmo kausu izcīņa notika VFR pilsētās Štutgartē (vīri) un Kaselē (dāmas). Pēc tā laika vieglatlētikas līmeņa abus kausus ieguva PSRS vieglatlēti. Šādā formātā kausus izcīnīja līdz pat 1991. gadam – vienmēr spraigos mačos un laurus plūcot kā PSRS, tā VDR vieglatlētiem. PSRS izlasē iekļuva arī 16 tā laika Latvijas labākie vieglatlēti – Jānis Lūsis (divkārt uzvarot), Juris Silovs, Dainis Kūla, Jānis Bojārs, u.c.

1993. gadā Eiropas kausiem sākās jauna ēra – pēc PSRS sabrukuma klāt nāca jaunas valstis un izmainījās sacensību formāts. Tika izveidota superlīga ar 9 komandām, pirmā līga ar 8 komandām un otrā līga ar trim grupām pa astoņām komandām. 1993. gadā Kopenhāgenā arī Latvijas piedalījās Eiropas kausu līgas “C” grupā. Tā kā sacensības notika atsevišķi vīriešu un sieviešu komandām, tad nereti starti notika dažādās pilsētās, atkarībā no tā kurā līgā startējam. Laikā no 1993.g. līdz 2008.g. Latvijas izlases piedalījās 16 Eiropas kausu izcīņās, startējot gan pirmajā līgā (pa četrām reizēm kā vīri, tā dāmas), gan otrajā līgā. Vīriem augstākā vieta kopējā Eiropas rangā (no gandrīz 50 valstīm, ieskaitot Krieviju un Baltkrieviju) tika izcīnīta 1996.g. Bergenā – 16. vieta. Sievietēm 1998.g. Malmē bijām 22. vietā.

2009. gadā EAA vēlreiz mainīja sacensību formātu un tāds tas ir arī tagad. Sacensību nosaukums ir Eiropas komandu čempionāts, visas komandas sadalītas trijās līgās, vienotā komandā ir kā vīrieši, tā sievietes. Līdz šim pēdējais Eiropas komandu čempionāts notika 2023. gadā Polijas pilsētā Hožuvā. 16 spēcīgākās izlases sacenšas pirmajā līgā, jeb divīzijā. Nākamās 16 – otrajā divīzijā (arī Latvija), bet pārējās (ieskaitot minivalstiņas Sanmarino vai Andoru) – trešajā divīzijā. Pārejas ir vienlaicīgi iedvesmojošas, bet arī dramatiskas. Pirmās trīs izlases no otrās vai trešās divīzijas nākamajā čempionātā startē jau augstākā līmenī. Savukārt pēdējām trim – jāpārceļas uz zemāku divīziju.

Latvijas vieglatlēti kopš 1965.g. piedalījušies 38 (no 39) šāda ranga Eiropas kausos vai čempionātos (izņemot 1985.g.). Savukārt kopš 1993.g. “Latvian  Team”  bijusi pārstāvēta visas 26 reizes. Gods pārstāvēt Latvijas izlasi šajās sacensībās bijis 375 Latvijas vieglatlētiem. Visvairāk startu – Mārim Urtānam (lode un disks) – 14 (2000.-2017.g.). Pa 13 – Ievai Zundai – 400m/b un stafetes (1996.-2010.g.), Ingunam  Svikliņam – sprints un stafetes (1993.-2005.g.) un Igoram Sokolovam – veseris (2001.-2023.g.). Marekam Ārentam starts Mariborā būs jau divpadsmitais šāda ranga sacensībās (2006.-2025.g.).

Visvairāk uzvaru Eiropas kausu sacensībās individuāli – septiņas – ir Lanai Jēkabsonei (sprints, 400 m/b un stafetes – 1995.-1997.g.), kā arī Jeļenai Prokopčukai (garajās distancēs 1996.-2014.g.).

Eiropas kausu un čempionātu laikā Latvijas vieglatlēti labojuši deviņus Latvijas rekordus. Pagaidām pēdējais – 2023.g. Hožuvā 4x400 m mix stafetē – 3:22,71.

Eiropas komandu čempionāta pirmā sacensību diena – 28. jūnijs.

Sestdien sacensības Mariborā sākās ar vesera mešanu vīriešiem. Grūti bija spēkoties mūsu pašreiz labākajam vesera metējam Edgaram Gailim (šogad 58,80 m), ar astoņiem spēkavīriem, kuri pārsniedza 70 metru robežu un vēl pieciem, kuri pārsniedza vismaz 60 metru līniju. Edgars trešajā metienā aizmeta veseri 54,03 m un ierindojās 16. vietā, atnesot komandai pirmo punktu.

Tāllēkšana. Nedaudz priecīgāk kļuva pēc pirmajiem diviem Alekša Gailīša lēcieniem – 7,30 m un 7,38 m (ar vēju). Tie ir viņa šovasar tālākie lēcieni. Ilgu laiku Aleksis bija labāko astotniekā, kas dotu tiesības uz vēl vismaz diviem lēcieniem (pēdējo – sesto lēcienu – atļāva vienīgi labāko kvartetam). Tomēr trešais lēciens netika ieskaitīts un A.Gailītis bija spiests samierināties ar 9. vietu – toties  plus astoņi punkti.

400 m/b sievietēm. Anijai Rasnačai nestartējot, šī distance bija jāveic 4x400 m stafetes dalībniecei Emīlijai Vīksnai. Distanci viņa veica jauna personīgā rekorda laikā – 1:03,92, tomēr netika augstāk par 16. vietu.

Kārtslēkšana. Uzslavas vērts ir Latvijas rekordistes, ASV dzīvojošās un tur studējošās Alisonas Diānas Neideres starts Latvijas komandas sastāvā. Alisona tikai otro reizi pārstāv Latviju starptautiskajās arēnās – 2022.g. viņa bija 17. vietā pasaules junioru čempionātā Kolumbijā. Sacensības Mariborā viņa sāka 4,00 m augstumā ar diviem neveiksmīgiem lēcieniem. Tomēr trešajā lēcienā viss bija kārtībā, tāpat kā jau uzreiz veicot arī 4,15 m. Diemžēl 4,30 m augstumā Alisona drīkstēja pieļaut tikai divus neveiksmīgus lēcienus, jo šajos čempionātos vertikālajās lēkšanās pieļaujami tikai četri neveiksmīgi lēcieni uz jebkura augstuma. Tomēr izcīnītā piektā vieta un 12 punkti, kā vēlāk izrādījās, ir trešais labākais sasniegums mūsu izlasē.

400 m/b vīriešiem. Latvijas sezonas līderis, vēl juniors Emīls Sandlers-Bomis veica distanci 54,76 sek. un ierindojās 13. vietā.

Diska mešana. Vēl viens uzslavu vērts starts! Vineta Krūmiņa sāka neparasti pieticīgi – 41,43 m. Toties jau otrajā metienā jauns personīgais rekords – 50,70 m! Un arī šo rekordu Vineta “pārsita” vēlreiz – savā pēdējā, piektajā, mēģinājumā – 51,22 m. Godam nopelnīta sestā vieta un piektais labākais devums punktu pūrā – 11 p.

100 m vīriešiem. Mūsu ātrākais sprinteris Oskars Grava savā “A” skrējienā finišēja kā otrais ar teicamu rezultātu – 10,56 sek. No “B” skrējiena viņu apsteidza tikai tā uzvarētājs un kopvērtējumā Oskaram Gravam trešā – Latvijas komandā visaugstākā vieta. Tobrīd Latvijas komandu vērtējumā bija virs kritiskās 14. vietas.

Lodes grūšana. Ne vienmēr var veikties. Tomēr ir jābūt arī atbildības sajūtai par savu komandu. Latvijas lodes grūdējs Ralfs Eduards Gauja visos trijos mēģinājumos protokolā ierakstīja “krustiņus”, kas nobeigumā bija kā “NM”. Būtu pieticis ar vismaz vienu grūdienu no vietas, jo 15. vietas rezultāts bija 14,14 m...

Diemžēl sekoja vēl vairāki neizteiksmīgi starti. 100 m sievietēm jauniete Ieva Malnača distanci veica 11,98 sek. un ierindojās 12. vietā. 800 m distancē startēja Invida Mauriņa – ar rezultātu 2:06,61 paliekot 14. vietā. Jau pēc 40 minūtēm viņai bija jāskrien arī 400 m un rezultāts 55,50 sek. atvēlēja tikai 15. vietu.

1500 m distancē Jānis Razgalis finišēja kā trīspadsmitais ar rezultātu 3:48,44. Neveiksmju periodam punktu pielika Adrianas Krūzmanes 12. vieta tāllēkšanā ar rezultātu 5,92 m. Tagad jau Latvijas komanda bija pēdējo triju komandu vidū.

Beidzot sagaidījām arī kādu iepriecinošu rezultātu. Artūrs Pastors 400 m veica jauna personīgā rekorda laikā – 46,44 sek. Viņam devītā vieta. Latvijas visu laiku labāko 400 m skrējēju rangā Artūrs kopā ar LVS prezidentu Dmitriju Miļkeviču dala ceturto vietu – abiem šāds rezultāts.

Daniels Ģiedris augstlēkšanā veica augstumu 2,04 m un ierindojās dalītā 12./13.vietā. Pirmās dienas sacensībām tuvojoties nobeigumam vēl startēja divi Latvijas garo distanču skrējēji. Artūrs Niklāvs Medveds 5000 m veica tikai 14:21,77 un finišēja kā vienpadsmitais. Vienpadsmitā 3000 m šķēršļu skrējienā bija arī Evelīna Krista Sitnika – ar savu šogad labāko rezultātu – 10:48,85.

Sacensību beigu daļā sagaidījām arī “saldo ēdienu”. To sarūpēja mūsu labākā šķēpa metēja Anete Sietiņa. Sāka Anete it kā pieticīgi – 56,42 m. Tūlīt viņu apsteidza pasaules sezonas līdere Adriana Vilagoša (Serbija) – 61,51 m. Otrais metiens Anetei neskaitījās. Toties “uzsprāga” Viktorija Hudsone no Austrijas – 67,76 m un pasaules līderes gods pārgāja viņas īpašumā. Ar trešo – 59,84 m – Anete nodrošināja vietu finālistu astotniekā. Cīņā par uzvaru iesaistījās arī norvēģiete Zigrīda Borga – 65,66 m.

Finālsacensības Anete sāka ar lielisku 61,36 m tālu metienu. Savu piederību līderu kvartetam Anete apliecināja arī vēl divos metienos – 60,04 m un 61,11 m. Pēdējā metienā rezultātu uzlaboja arī A.Vilagoša – 62,75 m. Tomēr labāko kvartets: V.Hudsone (67,76 m), Z.Borga (65,66 m), A.Vilagoša (62,75 m) un A.Sietiņa (61,36 m) būtu jebkuru augsta starptautiska ranga vērts.

Pirmās sacensību dienas nobeigumā kā ierasts notika 4x100 m stafetes skrējieni. Latvijas meiteņu kvartets finišēja 46,18 sek. un būtu 16. vietā, bet pat šo vienu punktu atņēma diskvalifikācija. Toties vīri – Oskars Grava, Roberts Jānis Zālītis, Ralfs Zazerskis un Ģirts Šenkevičs – finišēja ar ceturto visu laiku labāko Latvijas stafešu komandu rezultātu – 39,90 sek. un ierindojās 10. vietā.

Saskaitot pirmās dienas 20 disciplīnās sakrātos punktus konstatējam, ka pirmās trīs veiksmīgākās komandas ir Beļģija – 241 p. (sešas uzvaras), Norvēģija – 226 p. (četras uzvaras) un Slovēnija – 213,5 p. “Kritiskajā trio” ir Kipra – 133,5 p., Bulgārija – 127 p. un diemžēl arī Latvija – 114,5 p. Pirms šī trio – 13.vietā – Izraēla ir savākusi 141 p.

 

Andris Staģis