Sestdien agrā rīta stundā Japānas galvaspilsētā Tokijā sākās XX pasaules čempionāts vieglatlētikā. Galvenā sacensību norises vieta ir Nacionālais stadions. Šajā, jubilejas, čempionātā arī jau 20. reizi startēs Latvijas vieglatlēti.198 valstu 2200 dalībnieku vidū būs arī četri Latvijas vieglatlēti.

Tokijā līdz šim notikušas trīs visaugstākās raudzes pasaules vieglatlētu forumi: divas Olimpiskās spēles (1964.g. un 2021.g.), kā arī III pasaules čempionāts 1991. gadā.

Olimpiskās spēles 1964.g. mūsu atmiņā ir ar leģendārā Jāņa Lūša pirmo – bronzas medaļu šķēpa mešanā. Arī pirms četriem gadiem labākās Latvijas vieglatlētes bija šķēpa metējas. Madara Palameika bija iekļuvusi finālsacensībās – 11. vietā – 58,70 m (Q – 60,94 m). Anete Sietiņa – 21.v. (58,84 m), kā arī Līna Mūze-Sirmā – 26.v. (57,73 m).

Savukārt pirmais pasaules čempionāts Tokijā 1991. gadā vieglatlētikas vēsturē iegājis ar amerikāņu tāllēcēja Maikla Pouela 8,95 m tālo lēcienu, ar kuru viņš par 5 cm laboja leģendārā Boba Bīmona “XXI gadsimta rekordu” – 8,90 m. Savukārt kā vienīgais Latvijas vieglatlēts toreiz vēl PSRS izlasē Igors Kazanovs 110 m barjerskrējienā ar rezultātu 13,65 sek. ierindojās 9. vietā.

XX pasaules čempionāta pirmajā dienā kā pirmie no Latvijas izlases startēja čempionāta debitanti – soļotājs Raivo Saulgriezis un kārtslēcējs Valters Kreišs. Nedaudz par Latvijas soļotāju un kārtslēcēju līdzšinējiem startiem pasaules čempionātos.

Kopš 1993. gada (Štutgartē) līdz 2023.g. (Budapeštā) 13 čempionātos startējuši septiņi Latvijas soļotāji. Sešas reizes (1993.-2005.g.) – Modris Liepiņš – visveiksmīgāk 1999.g. Seviļā – 11.v. 50 km distancē. Piecos (1997.-2005.g.) – Aigars Fadejevs – astoņās distancēs. Visveiksmīgāk 2001.g. Edmontonā – 4.v. 50 km distancē, bet… seškārt tika arī diskvalificēts vai izstājās. Arnim Rumbeniekam – četri čempionāti (2013.-2023.g.) – 32.v. 2023.g. Budapeštā 35 km distancē. Pa diviem čempionātiem ir Raimonda Kozakeviča (2005.g – 28.v. 50 km distancē un 2011.g.), kā arī Ingusa Janevica (2005. un 2009.g.) soļotāju dosjē. 2001.g. Uģis Brūvelis 2001.g. 50 km distancē finišēja 39. vietā, bet Ruslans Smolonskis 2019.g. – DQ. Raivo Saulgriezis ir astotais Latvijas soļotājs pasaules čempionātu dalībnieks.

Savukārt kārtslēkšanā pasaules čempionātos ir bijuši tikai divi Latvijas pārstāvji. Aleksandrs Obižajevs 1987.g. Romā ierindojās 9. vietā (5,50 m). Mareks Ārents startējis divkārt: 2013.g. – 33.v. (5,25 m) un 2015.g. – 25.v. (5,55 m).

Jau pirmajā pasaules čempionāta dienā uzvarētāji tika noskaidroti piecās disciplīnās – arī 35 km soļojumā. Pieteikto 50 dalībnieku vidū bija arī Latvijas rekordists (2.33:31) Raivo Saulgriezis. Šo distanci viņš soļoja tikai trešo reizi. Pirmos 10 km Raivo veica 45:31 un distancē bija 44. pozīcijā. 15 km – 1.08:07 (41.v.); 20 km – 1.31:08 (40.v.). Soļojuma tempu Raivo ievērojami kāpināja distances otrajā pusē – 25 km – 1.40:19 (35.v.) un 30 km – 2.17:34 (28.v.). Finišu viņš sasniedza kā 24. ar rezultātu 2.40:19. Godam finišēja 34 soļotāji – vēl sešus  diskvalificēja un desmit izstājās. Par to ka arī agrais starts Tokijā (+ 27 grādi un 77 % gaisa mitrums) nebija labvēlīgs soļotājiem, liecina arī fakts, ka pat jaunā čempiona, iepriekšējo pasaules čempionātu un olimpisko spēļu bronzas medaļu laureāta Evana Danfīja (Kanāda) rezultāts ir tikai 2.28:22 (pasaules rekords – 2.20:43).

Savukārt otrs mūsu debitants – Valters Kreišs – startēja čempionāta pirmās dienas vakara pusē. Sacensības uzsāka 31 kārtslēcējs un sākuma augstums bija 5,40 m. Valters to veica bez liekām problēmām. Nedrošība sākās uz augstumu 5,55 m, kuru Valters veica tikai ar trešo mēģinājumu. Pagalam neveiksmīgi bija visi trīs lēcieni 5,70 m augstumā – divos no tiem Valters pat īsti nelēca.

Lai gad kvalifikācijas normatīvs bija 5,80 m, 12 dalībnieki pieveica augstumu 5,75 m un viss ducis startēs finālā. Vēl pieci kārtslēcēji pievārēja augstumu 5,70 m un 12 – 5,55 m. Tā kā Valters 5,55 m bija pārlēcis tikai ar trešo mēģinājumu, tad pirmajā pasaules čempionātā viņam dalīta 24. vieta ar amerikāņu kārtslēcēju Ostinu Milleru. Bez rezultāta palika pieci kārtslēcēji.

Starts pasaules čempionātā Valteram bija šogad jau piektais pasaules un Eiropas prestižākajos forumos un katrā no tiem gūta vērtīga pieredze tālākajām gaitām kārtslēkšanā. Sudraba medaļa Universiādē, bronzas medaļa Eiropas U23 junioru čempionātā, 8. vieta pasaules telpu čempionātā un 6. vieta Eiropas čempionātā telpās. Tāda ir šī gada sezonas bilance. Un arī 24. vieta pasaules čempionātā, esot ceturtajam jaunākajam dalībniekam (pa vienam bija dzimuši 2004., 2005. un 2006.g.) ir tikai kā pamudinājums tālākam progresam.

Nākamais Latvijas vieglatlētu starts Tokijā tikai piektdien, 19. septembrī, kad plkst.13.30 un plkst.15.00 kvalifikācijas sacensības aizvadīs abas mūsu šķēpa metējas – Anete Sietiņa un Līna Mūze-Sirmā.

Andris Staģis